Video koplietošanas tiešsaistes sociālā tīmekļa vietnē Youtube atrodamais saturs mūsdienās spēlē arvien lielāku lomu indivīda pasaules redzējuma veidošanā. Daudzi kritiķi ir pauduši uzskatu, ka tas veicina arī radikāļu izplatīšanos. Atbildes uz portāla TVNET jautājumiem par Youtube un radikalizācijas saistību sniedza Bērklijas informācijas skolas pēcdoktorantūras pētniece Anna Zaiceva.

Intervija tika noturēta 9. martā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (STRATCOM) rīkotās konferences par aktualitātēm sociālo mediju jomā ietvaros.

Kopumā Zaiceva piekrīt, ka vismaz angļu valodā esošais Youtube saturs noteikti var sniegt jūtamu pienesumu radikalizācijas izplatībai, taču ir novērojams, ka šis pienesums ir sācis samazināties. Youtube vairs nav galvenā platforma, kuru cilvēki izmanto, lai patērētu ekstrēmistiskas ideoloģijas saturu. Minētajā video vietnē mūsdienās ir vairāk novērojama sazvērestības teoriju izplatība (piemēram, par citplanētiešiem), taču tās īsti nemudina cilvēkus sākt domāt stingrās «melns un balts» kategorijās, kas varētu novest pie tādām traģēdijām kā masu apšaudes skolās, norāda pētniece.

Šo parādību var izskaidrot ar Youtube iestrādāto algoritmu. Tas skatītāju automātiski cenšas novirzīt uz video, kuri pauž sabiedrības vairākumam pieņemamas idejas.

Piemēram, Youtube lietotājs var atrast video ar salīdzinoši kategoriskāku saturu, taču ar ieteikto video palīdzību notiks pārvirzīšana uz «galvenā sabiedrības viedokļa virziena» (mainstream) kanāliem. Zaiceva savā pētījumā (kura prezentācija notika konferencē) aplūkoja video par ASV iekšpolitiku un secināja, ka video par rasu tīrību (viens no piemēriem) aizved uz konservatīvo kanālu Fox News. Lai gan tajā noteikti netiek pausti liberāli ziņojumi, tomēr tie arī nav vardarbību veicinoši.

Turklāt šiem mainstream kanāliem arī ir tendence skatītāju paturēt savā lokā. Respektīvi – tiklīdz ir ticis ieslēgts Fox News kanāla video, nākamie ieteiktie video arī, visdrīzāk, būs no Fox News.

Eksperte gan piekrīt, ka šāds algoritms neveicina viedokļu apmaiņu un parāda salīdzinoši vienpusīgu redzējumu par pasauli. Tas arī neveicina mazo Youtube kanālu skatītāju pieaugumu, jo daudzi par to eksistenci vienkārši neuzzina.

Zaiceva arī norāda, ka Youtube ir bijis spiests reaģēt uz ārējiem spiedieniem, kuri ir radušies no sabiedrībā pieaugošajām diskusijām par sociālo mediju ietekmi uz politiskajiem procesiem. Īpaši šīs diskusijas esot aktivizējušās pēc 2016. gada vēlēšanām ASV, kad par šo jautājumu ir aktīvi sākuši runāt gan mediji, gan politiķi.

Turklāt Youtube esot piedzīvojis vairākus skandālus, kuru ietvaros atsevišķi reklāmdevēji ieraudzīja savus produktus kopā ar video, kuri ir veltīti terorismam un vardarbībai. Tas esot mudinājis kompāniju pieņemt tā saucamos demonetizācijas mērus. Tie liedz izvietot reklāmas neatkarīgos kanālos, par kuru satura nekaitīgumu nav pārliecības, saka Zaiceva.

Šis Youtube solis jau ir paspējis izraisīt plašu kritiku. Piemēram, The Armchair Historian kanāla saimnieks Grifins Džonsens ir ilgstoši uzsvēris, ka Youtube demonetizācija «nogalina» viņa kanālu. Kā vēl vienu piemēru Zaiceva min kanālus, kuros ir atrodami video par zobenu kalšanas procesu. Galvenā problēma esot tāda, ka Youtube nav resursu, lai detalizēti pārbaudītu katra individuālā kanāla saturu. Šī problēma kopā ar iepriekš minēto faktu par lielajiem kanāliem draudzīgāku algoritmu ir nostādījusi Youtube dilemmas priekšā.

Platformai ir jāizvēlas, vai tā vēlas būt vide, kurā katrs var viegli izveidot un reklamēt savu saturu, vai arī kļūt par klasisku TV kanālu, kurā dominē satura veidotāji ar daudz lielākiem resursiem.

«Pagaidām izskatās, ka Youtube vairāk sliecas otrā varianta virzienā. Kanāla veidotie seriāli liek domāt, ka notiek mēģinājumi konkurēt ar tādām platformām kā Netflix,» saka Zaiceva.

FOTO: Reuters/ScanPix

Grūtāk kontrolējamā dimensija – komentāri un like, dislike pogas

Maz resursu Youtube ir arī, lai pārbaudītu notiekošo katra video komentāru sadaļā. Tajās var tikt ievietoti radikalizējoši ziņojumi un saites uz citām interneta vietnēm. Šajā kontekstā Zaiceva ir lasījusi pētījumus par pedofilu aktivitātēm bērniem domātu video komentāru sadaļās.

Pētījumā ir ticis norādīts, ka komentāros cilvēki mēdz ievietot «dīvainu» saturu. Tas neesot tieši identificējams kā ar pedofiliju saistīts saturs, taču ir nojaušams izplatītā ziņojuma virziens.

Izaicinājums minētajā dimensijā ir saistīts ar to, ka kontrole pār izplatītajiem komentāriem nav pat kanālu saimniekiem. Pastāv vairāki algoritmi, kuri ļauj šajos komentāros identificēt vairākus atslēgas vārdus un iedarbināt dzēšanu, taču pētniece nav pārliecināta, vai tie tiek lietoti. Šeit arī ir problēma ar atbildības noteikšanu – kurš īsti ir vainojams (pats Youtube vai kanālu īpašnieki) pie tā, ka zem video ar bērniem rotaļu laukumā tiek izplatīts kaitīgs saturs?

Runājot par like un dislike pogām, tās ir lielisks instruments, lai video skatītājam sniegtu priekšstatu par tajā esošo saturu. Youtube lietotājs vēl pirms video noskatīšanās var ieraudzīt daudzus like un uzreiz tiekties piekrist izplatītajiem ziņojumiem. Pretēja situācija var tikt novērota ar daudziem dislike. Zaiceva norāda, ka šajā gadījumā izpētē ir jāiet vēl lielākā detalizācijas pakāpē, jo ir nepieciešams pievērst uzmanību individuāliem video, nevis tikai atsevišķiem kanāliem. Tikai tā varētu būt iespējams noteikt, vai ar šīm pogām kāds speciāli manipulē.

Kā radikalizācija Youtube vidē varētu attīstīties nākotnē?

Eksperte saka, ka cilvēki, kuri interneta dzīlēs vēlēsies atrast radikalizētu saturu, to noteikti izdarīs ar vai bez Youtube. Viņa pieļauj, ka radikalizēts saturs Youtube vidē varētu arī samazināties, taču tad tas noteikti tiks pārnests uz citām interneta platformām vai vietnēm. Tomēr šajā kontekstā jāatceras, ka ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, kā attīstīsies iepriekš minētais Youtube algoritms, līdz ar to – vai tiks uzklausīta mazo kanālu veidotāju neapmierinātība.

FOTO: Reuters/ScanPix