Skaidrs, ka Covid-19 ir saistīta ar fiziskās veselības apdraudējumu, bet to noteikti pavada arī psiholoģiska nenoteiktība un nedrošība. Veselības sistēmai, daudzām ģimenēm un biznesiem šis laiks būs nopietns pārbaudījums.
Kāpēc mēs izpērkam veikalus? Kāpēc kliedzam uz distances neievērotājiem? (3)
Zināms, ka mūsu smadzenēm nepatīk nenoteiktība. Patiesībā nenoteiktība un nedrošība ir vienas no psiholoģiski nepatīkamākajam izjūtām.
Jāpiemin, ka tieši Rietumu sabiedrības cilvēkiem grūtāk ir tolerēt nenoteiktību. Neparedzami notikumi izraisa intensīvākas emocijas nekā paredzami. Nenoteiktība ir saistīta ar uztraukumu, trauksmi un grūtībām adaptēties.
Parasti izjūtam vajadzību pilnībā izslēgt neskaidrību no savas dzīves, mazināt to vai vismaz padarīt paciešamu. Neskaidros apstākļos zaudējam pārliecību par to, kāda rīcība būtu pareizākā konkrētajā brīdī, un nezinām, ko gaidīt no apkārtējās vides. Tas rada izjūtu, ka zaudējam kontroli. Šādos apstākļos kļūstam stūrgalvīgāki, mazāk gatavi mainīt savu attieksmi un vērtības. Pieaug nepatika pret normu pārkāpumiem un pozitīvāk uztveram notikumus, kuri apstiprina mūsu pasaules skatījumu.
Vairāk identificējamies ar cilvēku kopu, kurai sevi pieskaitām, un kļūstam naidīgāki pret cilvēkiem ārpus tās.
To visu ņemot vērā, ir ļoti viegli saprast, ka cilvēki, mēģinot atgūt kontroli savā dzīvē, lielos daudzumos iepērk makaronus un tualetes papīru, visu dienu pavada, lasot ziņu portālos jaunāko informāciju par pandēmiju. Meklē kādu vainīgo ārpus savas references grupas un, iespējams, meklē atbildes reliģiskās kustībās. Tas viss palīdz atgriezt noteiktību mūsu dzīvē.
Vairums no iepriekš minētajām pieejām palīdz mums īstermiņā, vairojot mūsu individuālo iespēju izdzīvot un samazinot trauksmi.
Tomēr, kad viss būs beidzies, iespējams, mēs spēsim pamanīt, ka vairums no mūsu rīcībām ir bijušas savtīgas un kaitīgas kopējam labumam, arī mūsu ilgtermiņa interesēm. Der atcerēties, ka tā ir mūsu automātiskā reakcija uz neskaidriem un nedrošiem apstākļiem, bet pastāv arī citas, adaptīvākas stratēģijas.
Ir mūsu dabā pievērst uzmanību negaidītiem un nozīmīgiem notikumiem vidē. Covid-19 viennozīmīgi ir negaidīts un nozīmīgs, tas rada nenoteiktību un nedrošību par nākotni mūsu visu dzīvē. Līdz ar to ir tikai normāli pievērst tam uzmanību, domāt par to, mēģināt to izskaidrot, jo tas viss noved pie tā, ka mēs spējam tam pielāgoties.
Ļoti nozīmīgi šo tematu pārrunāt ar sev tuvajiem vai, ja tādas iespējas nav, tad vismaz aprakstīt priekš sevis, jo rakstīšana mums ļauj sakārtot domas.
Viena pieeja būtu izmantot šo situāciju kā labu iespēju, lai pieradinātos pie nenoteiktības.
Jā, Rietumu sabiedrības cilvēkiem nenoteiktība nepatīk. Tomēr, ja skatāmies uz Austrumiem, tad tur cilvēki parāda, ka spēja dzīvot nenoteiktībā ir vērtīga prasme.
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā to darīt, ir izmantot apzinātības tehnikas un pārfokusēties uz esošo brīdi, nevis censties paredzēt nākotni (jo tas nav iespējams).
Visbeidzot, lai vairotu drošības izjūtu, var pārdomāt potenciālos situācijas riskus un izstrādāt rīcības plānus.
Piemēram, ko darīsi, ja tu vai tuvinieks būs inficējies, ja radīsies problēmas darbā vai ar finansēm. Tādējādi prāts varēs būt mierīgāks un būs gatavs adekvātāk reaģēt nepieciešamības gadījumā.
Esi šeit un tagad, apraksti vai pārrunā savas izjūtas un domas, pieņem to, kas notiek, plāno savu rīcību.
Lai mums izdodas pēc iespējas mierīgāk pārlaist šo laiku!
Rakstu sagatavoja Ronalds Cinks, Mg.psych.
Vairāk lasi psiholoģijas un KBT centra „Intellego” mājas lapā.