"Zviedru rulete"? Kā ar Covid-19 cīnās Zviedrija (28)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Reuters/ScanPix

Zviedrijā Covid-19 pandēmijas laikā pastāv vieglāki ierobežojumi nekā vairumā citu Eiropas valstu. Veselības nozares eksperti skeptiski raugās uz populācijas imunitātes idejām, ko apsvērušas, bet vēlāk atteikušās tādas valstis kā Lielbritānija un ASV.

Zviedrijā palielinās pretestība valdības īstenotajai pieejai, ko zinātnieki raksturojuši kā "krievu ruleti", vēsta "The Guardian". Zviedrijas premjerministrs Stēfans Levēns svētdien aicināja iedzīvotājus uzņemties personīgo atbildību par Covid-19 izplatības mazināšanu, kamēr intensīvās terapijas nodaļās Stokholmā straujā tempā palielinās pacientu skaits.

"Jūsu dzīvē būs tikai daži izšķiroši brīži, kuros nāksies kaut ko upurēt - ne tikai sevis paša, bet arī līdzcilvēku un valsts dēļ. Šis ir tas brīdis," sacīja Levēns. Viņš norādīja, ka nākotnē varētu tikt pieņemti "agresīvāki lēmumi", taču neizziņoja nekādus jaunus ierobežojumus. Pašlaik Zviedrijā ir atvērtas pamatskolas, arī restorāni un veikali. Aizliegts pulcēties vairāk nekā 500 cilvēkiem. Valdība ieteikusi izvairīties no ceļošanas, ja no tās iespējams izvairīties, kā arī mudinājusi iedzīvotājus virs 70 gadu vecuma palikt mājās. Taču Zviedrijā nav tik stingru sociālās distancēšanās noteikumu kā, piemēram, Itālijā, Spānijā un Francijā.

Klimata aktīviste Grēta Tūnberga otrdien pauda aizdomas, ka, iespējams, ar ļoti viegliem simptomiem izslimojusi Covid-19. Testu viņai nebija iespējams pieprasīt, "ja nav vajadzīga ārkārtas medicīniskā palīdzība". 

PVO otrdien publicētie dati liecina, ka Zviedrijā ir vairāk nekā 2000 saslimušo un 25 nāves gadījumi.

Zviedrijas valdības līdzšinējā rīcība kontrastē ar vairumu pārējo Eiropas valstu, kuras pieņēmušas stingrus ierobežojumus. "Mēs nevaram pieļaut, ka Uhaņā un Bergamo piedzīvotās ciešanas atkārtojas Zviedrijā. Tā būtu likme, kas ir pretrunā ar sabiedrības galveno pamatprincipu - ka ikviens cilvēks ir vērtība," svētdien rakstīja avīzes "Dagens Nyheter" galvenais redaktors Pēters Volodarskis. Viņš pieprasīja vai nu stingrākus ierobežojumus, vai arī plašu testēšanas kampaņu.

Foto: Reuters/ScanPix

Salīdzinājumam - Norvēģija pirms divām nedēļām nāca klajā ar stingrākajiem ierobežojumiem, kādi piedzīvoti miera laikā. Tika aizliegti sporta un kultūras pasākumi, kā arī slēgtas skolas un citas vietas, kur pulcējas cilvēki.

Zviedrijas parlaments tikmēr ātrākai izskatīšanai nodeva likumprojektu par bērnudārzu un sākumskolu slēgšanu, ja tas tiks atzīts par vajadzīgu soli. Tomēr Zviedrija, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) valstis, slēgusi robežas pasažieru plūsmai.

Uz mediju jautājumiem par Zviedrijas politiķi atbildējuši, ka sekos nacionālās Sabiedrības veselības aģentūras ieteikumiem. 

Zviedrijas vadošais epidemiologs Andress Tegnells noliedzis, ka valsts mērķis ir pēc iespējas ātrāk izveidot populācijas imunitāti - taktika, ko sākotnēji šķietami gribēja piekopt Lielbritānija, ASV un Nīderlande, bet vēlāk tomēr no tā atteicās pēc brīdinājumiem, ka tas novestu pie veselības aprūpes sistēmas pārslodzes un lielākas mirstības.

Foto: AFP/SCANPIX

Tegnells laikrakstam "Svenska Dagbladet" norādīja, ka pašreizējās stratēģijas mērķis esot panākt "lēnu infekcijas izplatību un to, lai veselības pakalpojumiem būtu saprātīga noslodze".

