Šobrīd cilvēki visā pasaulē saskaras ar pašizolācijas realitāti. Arhitekts Sergejs Makno portālam "Dezeen" atklāj, kā pēc pandēmijas mainīsies mūsu mājas. 

Dzīve pēc COVID-19 vīrusa pandēmijas nekad vairs nebūs tāda, kāda tā bija. Mēs šobrīd atrodamies beigu sākuma posmā un gaidām jaunu sākumu. Pandēmija mūsdienu apstākļos ir līdzeklis, kas cilvēci piespiež ar varu mainīt dažādas vērtības, uzskatus un uzvedību. Arhitekts uzsver, ka pandēmijas iespaidā mainīsies ne tikai ekonomiskā vide un biznesa stratēģijas krīzes situācijas, bet arī cilvēku vērtības, ikdiena, paradumi, un to ietekmē būtiski mainīsies arī mājokļi.

FOTO: Unsplash

Mājas, nevis dzīvokļi

Līdz šim daudzi pilsētnieki sapņoja par dzīvi augstceltnē ar skatu pār pilsētu, vēlams pašā pilsētas centrā. Tomēr patlaban šie dzīves apstākļi ir visriskantākie tieši koptelpu higiēnas dēļ. Debesskrāpjos dzīvo liels skaits cilvēku – pastāv lielāks risks, ka mājās atrodas vismaz viens vai vairāk saslimušo, tāpat apsaimniekotājiem debesskrāpjos ir īpaši jāpiedomā pie katras detaļas un virsmas attīrīšanas.

Tāpat augstceltnēs bieži vien nav balkonu vai terašu – būtībā cilvēkiem nav iespējas pat iziet un paelpot svaigu gaisu, atrodoties izolācijā. Pēc pandēmijas, visticamāk, cilvēki lielajās pilsētās sāks sapņot par savu māju vai vismaz dzīvokli šaurā komūnā un balkoni kļūs par vitālu prasību dzīvokļu meklējumos. Pastāv iespēja, ka straujā urbanizācija, kas notika līdz 2019. gada beigām, samazinās ātrumu vai pat spers soli atpakaļ un liks jaunajām paaudzēm apsvērt domu par dzīvi nelielā pilsētā, laukos vai piepilsētās.

Atā, studio tipa dzīvokļi!

Lai arī cik populāri bija studio tipa dzīvokļi līdz šim, pašizolācijas periodā mēs beidzot saskatām šā plānojuma treknāko mīnusu – mājiniekiem nav iespējams nolīst atsevišķā telpā un netraucēti strādāt. Ja darba zona ir apvienota ar virtuvi, ēdamistabu un viesistabu, tad tēvs un māte ir spiesti darboties vienā telpā, bet blakus skaļi spēlējas bērni, televizorā skan multfilmu varoņu balsis. Šāda darba organizācija neļauj koncentrēties pienākumiem, tāpēc daudzi var sākt apdomāt maiņu uz dzīvokli vai māju, kurā istabas ir atdalītas.

FOTO: Unsplash

Jā atjaunojamajai enerģijai un ūdenim

Tehnoloģijas, kuras spēj nodrošināt iedzīvotājus ar elektrību, ūdeni vai termoregulāciju, pēc pandēmijas beigšanās gūs uzvaru. Mērķis – panākt pilnīgu neatkarību no ārējās pasaules.

Tas pats attiecas uz filtrācijas sistēmu. Patlaban daudzus ārzemēs uztrauc pat ūdensapgāde – cilvēkus nomāc doma par vīrusa patogēnu nonākšanu ūdenī un ūdens caurulēs. Autonomas ūdens filtrācijas sistēmas var nākotnē kļūt par nepieciešamību, kā arī speciālas gaisa attīrīšanas iekārtas mājokļos. Droši vien tuvākajā nākotnē daudzi izvēlēsies  dzīvesvietu aprīkot ar īpašām ultravioletajām lampām, kas var iznīcināt kaitīgos mikroorganismus, tostarp vīrusus un baktērijas.

Mājas birojs ikvienam

Karantīnas laikā mājas birojam ir piešķirta jauna nozīme. Kopš šīs krīzes arvien vairāk cilvēku piedomās pie sava biroja – arī meklējot mājokli, vairums rēķināsies ar savas darba telpas nepieciešamību. Par mājas biroju vairs neviens neuzskatīs stikla galdiņu ar beņķīti, naktslampiņu un smalku laptopu, bet gan atsevišķu telpu ar dabisko apgaismojumu, bieziem aizkariem un ērtām mēbelēm.

FOTO: Unsplash

Pilsētas dārzam uzvaras gājiens

Līdz šim pilsētas dārzniecību uzskatīja par mammu, vecmammu un hipsteru aizraušanos, taču pandēmija dārzniecībai ir piešķīrusi jaunu nozīmi. Pirmkārt, sēšana, audzēšana un interesēšanās par augiem kā tādiem ir pozitīva un lietderīga nodarbe, kas aizņem laiku karantīnas periodā – tā ir sava veida meditācija. Otrkārt – ja kaut kādu iemeslu dēļ sākas pārtikas rezervju deficīts, pašam savs dārzs ir  glābiņš šādā situācijā, turklāt mājas apstākļos ir iespējams izaudzēt tādus augļus vai dārzeņus, kurus veikalā globālas krīzes laikā neatradīsi, piemēram, klementīnus. Treškārt, augi ir dabisks gaisa filtrācijas rīks, kas uzlabo gaisa kvalitāti mājoklī un attīra to no toksīniem.

Masu ražošanas industrijas noriets

Patlaban masu ražošana ir apstājusies, kā arī ir ievērojami samazinājies pieprasījums pēc dažādiem sīkumiem, nieciņiem, dekoriem, aksesuāriem un luksusa precēm. Iespējams, ka pandēmija liks daudziem saprast, cik bezjēdzīgi ir šie priekšmeti un kā ietaupās nauda, tos neiegādājoties. Tāpat lielāka uzmanība tiks pievērsta tiem produktiem, kas ir ražoti no dabiskiem materiāliem un kuru ražošana nekaitē dabai.

Jāpiebilst, ka pēc pandēmijas beigšanās daudzas valstis mēģinās ar visiem spēkiem stiprināt iekšējo ekonomiku, aicinot iegādāties vietējo ražotāju preci. Ticams, ka eksporta un importa apturēšana ievērojami mazinās vieglprātīgas un spontānas iepirkšanās tendenci, bet tā vietā liks rūpīgāk izvērtēt pirkumu sarakstu.