Covid-19 krīze: cietīs Latvijas mediju daudzveidība (29)

Sarunā par krīzi mediju vidē, mediju lomu krīzes laikā un Kultūras ministrijas paspārne gatavotiem atbalsta pasākumiem piedalījās Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Arta Ģiga un Latvijas Reklāmas asociācijas valdes loceklis Māris Naglis.

Pilnu diskusijas ierakstu iespējams noskatīties šeit: 

Mediji kraha priekšvakarā

Raidījuma sākumā viesiem tika jautāts, vai tiešām Latvijas mediji šobrīd atrodas kraha priekšvakarā. Atbildot uz to,

Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Arta Ģiga norādīja, ka mediju galvenais ienākumu avots – reklāmas tirgus – šobrīd esot “brīvajā kritienā”.

“Var tikai rēķināt, vai tie zaudējumi būs no 40 vai līdz 80 %, vai apstāties pavisam. Kā kuram medijam. Atkarīgs no tā, kāda ir tā struktūra,” stāstīja eksperte.

Savukārt Latvijas Reklāmas asociācijas valdes loceklis Māris Naglis aicināja skatīties uz situāciju plašāk.

“Kad mēs runājam par medijiem, cilvēki uzreiz iedomājas presi, televīziju vai radio. Bet te jāņem vērā, ka industrija ir plašāka. Pat nerunājot par [reklāmas] aģentūrām un saistītām nozarēm, paņemam kaut vai kino vai vides reklāmu. Kino šobrīd neapmeklē, tātad reklāmas arī nav. Visvairāk šobrīd cietusi vides reklāma,” pauda Naglis.

Viņš norādīja, ka salīdzinot ar pagājušā gada martu kritums mediju reklāmas ieņēmumos varētu būt amplitūdā no 30 līdz 80%.

Īpaši smagu situāciju padara arī tas, ka kritums ir ne vien reklāmas ieņēmumiem, bet arī drukāto mediju abonēšanas un mazumtirdzniecības rādītājos, norādīja Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs.

Savukārt, Arta Ģiga piebilda, ka ar esošajiem līdzekļiem mediji var noturēties aptuveni mēnesi.

Kāpēc šobrīd ir būtiski runāt par medijiem?

Raidījuma viesi tika aicināti arī atbildēt uz jautājumu, kāpēc vispār krīzes laikā ir svarīgi runāt par plašsaziņas līdzekļiem.

Kā norādīja Arta Ģiga, šādā situācijā mediju uzdevums ir sniegt uzticamu informāciju. Viņai piekrita arī Pļešakovs, norādot, ka patlaban nedrīkst pieļaut situāciju, kurā cilvēkiem nav pieejama aktuālā informācija.

“Mēs nedrīkstētu to pieļaut ne tikai no ārkārtas situācijas viedokļa, bet tas arī ilgtermiņā ir informatīvās drošības jautājums.

Ja liela daļa mediju nespēs pārvarēt šo krīzi, tad tas nozīmēs ievērojamu mediju vides sašaurināšanos. Auditorijas aizplūdīs uz citiem tirgiem un tas nekādā veidā nav valsts interesēs,” skaidroja eksperts.

No citas puses uz situāciju aicināja paraudzīties Māris Naglis. Saskaņā ar viņa teikto, mediji kļūst par ekonomikas veicināšanas dzinuli. Mediju auditorija rada pieprasījumu reklāmdevējiem, kas, savukārt, nodrošina veselu ekosistēmu, tai skaitā reklāmas aģentūras. Viņaprāt, ir labi, ka ir komunikācijas plāns un valsts apmaksātas kampaņas. Taču ir svarīgi nepārtraukt esošos valsts pasūtījumus.

Kā atbalstīt plašsaziņas līdzekļus?

