Mjanmas dienvidaustrumu pilsētas Molmjainas apkārtnē dzīvojošie fermeri ceļ trauksmi sakarā ar satraucošo ekoloģisko situāciju, kuru rada piekrastes ūdeņos strādājošie Singapūras zemessmēlēju kuģi, ziņo Reuters.

Molamjainas apkārtnē dzīvojošie rīsu audzētāji, kuru lauki atrodas Salvīnas upes krastos, apgalvo, ka pazaudējuši iespaidīgas, desmitos hektāru mērāmas zemes platības. Rīsu lauki erozijas rezultātā vienkārši iebrukuši upē.

Fermeri un vietējie politiķi notikušajā vaino zemessmēlējus, kuri jau gadiem ilgi ik nakti smeļ upes smiltis. Šīs smiltis galvenokārt tiek nogādātas Singapūrā, kas ir lielākā smilšu importētājvalsts pasaulē. Smiltis tiek lietotas būvniecībā, kā arī mākslīgu zemes uzbērumu un salu veidošanā, jo šai salu valstī, kurā dzīvo 5,638 miljoni iedzīvotāju un kuras platība ir vien 722,5 km², smiltis ir zelta vērtē.

Ar šo biznesu nodarbojas Singapūras privātuzņēmums Starhigh Asia Pacific, kurš 2018. - 2019. gadā vien šajā reģionā ieguvis 150 000 tonnu smilšu. Starhigh ar smilšu ieguvi nodarbojas saskaņā ar vietējās valdības izsniegtu licenci, kurā gan nav noteikts, cik daudz smilšu tai ir atļauts iegūt. Lielāko daļu iegūto smilšu kompānija nosūta uz Singapūru. Pagājušajā gadā uzņēmums uzvarēja konkursā par smilšu piegādi Singapūras valsts infrastruktūras attīstības aģentūrai JTC Corporation. Smiltis šā projekta ietvaros tika piegādātas no Mjanmas, Vjetnamas un Filipīnām.

Gan Mjanmas centrālā valdība, gan kompānija, kas nodarbojas ar smilšu ieguvi, noliedz, ka tā varētu būt par cēloni krastu erozijai. Taču šis fakts no jauna izgaismo Dienvidaustrumāzijā samilzušo konfliktu par Singapūras rīcību reģionā. Indonēzija smilšu ieguvi savā teritorijā eksporta nolūkos aizliedza jau 2007. gadā, Kambodža 2017., savukārt Malaizija 2018. gadā. Šie aizliegumi Singapūrā radīja krīzi celtniecības nozarē, un valsts tagad ir spiesta meklēt citas, attālākas ieguves vietas.

Zinātnieki apgalvo, ka smilšu ieguve piekrastes ūdeņos iznīcina piekrastes ekosistēmas, paātrina upju un jūras krastu eroziju un sekmē aizvien biežākus un spēcīgākus plūdus. To 2019. gadā savā ziņojumā uzsvēra arī ANO Vides programma.

ANO rīcībā esošā informācija liecina, ka 2018. gadā Singapūra no Mjanmas importējusi gandrīz miljonu tonnu smilšu vairāk nekā sešu miljonu dolāru vērtībā. Tiek prognozēts, ka pēc Malaizijas ieviestā aizlieguma šis apjoms varētu būtiski palielināties.

Gandrīz pilnībā savu smilšu eksportu ir aizliegušas arī Filipīnas un Vjetnama.

Kompānija Starhigh noliedz, ka tās darbība varētu izraisīt krastu eroziju.

Arī Mjanmas valdība apgalvo, ka zemes smelšanas ietekme uz vidi ir minimāla un šis process esot nepieciešams, lai attīrītu ūdensceļus no nogulām. Šobrīd valdība neplānojot nedz apturēt zemessmēlēju darbību, nedz domājot par iespējamām kompensācijām.

Tikmēr Salvīnas upes piekrastes fermeri Mjanmā domā, kur atrast naudu, lai samaksātu parādus, kas radušies, nostiprinot brūkošos upes krastus.