Degunu nepiekukuļosi. VID naudas suņi (4)

Kopumā Valsts ieņēmumu dienestā ir 45 darba suņi, kas specializēti narkotisko vielu meklēšanā, skaidras naudas meklēšanā un tabakas meklēšanā. Atsevišķi suņi ir kombinēti - spējīgi atrast vairākas vielas/lietas.

Par pārbaudēm - kā tiek veikta skaidras naudas meklēšana -, kinologi stāsta, ka pārsvarā tiek strādāts lidostās, uz ārējām robežām, proti, Latgalē esošās robežkontroles punktos. Tāpat diezgan regulāri tiek strādāts uz Eiropas Savienības iekšējām robežām – robežām ar Igauniju un Lietuvu. Tāpat tiek strādāts ostās – Rīgā, Ventspilī, Liepājā. Pārbaudes notiek arī pastā.

Meklējot skaidru naudu ar suņu palīdzību, daudz tiek strādāts preventīvi, nav tā, ka tiek meklētas konkrētas personas, kurām varētu būt līdzi nauda, kas jādeklarē. Gadījumā, ja tiek strādāts ar automašīnām, tad tiek atlasītas automašīnas, kuras tiek novirzītas no ceļa, tad ir intervēšana un tiek izlemts, vai nepieciešams piesaistīt suni, lai pārliecinātos, ka netiek pāri robežai vesta naudas summa, kura jau sasniegusi to apjomu, kas jādeklarē.

Lidostā suns pats “atlasa” cilvēkus, proti, saož naudu, kura varētu tikt vesta.

Lielākā atrastā summa Naikam,  vienam no muitas naudas suņiem, bija aptuveni pusmiljons eiro,  paslēpts automašīnā pie ātruma pārslēdzēja. Automašīna bija no Krievijas.

Lai saprastu, ka suns ir atradis naudu, līdzi jāseko kinologam, “jānolasa uzvedība”. Kinologs, kas ar darba suni ir sastrādājies, jau saprot, redz pēc kustībām, ausīm, ka suns ir uzodis naudu. Naudas meklēšanu var saukt par komandas darbu: tiklīdz suns dod ziņu, ka ir saodis naudu, tad jau viņam tiek palīdzēts, veikta personas pārbaude.

Suņi ir apmācīti norādīt, ka saoduši naudu, pasīvi: suns var apgulties, apsēsties, sastingt, pēc tam jau darbs ir pārmeklēt, kur tieši ir nauda paslēpta.

Dot signālu pasīvi par atrasto naudu suņi ir apmācīti, lai netiktu bojāta manta, piemēram, lai netiktu saskrāpēta automašīna gadījumā, ja nauda paslēpta kādā panelī. Tāpat arī riešana gadījumā, ja saosta nauda, nav vēlama, jo šāda suņa rīcība var biedēt apkārtējos.

Video: VID naudas suns darbībā

Kur bieži vien tiek atrast skaidra nauda? Kinologi norāda, ka, piemēram, sievietes bieži vien naudu slēpj pie vēdera, aiz zeķubiksēm. Ir arī bijis gadījums, kad nauda bija iešūta apakšbiksēs – šī naudas summa bija atļauta, vienkārši cilvēks baidījās, ka naudu var atņemt/pazaudēt.

Kinologi norāda, ka cilvēki, lai arī summa nav sasniegusi to skaitli, kas jau ir jādeklarē, tik un tā izvēlas naudu paslēpt. Piemēram, ielidojot no Krievijas, iespējams, baidās, ka tiks aplaupīti. Ir bijuši gadījumi, kad samērā neliela naudas summa tiek pietīta pie kājas, ievietota apakšveļā. Cilvēki ir skaidrojuši, ka šādi rīkojušies drošības apsvērumu dēļ – lai nauda netiktu nozagta.

Ir bijis gadījums, kad suns norāda uz kādas personas apaviem – zolē bija ievietota nauda.

Naudas suņi ir apmācīti atrast eiro un dolāru banknotes, vienlaikus viņi norāda uz teju visām valūtām. Tas skaidrojams ar to, ka “pamata smarža” valūtai ir vienāda, banknotes tiek ražotas samērā vienādi – tiek izmantota kokvilna, lins, banknotēs ir poras, kurās ir dažāda veida tinte, kas veido līdzīgu smaržu.

Atbildot uz jautājumu, vai ir kāda mazākā naudas summa, ko suns ir spējīgs atklāt, kinologi stāsta, ka suņi reizēm ir norādījuši uz pasažieriem, kas ved rubļus; lai gan summa kopumā nav liela, smarža ir pietiekama, lai suns to varētu atklāt. Tāpat gadījumā, ja suns kādu laiku nav atradis naudu, viņš var sākt norādīt uz mazākām summām, ziņot par naudu, kas atrodas kabatā.

Visvairāk nedeklarēta nauda tiek atrasta pie cilvēkiem, kuri Latvijā iebraukuši no Krievijas, kā arī tām valstīm, kuras nav Eiropas Savienībā. Nauda tiek atrasta arī iekšzemē, bet lielas sankcijas parasti neseko, tiek prasīts, lai nauda tiek deklarēta, un tad atbildīgās iestādes pēta, no kurienes nauda nākusi, tā ir nelegāla vai legāla.

