IZM: Mūzikas stundu skaits pamatizglītībā pagaidām nemainīsies

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koru mēģinājums Mežaparka Lielajā estrādē.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

No 1.septembra, ieviešot jauno mācību saturu un kompetenču pieeju pamatizglītībā 4.-6. klašu posmā, mūzikas stundu skaits paliks nemainīgs un paredzētas sešas mācību stundas,  informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Pēc ministrijas paustā, Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem šobrīd paredzētas piecas mūzikas stundas šai vecuma grupai. Tomēr, ņemot vērā nozares ieteikumus, noteikumi tiks grozīti un saglabāts līdzšinējais mūzikas stundu skaits - sešas.

Plānots, ka grozījumi valdībā tiks izskatīti 2020.gada aprīlī.

Līdztekus šiem grozījumiem noteikumi tiks papildināti arī ar nosacījumiem mācību priekšmetu, tostarp mūzikas, padziļinātai apguvei. Ministrijā skaidroja, ka, pieņemot jauno pamatizglītības standartu 2018.gada nogalē, tika domāts par kopējiem nosacījumiem un sasniedzamajiem rezultātiem visiem skolēniem, vienlaikus paredzot iespēju izglītības iestādēm izstrādāt savas autorprogrammas.

Tā kā normatīvajā regulējumā nebija ietverti šādu programmu īstenošanas kritēriji, IZM patlaban tos izstrādā, un tie tiks virzīti izskatīšanai valdībā 2020.gada aprīlī kopā ar grozījumiem par mūzikas stundu skaita izmaiņām pamatizglītības programmā.

Kā ziņots, valdība pērn septembrī pieņēma IZM izstrādāto jauno vispārējās vidējās izglītības standartu, kurā skolām jau no nākamā gada būs jāveido savs piedāvājums ar padziļināto kursu komplektiem.

Vidējās izglītības sistēmas modeļa un satura izmaiņas, kas pilnībā stāsies spēkā 2021.gadā, skars vidusskolēnus, pedagogus un izglītības iestādes. Tas ir turpinājums jau iesāktajai pakāpeniskajai pārejai uz kompetenču pieejā balstīto izglītību, ko šogad sāk īstenot pirmsskolās.

Skolām būs jāpiedāvā padziļināto kursu komplekti un jāizveido savs piedāvājums. Katrai no vidusskolām būs jāpiedāvā vismaz divi izvēļu komplekti ar četriem padziļinātiem kursiem, no kuriem skolēns izvēlēsies trīs. Katru kursu komplektu veidos trīs padziļinātie kursi ar vismaz vienu atšķirīgu padziļināto kursu.

Saistībā ar vienu no padziļinātajiem kursiem skolēniem būs jāīsteno un jāaizstāv patstāvīgs pētniecības, jaunrades vai sabiedrisko darbs.

Izmaiņas skars arī valsts pārbaudījumus. Kopumā katram skolēnam vidējās izglītības ieguvei būs nepieciešams kārtot piecus eksāmenus - latviešu valodā, svešvalodā (angļu, vācu vai franču), matemātikā un divos no padziļinātajiem kursiem.

Ministrijā norādīja, ka, piemēram, matemātikā skolēnam būs iespēja kārtot valsts pārbaudes darbu divos līmeņos - optimālajā vai augstākajā. Tas ļaus izglītības iestādei piedāvāt skolēna prasmēm un apgūstamo mācību stundu skaitam atbilstošāko valsts pārbaudes darbu kārtošanas līmeni.

Pilnveidoto mācību saturu un pieeju skolās ieviesīs pakāpeniski. Šajā mācību gadā izmaiņas skar pirmsskolu, savukārt nākamajā mācību gadā izmaiņas skars pirmsskolu, pirmās klases skolēnus, kā arī ceturtās, septītās, un desmitās klases skolēnus. 2021.gadā izmaiņas būs arī otrās, piektās, astotās, un vienpadsmitās klases skolēniem, bet 2022.gadā izmaiņas būs ieviestas pilnībā. Tad arī tiks ieviests jaunais centralizēto eksāmenu modelis, kuru kārtos devīto un divpadsmito klašu skolēni.

Uz augšu