“Piešprice” Covid-19 krīzēs laikā: kā valsts palīdzēs uzņēmumiem? (4)

Likumprojekts “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” ievieš tādu jēdzienu kā krīzes skartās tautasaimniecības nozares. Konkrētās nozares, kurās strādājošie uzņēmumi būs tiesīgi saņemt valsts atbalstu, definēs Ministru kabinets.   

Ja runā par atbalsta pasākumiem, tad, pirmkārt, likumprojekts paredz nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu jeb “nodokļu brīvdienas”.

Nodokļu maksātājs ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai pēc dienas, kad šis likums stāsies spēkā, iesniedz pamatotu iesniegumu.

“Nodokļu administrācijai ir tiesības nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas,” teikts likumprojektā.

Likumprojektā arī paredzēta iespēja palielināt rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai "Altum", ļaujot Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus - kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam.

Visbeidzot likumprojekts paredz ieviest Latvijā vēl nebijušu – dīkstāves regulējumu. Situācijā, kad darba devējs nespēj maksāt darbiniekiem algu, to noteiktā apmēra dara valsts.

“Ja krīzes skarto nozaru darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 % no Darba likuma 74. pantā noteiktās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts),” teikts lukumprojektā.

Tāpat tur ir atzīmēts, ka šis pabalsts netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, lai arī kopumā optimistiski raugās uz plānoto valsts atbalstu, tomēr uzskata, ka ir bejēdzīgi un nelietderīgi sniegt atbalstu, izvēloties nozaru pieeju.

“Nav jēgas skatīties uz nozarēm. Ir jābūt citiem kritērijiem, kam piešķirt [atbalstu]. Mēs redzam, ka [ar grūtībām] saskaras visas nozares. Tā kā nozaru noteikšana ir vienkārši bezjēdzīgs pasākums,” ir pārliecināts Endziņš.

Turklāt, pēc viņa domām, valsts nevar atļauties maksāt šādu atbalstu vairākus mēnešus pēc kārtas.   

“Ir jautājums par apjomu un laiku, cik valsts var kaut ko atbalstīt un finansēt. Būs ļoti nozīmīga diskusija par to, kam to atbalstu dot. Tie ir pietiekami lieli izdevumi valsts pusē. Un tad ir jautājums, cik mēnešus tu šitā vari dragāt?” retoriski vaicāja Endziņš.

Latvijas uzņēmēju viedokļi par atbalsta pasākumiem ir dažādi.  

Arturs Svekris ir pasākumu aģentūras un nomas uzņēmuma “Dekonoma” īpašnieks. Uzņēmums nodarbojas ar pasākumu aksesuāru izīrēšanu, izgatavošanu un pasākumu vadīšanu.  

“Ir tā, ka praktiski bizness ir apstājies. Pagājušonedēļ vēl bija pāris rezervācijas, kuras tika atceltas. Praktiski viss ir apstājies,” saka Arturs.  

Atbalstu, ko plāno sniegt valsts, vīrietis uztver ar sajūsmu, jo, viņaprāt, tas palīdzēšot ātrāk atsākt normālu uzņēmejdarbību, kad krīze būs beigusies.

“Ja tie būs mēnesis vai divi – nekas traks. Ar iekšējiem resursiem un taupības režīmu [tiksim galā]. Mēs varam darīt lietas, kam mums ikdienā nav bijis pietiekoši dauz laika. Piemēram, [uzņēmuma] mājaslapas sakārtošana vai materiālu, noliktavas kārtošana. Bet, ja tas ievilksies ilgāk, nu tad situācija var būt diezgan bēdīga,” vērtēja Svekris.  

Nedaudz citādās domās ir uzņēmēja Santa Anča. Izņemot darbību mediju biznesā, viņai pieder viesnīca Cēsīs. Anča ir pārliecināta: kamēr valdība nav lēmusi par stingrākiem ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, darbs ir jāturpina. Tāpēc pagadām viesnīca un restorāns strādā, ievērojot visus noteikumus attiecībā uz distanci starp cilvēkiem un dezinfekcijas pasākumiem.

“Saskaņā ar savu iekšējo sajūtu, esmu tāds karavīrs. Un man liekas, ja mēs tagad visi pametīsim savus kuģus un neviens no mums nestrādās, tad kā mēs sasildīsim to ekonomiku?

Tagad visi cer dzīvot uz valsts pabalstiem, bet, protams, tā nauda kaut kādā veidā [pēc tam] būs jāatpelna. Kamēr man valdība nepasaka – “Viss ir jāslēdz, un ir jāuzturās mājas karantīnā,” manuprāt, iespēju robežās visiem ir jāstrādā,” uzskata Anča.