Cilvēki bieži vien naudu mēģina slēpt tuvāk sev, stiprināt pie ķermeņa, koferus izvēlas retāk.

Par to, vai un cik suņi ir efektīvi, spriest ir grūti. Vienlaikus nauda tiek atrasta, kas ļauj secināt – suņa degunu apmānīt ir grūti. “Suņi ir neaizstājami palīgi,” akcentē Podziņa.

Bijis arī gadījums, kad suns norāda uz kādu koferi. Atverot un veicot pārbaudi, secināts, ka naudas nav. Kofera īpašnieks paskaidrojis, ka pirms laika tajā patiešām kādu laiku atradusies nauda. Šajā gadījumā var teikt, ka suns kļūdījies nebija.

Kādas ir visu VID darba suņu specialitātes?

2020. gadā VID Muitas pārvaldē strādā 45 darba suņi, kas specializēti:

- narkotisko vielu meklēšanā;

- tabakas meklēšanā

- skaidras naudas meklēšanā

- kombinētās specializācijas, tādas kā narkotisko vielu un tabakas meklēšana, skaidras naudas un narkotisko vielu meklēšana un skaidras naudas un tabakas meklēšana.

• Skaidras naudas meklēšanai tiek piesaistīti 3 darba suņi, bet 2019. gadā iegādāti 2 jauni  suņi pēc apmācības varēs sākt darbu 2020. gada maijā. 
• Attīstot mūsdienu situācijai atbilstošu muitas kontroles modeli un pilnveidojot valsts ekonomikas aizsardzības sistēmu un finanšu sektora drošību atbilstoši starptautiskajiem naudas atmazgāšanas apkarošanas standartiem, ko muitas dienests var veikt tiešā veidā – aktualizējot skaidras naudas deklarēšanas kontroles jautājumu, Muitas pārvalde kopš 2012.gada muitas kontroles pasākumiem piesaista muitas kinologus ar speciāli skaidas naudas meklēšanā apmācītiem darba suņiem. Šajā periodā kinologi ar skaidras naudas meklēšanas darba suņiem gan lidostā, gan uz  sauszemes muitas kontroles punktiem 60 gadījumos ir konstatējuši nedeklarētu skaidru naudu vairāk kā 1, 5 miljonu EUR vērtībā.
• Tāpat kinologi ar skaidras naudas meklēšanas darba suņiem tiek regulāri piesaistīti citos operatīvos pasākumos sadarbībā ar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldi, Valsts policiju un citiem tiesībaizsardzības dienestiem, kā rezultātā sniedz atbalstu slēptas skaidras naudas konstatēšanā.

Ja nebūtu šādu suņu, tad šāda summa arī netiktu atklāta, norāda Sīpols. Kopš strādā skaidras naudas suņi, ir atrasts vairāk nekā pusotrs miljons eiro.

“Naudas suņi” parasti nāk no Nīderlandes, tiek sludināts konkurss, kurā gan var pieteikties jebkurš, parasti viņi jau ir teju pieauguši. Suņiem jau ir zināms raksturs, viņi nav “kaķis maisā”, kas tiek vienkārši nopirkts. Suns jau ir apmācīts būt cilvēkos. Firmas, kuras piedāvā šādus suņus, jau laikus tos sagatavo, lai atbilstu prasībām, kuras tiek izvirzītas.

Viens suns maksā aptuveni četrus tūkstošus. Apmācība notiek uz vietas, pēc tam, kad suns jau ir iegādāts. Nepieciešams laiks, lai suņi aprastu viens ar otru, vairākus mēnešus notiek apmācības, pēc tam suns jau ir spējīgs strādāt. Apmācības gan notiek regulāri, tiek pilnveidotas suņu prasmes.

Pamatapmācība sastāv no vairākām daļām, viena ir uzvedība, otra daļa ir meklēšana. Lai suns varētu meklēt naudu, sākotnēji apmācības notiek, naudu slēpjot vieglāk atrodamās vietās, pēc tam grūtības pakāpe tiek celta.

Paralēli apmācīšanai meklēt naudu suns tiek mācīts uzvesties – lai netiek bojāta sveša manta, ir paklausīgs.

Lai suns atbilstu prasībām un būtu labs darba suns, tam ir jābūt socializētam, nedrīkst baidīties no trokšņiem, slidenām virsmām, tumšām telpām, augstuma, dažādām kustīgām virsmām. Suns nedrīkst būt agresīvs. Tāpat sunim, lai viņš būtu labs meklētājs, jābūt pastiprinātai medību dziņai, vēlmei spēlēties.

Pats process sunim sākotnēji ir kā rotaļa, kas pāraug dzīvesveidā, norāda kinologi.

Suns zina, ka jāiet darboties, meklēt naudu. Suņi, kas ir vecāki un pieredzējušāki, saprot to, kad viņš ir darbā, kad mājās un var atpūsties. Nauda, kas tiek izmantota suņu apmācīšanai, ir gan sasmalcināti dolāri, gan par nederīgām padarītas banknotes.

Vidēji suns dienestam kalpo desmit gadus, bet vēlāk paliek mājās pie kinologa. Laiks, cik tieši ilgi suns ir derīgs dienestam, gan ir atkarīgs no viņa veselības stāvokļa, ja tas ir labs, strādāt var arī 12 gados.

Atvaļinātajiem suņiem tiek nodrošināta barība, kā arī veterinārie pakalpojumi.