Svētdienas vakarā Tegnells televīzijā paziņoja, ka slimības uzliesmojums "aprims" maijā, bet atgriezīsies rudenī. "Nozīme būs tam, cik liela daļa sabiedrības inficēsies. Tas noteiks, kas risināsies rudenī," viņš teica.

Koronavīrusu varēs apturēt vai nu "ar pūļa imunitāti, vai arī imunitātes un vakcinācijas kombināciju, kas būtībā ir viens un tas pats", teica Tegnells.

Taču Zviedrijas mediķi arvien uzstājīgāk pauž bažas, ka valdība vairāk ieinteresēta ekonomikas, nevis sabiedrības veselībā. Vadošie medicīnas eksperti pagājušonedēļ izteica Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūrai skarbu kritiku, apsūdzot to nekompetencē, ziņo sabiedriskā televīzija SVT, kuras rīcībā nonāca e-pasta sarakste.

"Es esmu dziļi nobažījusies," telekanālam atklāja Ūmeo Universitātes virusoloģijas profesors Fredriks Elghs. "Es vēlētos, lai Stokholmā izsludina karantīnu. Mēs esam teju vienīgā valsts pasaulē, kas nedara visu iespējamo, lai cīnītos pret infekciju. Tas ir sasodīti nopietni."

"Vai tās tātad ir izkalkulētas sekas, ko mūsu valdība un Sabiedrības veselības aģentūra ir gatavas pieņemt?" sarakstē jautā epidemioloģijas un sabiedrības veselības profesors Joakims Roklēvs. "Cik daudzas dzīvības viņi ir gatavi ziedot, lai neriskētu ar lielāku iespaidu uz ekonomiku?"

Zviedrijas Mediķu asociācijas žurnāls par valdības pieeju publicējis ļoti kritisku rakstu, kā arī "Dagens Nyheter" iespiedis vairākus viedokļrakstus, kuros pelta valdība.

"Mēs redzam situāciju Itālijā," vēsta mediķu raksts. "Un mēs atpaliekam tikai par dažām nedēļām. Mēs nedrīkstam padoties! Lielbritānija, kurai bija tāda pati stratēģija kā Zviedrijai, tagad ir to pilnībā mainījusi. Stēfana Levēna pienākums ir to pašu izdarīt Zviedrijā."

Lundas Universitātes matemātiķis Markuss Karlsons publicējis vairākus "YouTube" video, kuros argumentē, kāpēc "pūļa imunitāte" nav pierādījumos balstīta vīrusa uzliesmojuma ierobežošanas stratēģija. Valdības rīcību viņš raksturojis kā "neprātīgu eksperimentu ar desmit miljoniem cilvēku".

Tegnells un Levēns "spēlē krievu ruleti ar Zviedrijas sabiedrību", uzskata Karlsons. "Ja jūs to taisāties darīt, tad vismaz atklāti izklāstiet faktus, lai mēs saprotam iemeslus. Pēc manas saprašanas mūs tagad kā aitu baru ved uz katastrofu."

Levēns svētdienas vakarā mudināja zviedrus iegādāties maltīti līdzņemšanai no vietējiem krodziņiem, tādējādi atbalstot vietējos uzņēmējus. Skones lēnes politiķis Karls Johans Sonesons sociālajos tīklos aicināja parūpēties par gados vecākajiem iedzīvotājiem un cilvēkiem riska grupās, vienlaikus iesakot "patērēt, ēst ārpus mājām, izklaidēties, bet darīt to atbildīgi", kā arī "padomāt par mazajiem uzņēmējiem".

Pirmdien Zviedrijas bijušais valsts epidemiologs un pašreizējais PVO padomnieks Johans Gjeseke iedrošināja zviedrus doties laukā un baudīt pavasara saulīti. 

Līdz šim Zviedrijā fiksētais saslimšanas gadījumu skaits ir līdzīgs kā kaimiņiem Norvēģijai un Dānijai, kur dzīvo mazāk cilvēku nekā Zviedrijā. Taču tiek uzskatīts, ka visās Ziemeļeiropas valstīs šie skaitļi neatspoguļo patieso situāciju, jo testi tiek veikti tikai pacientiem ar smagiem simptomiem.

GALERIJA: Covid-19: kad pasaule paliek uz pauzes

Komentāri (28)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu