Zinātnieki pierādījuši vienu no Darvina evolūcijas teorijām (11)

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Proceedings of the Royal Society B", prātots, vai pasugas varētu būt agrīns solis tuvāk jaunas sugas veidošanās procesam. Pētījuma rezultāti liecināja, ka jā, tas ir iespējams, atbalstot Čārlza Darvina darbā izvirzīto ideju. 

Darvina novērojumi noveda viņu pie uzskata, ka – jo vairāk ģintī ir sugu, jo lielāka būs šo sugu variācija. Suga ir augu un dzīvnieku sistemātiska pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm un kuri spēj vairoties viens ar otru.             

Savukārt ar pasugām apraksta populācijas kādas sugas ietvaros, kas var izskatīties nedaudz atšķirīgi un ieņemt savu neatkarīgo vairošanās līniju. 

Katrai sugai ir ļoti dažāds skaits pasugu, piemēram, ir zināmas 45 sarkano lapsu pasugas, bet neviena cilvēka pasuga. 

Kembridžas Universitātes Lielbritānijā zinātnieki izmantoja dabas pētnieku savākto informāciju, lai noteiktu dažādu sugu un pasugu “vecumu" un to, cik cieši tās ir saistītas. Viņi pamanīja saikni starp sugu un pasugu variācijām. Ģintīs ar lielāku sugu skaitu tās mēdza būt arī ar lielāku pasugu skaitu. Šāda saikne bija īpaši spēcīga lidojošo zīdītāju, piemēram, sikspārņu vidū. 

Pētnieki domā, ka šīs atšķirības izraisīja ģeogrāfiskas robežas, kuras nelidojošiem sauszemes dzīvniekiem ir grūtāk pārvarēt. Kalnu grēda vai upe var kļūt par fizisku barjeru, kas nošķir sauszemes dzīvniekus, bet nekļūst par traucēkli lidojošajiem vai ūdens dzīvniekiem. 

Lai arī dzīvnieku pasugas mēdz ignorēt, tomēr tām ir ļoti liela nozīme ilgtermiņa nākotnes evolūcijas dinamikā. 

“Mans pētījums, kas izmeklē attiecības starp sugām un daudzajām pasugām, pierāda, ka pasugas spēlē nozīmīgu lomu evolūcijā. Un tā vienmēr ir bijis, jo jau Darvins to novēroja, kad centās definēt, kas ir suga," teica viena no pētījuma autorēm Laura van Holšteina. 

Pētnieki cer, ka šis darbs palīdzēs dabas zinātniekiem labāk saprast, kā aizsargāt izmirstošas dzīvnieku sugas.