Ja ziņots, ka KM sadarbībā ar nozari, ieskaitot gan medijus, gan reklāmas aģentūras, nākamnedēļ plāno iesniegt izskatīšanai valdībā iespējamos nozares atbalsta veidus. Šie pasākumi iekļauj, pirmkārt, iespēju, ka arī uz medijiem un to darbiniekiem būtu attiecināmi vispārējie atbalsta pasākumi, piemēram, dīkstāves pabalsti, nodokļu brīvdienas u.tml.

Ja uz dīkstāves pabalstiem, saskaņā ar pēdējiem valdības lēmumiem, plašsaziņas līdzekļi varēs pretendēt, tad par citiem atbalsta veidiem skaidrības vēl nav. Viens no tiem – reklāmas ierobežojumu pārskatīšana. Uz to diskusijas laikā norādīja Māris Naglis.

“Viena no lietām ir interaktīvās azartspēles. Jā, šķietami tas būtu nepopulārs lēmums - tomēr atļaut reklāmu.

Mūsu industrija šobrīd ir pārāk regulēta. Ja pakalpojumi ir atļauti, reklāmu nevajag aizliegt, jo reklāma nevar būt kā regulators kādam pakalpojumam,” pārliecināts Naglis.

Vēl daži apspriestie risinājumi iekļauj patēriņa kredītu un stiprā alkohola reklāmas atļaušanu, sacīja Naglis.

Šādam rosinājumam piekrita arī Kristers Pļešakovs. Saskaņā ar viņa teikto, KM jau pagājušā gada novembrī aicināja pārskatīt šos ierobežojumus. Viņš pauda, ka Latvijas mediju tirgū piedalās ārvalstu mediji, kuriem nav jāievēro Latvijas stingrais regulējums. Rezultātā reklāma sasniedz Latvijas auditoriju, bet vietējie mediji ienākumus no tās negūst.

Tāpat diskusijas dalībniekiem tika jautāts, vai, viņuprāt, Latvijā būtu ieviešams digitālais mediju nodoklis nozares atbalstam. Kopumā diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka šobrīd nav īstais laiks tāda risinājuma ieviešanai.

Arta Ģiga sacīja, ka pašreizējā krīzes situācijā par to digitālo nodokli esot jāaizmirst. Jāpārskata esošie reklāmu ierobežojumi, piemēram, politiskajai reklāmai.

“Sanāk tā, ka caur medijiem regulē partiju tēriņus. Kādu rezultātu mēs redzam? Tā smadzeņu skalošana aizgāja citās platformās, kur tam vispār nevar izsekot. Tagad sanāk, ka KNAB tērēs lielus resursus, lai skaitītu kaut ko. Beigu beigās tas ir jautājums par informācijas izplatīšanas brīvību. Pluss tagad partijas tiek finansētas no valsts.

Ir jāliekas mierā ar to skaitīšanu internetā, kuros medijos un cik minūtes katra partija ir reklamējusies, ” pārdomās diskusijas laikā dalījās Ģiga.

Atbildot uz jautājumu, vai nāksies slēgt medijus, Ģiga pauda, ka “kritušie noteikti būs”. Pirmie noteikti būs reģionālie mediji, it īpaši drukātie.

Taujāts, vai KM virzītie atbalsta pasākumi attieksies arī uz reģionāliem medijiem, Kristers Pļešakovs skaidroja, ka KM plāno palielināt finansējumu Atbalsta fonda reģionālo mediju programmā.

Savukārt, vērtējot krīzes sekas kopumā, viņa atzina, ka rezultātā Latvijā samazināsies mediju daudzveidība.

“Tā ir mediju daudzveidības samazināšanās. Līdz ar to tas nozīmē profesionālu žurnālistu aizplūšanu. Viņi aizies citur. Nevajadzētu līdz tādai situācijai nonākt.

Pieredzējuši žurnālisti ir liela vērtība: viņiem ir sakari, izpratne un uzkrātās zināšanas. Mediju jomā tā ir liela vērtība,” skaidroja eksperte.