Sv, 25.09.2022.

Rinkēvičs: Ja nebūtu apturēta "PNB bankas" darbība, nāktos slēgt vēl citas bankas

TVNET/LETA
Rinkēvičs: Ja nebūtu apturēta "PNB bankas" darbība, nāktos slēgt vēl citas bankas
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Rindas pie PNB bankas
Rindas pie PNB bankas Foto: Ieva Leiniša / LETA

Ja nebūtu apturēta "PNB bankas" darbība, nāktos slēgt vēl vairākas bankas, raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

2018.gada februārī ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") paziņoja, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"Tam sekoja licences atņemšana "PNB bankai". Ja tā nebūtu noticis, varētu būt visādi. Varētu nākties slēgt vēl vairākas bankas. Daudzi runā par pelēko sarakstu, bet ir arī tā saucamais melnais saraksts. 2018.gadā, pēc "FinCEN" paziņojuma, bija viens īss brīdis, kurā es nebūtu gatavs derēt ne uz ko. Riska faktors bija gana augsts, pēc tam tas sāka mazināties" sacīja ārlietu ministrs.

Rinkēvičs norādīja, ka gan toreizējā Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), gan pašreizējā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība darīja daudz, lai tiktu no šīs situācijas ārā, tomēr 2018.gads bijis pilns ar riskiem, par kuriem tajā brīdī nevarēja runāt.

"Pasākumu kopums, ko mēs veicām gan Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" un pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) tā saucamajā procesā, kā arī tas, ko paveikušas pašas bankas, ir pietiekami, lai sacītu, ka es negaidu nekādus satricinājumus," sacīja ministrs.

Viņš norādīja, ka Latvijai ir jauns izaicinājums - joma, kur joprojām sagaidīs progresu, ir izmeklēšanas, apsūdzības un tiesas spriedumi. Ārlietu ministrs arī pastāstīja, ka šis jautājums tika apspriests arī ar ASV valsts sekretāru Maiku Pompeo viņa nesenās darba vizītes laikā ASV. "Viņš augstu novērtēja līdz šim paveikto gan korupcijas apkarošanā, gan arī finanšu sistēmas sakārtošanā, bet mēs runājām arī par to, ka šis darbs nebeidzas. Diplomātiski tas nozīmē, ka, ja šāda līmeņa sarunās parādās tādi jautājumi, tas ir pietiekami nopietns brīdinājums," sacīja ministrs, piebilstot, ka turpināsies ekspertu konsultācijas. Martā Latvijas ekspertu grupa plāno doties uz ASV un runāt par tālāk darāmajiem jautājumiem.

LETA jau vēstīja, ka februāra beigās Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa (FATF) lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu "pelēkajā sarakstā".

Parīzē notika FATF plenārsesija, kuras laikā tika lemts par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā".

FATF secināja, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, tāpēc valsts netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai jeb iekļaušanai tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".

Ar šo lēmumu Latvija ir pirmā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" pārraudzībā esošā dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas. "Moneyval" ir FATF asociētais biedrs.

Turpmāku Latvijas progresa uzraudzību saskaņā ar esošajām procedūrām veiks FATF reģionālā institūcija "Moneyval".

Pašlaik FATF "pelēkajā sarakstā" ir iekļautas 12 pasaules valstis, tostarp no Eiropas - Islande.

Finanšu ministrijā aģentūrai LETA norādīja, ka, lai nodrošinātu caurspīdīgu, ilgtspējīgu un drošu finanšu sektora darbību Latvijā, tika izstrādāti un apstiprināti finanšu sektora "kapitālā remonta" likumprojekti - grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus likumā un Kredītiestāžu likumā.

"Šie likumu grozījumi ir uzskatāmi par vienu no līdz šim ambiciozākajām finanšu sektora reformas programmām Eiropā, un tie apliecina, ka Latvija ir apņēmusies nodrošināt stabilu un caurspīdīgu finanšu sektoru kā pamatu ilgtspējīgai izaugsmei un labklājībai visiem Latvijas iedzīvotājiem. Finanšu sektora "kapitālais remonts" bija nepieciešams, lai stiprinātu spēju novērst noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un sasniegtu atbilstību starptautiskajiem standartiem šajā jomā," atzina FM.

Ministrijā piebilda, ka uzraudzības stiprināšanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā Latvijas iestādes pievērš pastāvīgu uzmanību. "Tiesiskā regulējuma izmaiņas ir nostiprinājušas uz risku balstītu pieeju uzraudzībai visās uzraudzības un kontroles iestādēs, tāpat ir palielināti visu šo iestāžu resursi. Uzraugošās iestādes izmanto īpašas riska identificēšanas un profilēšanas matricas, lai identificētu vislielākos nozarē pastāvošos riskus un pārorientētu resursus uz riskantākajām uzraudzītajām struktūrām. Lai īstenotu mērķtiecīgu uzraudzību, ir palielināts klātienes pārbaužu skaits," skaidroja FM.

Būtiska finanšu noziegumu apkarošanas stratēģijas sastāvdaļa ir banku sektora riska mazināšana un konsolidācija. Likuma grozījumi aizliedz uzņēmumiem veikt uzņēmējdarbību ar čaulas kompānijām, kurām nav juridiskas personas saistību ar faktisko saimniecisko darbību, un juridiskā persona ir reģistrēta valstī, kurā normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt finanšu pārskatus.

Lai novērstu nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu vai izvešanu no Latvijas, 2019.gadā tika izstrādāti grozījumi likumā par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas. Grozījumi ietvēra nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas deklarēšanas nosacījumus uz valsts iekšējās robežas, nosakot pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādāmās informācijas apjomu.

"Pēc "Moneyval" 5.kārtas novērtēšanas ziņojuma Latvija ir veikusi virkni darbību, lai uzlabotu finanšu noziegumu apkarošanas sistēmu valstī un jo īpaši izpratni par riskiem un likuma subjektu atbilstību. Papildu resursi un efektīvāka uzraudzība ļāva uzlabot likuma subjektu atbilstību, viņu izpratnes līmeni par riskiem un preventīvo pasākumu piemērošanas efektivitāti," atzina FM.

Pagājušā gada decembrī "Moneyval" plenārsēdē izskatīja Latvijas iesniegto tehniskās atbilstības progresa ziņojumu, kurā sniegta informācija un ekspertu novērtējums par Latvijas paveikto normatīvā ietvara pilnveidošanā, lai tas atbilstu FATF 40 rekomendācijām. Šo rekomendāciju ieviešana katras valsts normatīvajā regulējumā veido stingru pamatu efektīvai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmai. Pēc progresa ziņojuma izvērtēšanas šobrīd no 40 FATF tehniskās atbilstības rekomendācijām septiņas novērtētas kā pilnībā atbilstošas un 33 kā lielākoties atbilstošas.

FATF ir neatkarīga starpvaldību organizācija, kas izstrādā un sekmē politiskās nostādnes pasaules finanšu sistēmas aizsardzībai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu. FATF rekomendācijas uzskata par pasaules standartu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas jomā.

FATF patlaban ir 39 biedri un viena novērotājvalsts. FATF lēmējinstitūcijas dalībnieki plenārsesijā tiekas trīs reizes gadā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu