S, 13.08.2022.

Lidostā nebijuši skati: 50 lidmašīnas atrodas dīkstāvē; nolaidušies arī repatriācijas reisi

TVNET
Lidostā nebijuši skati: 50 lidmašīnas atrodas dīkstāvē; nolaidušies arī repatriācijas reisi
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 16
Lidostā nebijuši skati, pilnīgs tukšums no cilvēkiem un nolaidušās vairāk nekā 50 lidmašīnas
Lidostā nebijuši skati, pilnīgs tukšums no cilvēkiem un nolaidušās vairāk nekā 50 lidmašīnas Foto: Mārtiņš Otto, TVNET

Līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu. Tostarp no otrdienas atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu. 

Ierodoties lidostā «Rīga», paveras visai netipiska aina, cilvēku tajā ir maz, vien tie, kuri ar pēdējiem reisiem steidz mājās. Apkārt lidostai novietotas vairāk nekā 50 lidmašīnas, kuras vēl kādu laiku nelidos.

Veikali, kuros pirms pandēmijas iegriezās ne viens vien cilvēks, otrdienas pēcpusdienā bija slēgti. Dažos no tiem vēl varēja manīt pārdevējus, taču pircēju nebija. Vienā lidostas nostūrī varēja manīt ļaudis, kuri gaidīja savu reisu uz Oslo.

Foto: Mārtiņš Otto, TVNET

Lidostā portālam TVNET pastāstīja, ka Starptautiskās lidostas «Rīga» terminālī prevencijas nolūkā saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību «Covid-19» uzstādīti roku dezinfekcijas stendi un norit pastiprināta publisko un darbinieku telpu uzkopšana, kā arī dezinfekcija.

Lidosta «Rīga» regulāri informē darbiniekus par veicamajiem preventīvajiem aizsardzības pasākumiem, tostarp personīgo higiēnu, roku mazgāšanu un/vai dezinfekciju.

Satiksmes ministrs devis atļauju no Rīgas lidostas veikt arī četrus «Turkish Airlines» lidojumus starp Rīgu un Stambulu. 20.martā plkst.6.15 atļauts lidojums Stambula-Rīga un plkst.10.15 - Rīga-Stambula. Savukārt 21.martā plkst.12.15 notiks lidojums Stambula-Rīga, bet plkst.16.55 - lidojums Rīga-Stambula.

Vienlaikus ir atļauts Liepājas ostā piestāt trim «Stena line» prāmjiem - tie no Trāvemindes Vācijā izbrauks 17.martā plkst.23.59, 23.martā plkst.10 un 24.martā plkst.23.59. Uz prāmja varēs uzbraukt arī ar vieglo automašīnu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš norādījis, ka repatriantiem, kas atgriežas Latvijā no jebkuras pasaules valsts, būs jāaizpilda anketa, kurā jāapsola ievērot 14 dienas ilgu pašizolāciju, lai mazinātu koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 plašākas izplatības riskus.

Politiķis uzsvēra, ka pašizolācija ir obligāta un par tās neievērošanu var draudēt administratīvā vai kriminālatbildība atkarībā no pāridarījuma apmēra. Viņš gan uzsvēra, ka valdība nemudina cilvēkus sodīt, bet gan sekot veselajam saprātam. «Ja kāds iedomājas neievērot pašizolāciju [..], tad var stāties spēkā atbildība,» uzsvēra premjers, piebilstot, ka Latvija nav policejiska valsts. 

Premjers pozitīvi vērtēja to, ka visos Latvijā līdz šim konstatētajos 60 saslimšanas gadījumos ir zināms, kur tieši sasirgušie ar slimību inficējušies.

Kariņš pauda pateicību sabiedrībai, kas ievēro sociālo distancēšanos. Tāpat viņš īpaši pateicās mediķiem, izceļot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārstu darbu.

Foto: Mārtiņš Otto, TVNET

Ziņots, ka ar 13.martu atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi, sapulces, gājieni un piketi virs 200 cilvēkiem.

Turpretim tūrisma pakalpojumu sniedzējiem uzdots iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā publicētajai informācijai.

Tāpat jānodrošina, lai darbos, kas, saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem.

Foto: Mārtiņš Otto, TVNET

Savukārt ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījumu vietām tiks ierobežoti trešo personu apmeklējumi, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai. Var arī tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības, atbilstoši Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam.

Fiziskās personas tiek aicinātas atturēties no ārvalstu braucieniem.

Personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, turpmāk obligāti būs jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tostarp 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas jānovēro savs veselības stāvoklis, divas reizes dienā mērot ķermeņa temperatūru.

Cilvēkiem nekavējoties jāzvana 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes, piemēram, iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi. Personām jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā jeb mājas karantīna un jābūt pieejamiem saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām.

Iedzīvotājiem, kuri atgriezušies no Covid-19 skartas valsts, uzdots nepakļaut citas personas inficēšanās riskam: samazināt tiešus kontaktu ar citiem cilvēkiem, proti, neuzņemt viesus, neapmeklēt publiskas vietas, institūcijas un neiet ciemos.

Tāpat šie iedzīvotāji aicināti uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, kā arī iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu.

Šiem cilvēkiem pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto kāda no šīm iespējām: piegāde mājoklī, izvairoties no kontakta ar piegādātāju, pārtikas vai preču piegāde ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm.

Tāpat augstākminētie cilvēki var lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku.

Ja nav citu risinājumu, veikalu šie cilvēki var apmeklēt ar medicīnisko masku, stundās, kad veikalā mazāk cilvēku, ievērojot divu metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu.

Foto: Mārtiņš Otto, TVNET

Ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, kā arī SPKC strādājošiem epidemiologiem atļauts noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. VM virsstundu darba apmaksai nepieciešamie papildu finanšu līdzekļi tiks pieprasīti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Pasākumi tiks finansēti no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2020.gadam", kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.

Likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredz, ka ārkārtējo situāciju var izsludināt arī tad, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Likums paredz valdībai tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju uz laiku līdz trim mēnešiem. Valdībai ir tiesības nepieciešamības gadījumā vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Vienlaikus ir nepieciešams arī Saeimas lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanas pamatotību. Saeimas Prezidijam Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju ir nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā. Ja Saeima to noraida, valdības lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu