No vienas puses krīze saliedē ap prezidentu, no otras puses – ja krīze ir dziļa un plaša (un izskatās, ka Amerikā tā tāda būs),  Trampa sākotnējā bezreakcijas novilcināšanās nepaliks nepamanīta. Tu vari medijos (Fox News un citos) radīt tēlu un celt savu popularitāti, bet kādā brīdī realitāte, kas apkārt amerikāņiem ir un būs, varētu sasniegt arī parastos iedzīvotājus.  Šis ir viens no scenārijiem par Covid-19 ietekmi uz demokrātu un republikāņu balsīm pirms gaidāmajām vēlēšanām ASV, kuru raidījuma «Pasaule kabatā» intervijā ieskicēja politologs Mārtiņš Hiršs.

Kāda tad īsti ir bijusi Covid-19 krīze ASV un kāds ir bijis Trampa risinājums šīs krīzes apkarošanai? Vai tavuprāt tas ir bijis efektīvi?

Esmu pētījis ASV iekšpolitiku/ārpolitiku savā profesionālajā karjerā, bet es arī ASV pirms sešiem gadiem studēju. Ir daudzi draugi un paziņas, ar ko tagad runāju ASV, un varu sniegt ieskatu viņu perspektīvā. Ja pasaulē vai ASV ir jebkāda krīze, tad ir ļoti svarīga krīzes komunikācija. ASV Slimību un profilakses kontroles centram ir veselas rokasgrāmatas par to, kā jākomunicē ar sabiedrību, ja ir kāda lielāka vai mazāka krīze. Īsumā – nodotajam vēstījumam būtu jābūt saprotamam, konsekventam un empātiskam. Ja skatāmies uz Donaldu Trampu kā ASV prezidentu, tad visas viņa prezidentūras laikā un arī pirms tam viņš nav bijis ne saprotams, ne konsekvents, ne empātisks.

Lielā mērā ASV ir bijusi lēna un haotiska atbilde uz Covid-19 jau no pirmās dienas, kad šī slimība parādījās. Salīdzinot ar ASV, Baltija reaģēja uzreiz un slimnieku skaita pieaugums ir bijis salīdzinoši lēns. Savukārt ASV pēdējās dienās ir bijuši vismaz 200 000 saslimušo.

Pasaules bagātākā valsts ar labākajiem zinātniekiem, pētniecības iestādēm, sagatavotību krīzēm, diemžēl lielā mērā politiskās vadības dēļ, ir vienā no sliktākajām situācijām pasaules valstu vidū Covid-19 izplatības ziņā.

Kādēļ? Tur tie skaidrojumi ir diezgan plaši un daudzi. Tomēr nenoliedzami, ka Tramps spēlē lielu lomu. Tajā brīdī, kad mums Baltijā parādās pirmie gadījumi, mēs sākam ieviest piesardzības pasākumus. Savukārt Tramps nāk klajā ar paziņojumiem, ka viss tiek kontrolēts, Covid-19 saslimšanas ASV būs tuvu nullei, gripa ir daudz briesmīgāka, Covid-19 pazudīs. Tas ir kā brīnums – vienā dienā slimība pazudīs.

Tas viss ir aizgājis līdz pat tādam līmenim, ka 25. februārī Slimību profilakses un kontroles centrs izdod brīdinājumu, ka Covid-19 var “kardināli izmainīt ikdienas dzīvi visā Amerikā”. Savukārt Tramps ir šokā un ir par šo paziņojumu dusmīgs. Trampa administrācija Slimību kontroles centru piespiež mainīt izteikumus. Pēc tam nākamajā dienā viņi nāk klajā ar paziņojumu, ka patiesībā mēs domājam, ka amerikāņiem būtu jādomā par mūsu dzīvēm – kā Covid-19 varētu ietekmēt mūs. Mēs īstenībā nedomājam neko baigi nopietnu. Nu tad ASV tas saslimušo skaits pakāpeniski pieaug un Tramps visu laiku atkārto, ka viss ir kārtībā – ārkārtas stāvoklis nav nepieciešams, mēs esam labā stāvoklī. Nav arī pieejami testi Covid-19 noteikšanai.

Ja skatās kopumā uz visiem paziņojumiem, ko Tramps ir teicis pēdējos trīs savos prezidentūras gados, puse ir bijuši klaji meli un vēl diezgan daudzi ir bijuši vai nu sagrozīti, vai pārspīlēti. Tā ir tā lielā Trampa problēma – viņš ir haotisks un nav konsekvents. Tad, kad sāk ieviest pulcēšanās brīvības ierobežojumus, tad Tramps vienā brīdī paziņo, ka tūlīt to visu atcelsim un ka tas viss beigsies jau ap Lieldienām.

FOTO: UPMC/UPMC via REUTERS

Kāpēc tad īsti Tramps ir izvēlējies šādu pieeju? Kas ir tie apsvērumi, kas viņam liek būt nekonsekventam un rīkoties salīdzinoši pasīvi un lēni?

Pirmkārt, tā ir paša Trampa personība. Viņš vienmēr ir bijis haotisks, neizlēmīgs un mainījis savas domas pāris dienu laikā.

Viņš pat viena teikuma ietvaros var pateikt pilnīgi pretējas lietas. Ir bijuši pāris gadījumi, kad Trampa padomnieki no veselības sektora, klausoties viņa teikumos, saķēruši galvu.

Otrkārt, tas nav tikai Tramps. Viņš ir salicis savu ministru un padomnieku vidū cilvēkus, kuri nav eksperti, – lobijistus, margināļus, sazvērestības teoriju piekritējus. Piemēram, veselības ministrs Alekss Azārs Veselības ministrijā ir izveidojis reliģijas brīvību nodaļu. Tā tika izveidota, lai, piemēram, aizsargātu cilvēku tiesības nevakcinēties reliģisku apsvērumu dēļ. Ja tev negribas veikt kādu procedūru reliģisku iemeslu dēļ, tu drīksti to nedarīt. Šie konservatīvie kristieši, nacionālisti, zinātnes noliedzēji ir viņa padomnieki. Viņš diezgan tā nopietni ir mainījis to, kas ASV ir pie varas – nevis eksperti un profesionāļi, bet gan lobijisti, dažādi dīvaiņi un margināļi. Tā, protams, arī ir problēma.

Treškārt, ir runa arī par lobiju, kurš viennozīmīgi ietekmē Trampa administrācijas lēmumus. Piemēram, ir novērojams ventilācijas aparātu trūkums ASV slimnīcās. Tramps savukārt ir pieņēmis Aizsardzības produkcijas aktu, kura ietvaros viņš var likt privātām kompānijām ražot medicīnas preces. Tramps ilgi to nedara. Viņš saka, ka ASV nevajadzēs 30 000 vai 40 000 ventilatorus, un viņš netic, ka tie skaitļi ir tik lieli. Viņš atsakās no kompānijas piedāvājuma nopirkt šos ventilatorus par lētu naudu, un pēc vairāk kā nedēļas kavēšanās prezidents beidzot izsludina šo Aizsardzības produkcijas aktu, kura ietvaros tiek likts ASV kompānijai General Motors tos izgatavot. Principā – ilgi atcēla un negribīgi darīja, jo privātās kompānijas lobē Trampu un ASV valdību. Tās negrib zaudējumus no ventilatoru, sejas masku un aizsardzības aprīkojuma ražošanas. Tās zaudē iespēju pelnīt ar savām precēm, jo ir jāražo tas, ko valsts saka.

Tā ir diezgan problemātiska pieeja, ko ASV administrācija ir izvēlējusies darīt. Šajā gadījumā nepaļauties uz zinātni, bet gan vairāk uz biznesa interesēm vai pat sazvērestības teorijām.

Īstenībā interesanti ir tas, ka daudzi saka, ka Trampa pieeja Covid-19 risināšanā ir vērtējama salīdzinoši negatīvi, taču, ja mēs skatāmies uz viņa popularitātes reitingiem, tad tajos ir bijis novērojams pieaugums pat par 4%. Kā tad tas īsti ir izskaidrojams?

Tie reitingu pieaugumi nav milzīgi. Jebkurā gadījumā krīzes situācijās sabiedrība parasti saliedējas vairāk ap pie varas esošo. Šajā stāvoklī ir nepieciešams stabils un spēcīgs līderis, kurš saliedē cilvēkus. Tajā pašā laikā Tramps un Fox News, kā arī viņa padomnieki pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas divus mēnešus neko nedarīja. Trampa administrācijā nav cilvēks vai vienība, kas ir atbildīga par gatavošanos Covid-19 krīzei.

Tāpat arī Tramps un Fox News un citi sauc Covid-19 par sazvērestību, kas grib nepieļaut Trampa pārvēlēšanu. Es varu citēt Trampa tvītu: «Mediji ir galvenais spēks, kas cenšas saglabāt valsti aizvērtu pēc iespējas ilgāk, cerot, ka tas ietekmēs manus rezultātus vēlēšanās.»

Tramps uzskata, ka vēlēšanu rezultāts ir svarīgāks nekā atbilde uz Covid-19 krīzi. Principā, liberālie mediji ir pret viņu sazvērējušies un pārspīlē šīs krīzes nopietnumu.

Nākamais – prezidents Tramps ir hits reitingos. «Mana uzruna dabūja 12 miljonus skatījumu – tikpat daudz, cik amerikāņu futbola tiešraides.» Tā ir viņa krīzes uzruna, un viņš ir sajūsmā par to, ka daudzi cilvēki viņu skatās un ka viņš ir populārs TV un citos medijos, kur pārraida viņa uzrunas. Tas īsti nav tas, kā prezidentam būtu jārunā, un no vienas puses republikāņi - Fox News patērētāji, kuri ilgu laiku ir uzņēmuši Trampa paziņojumus, ir sajūsmā. Demokrāti atkal ir šausmās par to, ka prezidents priecājas, ka viņa krīzes laika paziņojumiem ir izcili reitingi.

Tas ir diezgan tā šokējoši un dīvaini. Var salīdzināt ar to pašu Kanādas premjerministru Džastinu Trudo. Pirmkārt, viņš ir konsekvents, runā skaidrā un vienkāršā valodā, nemētājās un nesaka dīvainas, pārprotamas lietas, ko pēc tam administrācija atsauc. Otrkārt, Trudo uzrunā sabiedrību viens pats – apkārt neviena nav. Trampam apkārt ir bars cilvēku un viņš paspiež tiem roku, sit uz pleca un liek izskatīties, ka nav nekāda krīze.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Ja paskatāmies uz tiem pašiem vēlēšanu rezultātiem, vai šī krīze kaut kādu munīciju varētu sniegt demokrātiem un palīdzētu pārliecināt neizlēmīgos balsotājus?

To pašlaik ir ārkārtīgi grūti prognozēt, jo mēs nezinām, kas ASV notiks pēc 2-3 mēnešiem. Pašlaik ir vairāk nekā 200 000 Covid-19 inficētie un Ņujorkas piekrastē ir armijas medicīnas kuģis saslimušo ārstēšanai. Šādās ekstraordinārās situācijās ir grūti prognozēt, kas notiks rudenī, kad būs vēlēšanas. Tāpat ir jautājumi par to, cik reāli šī vēlēšanu kampaņa un pašas vēlēšanas varētu notikt. Lai tiktu līdz vēlēšanām, ir vēl vesels bars posmu, kas ir jāizdara. Piemēram, Demokrātiem vēl ir priekšā Nacionālā konvencija.

No vienas puses, krīze saliedē ap prezidentu, no otras puses – ja krīze ir dziļa un plaša (un izskatās, ka Amerikā tā tāda būs), nav teikts, ka Trampa sākotnējā bezreakcijas novilcināšanās nepaliks nepamanīta. Tu vari medijos (Fox News un citos) radīt tēlu un celt savu popularitāti, bet kādā brīdī realitāte, kas apkārt amerikāņiem ir un būs, varētu sasniegt arī parastos iedzīvotājus.

Tās ir arī bažas saistībā ar Trampu. Miera laikā, kamēr ir business as usual, Tramps var runāt muļķības un būt haotisks un tas neko neietekmēs.

Kā mēs redzam – krīzes laikā Tramps, kurš nav eksperts un nicina ekspertīzi, ir nāvējoši.

Piemēram, Tramps savā uzrunā tautai minēja, ka varbūt malārijas zāles palīdz cīņā pret Covid-19. Pēc tam vismaz viens cilvēks šīs malārijas zāles lietoja, pārdozēja un nomira. Tādējādi vienu nāvi Tramps ir 100% jau radījis. Ļoti problemātiski ar šādu haotisku un nekonsekventu prezidentu pie varas.

Ja skatāmies uz Covid-19 krīzes apmēriem un tuvīnajām vēlēšanām, kā īsti varētu izskatīties priekšvēlēšanu kampaņas Covid-19 izplatības laikā? Vai tas varētu ietekmēt debašu norisi un radīt jautājumus par to, kura partija šādā situācijā būtu ieguvēja?

Grūti prognozēt, bet tajā pašā laikā Džo Baidens jau ir sācis teikt uzrunas tautai tā, it kā viņš būtu prezidents, – lai cilvēki varētu salīdzināt, kā normāls un labs ASV prezidents (jebkurš prezidents, kurš ir bijis pie varas līdz šim) teiktu uzrunu tautai krīzes laikā. Nu un tā atšķirība ir diezgan izteikta. Tramps mētājas, joko un saka, ka mums ir labākā, izcilākā, superīgākā, foršākā atbilde, savukārt Džo Baidens tā nosvērti un mierīgi mēģina nomierināt un izklāsta, ko vajag un ko nevajag darīt. Viņa reklāmas kampaņas ir diezgan pārliecinoši mainījušās. Cilvēki redz, kāda var būt laba, izsvērta un konsekventa prezidenta reakcija krīzes laikā.

Tajā pašā laikā par debatēm ir ārkārtīgi grūti prognozēt. ASV mediji ir labākajās pozīcijās, lai varētu taisīt online debates un meklēt kādus jaunus risinājumus. Noteikti ASV demokrātija atradīs risinājumus. Tajā pašā Pasaules Veselības organizācijā (PVO) ir vesels bars ar padomiem, kā rīkot vēlēšanas Covid-19 krīzes izplatības laikā. Noteikti, ka demokrātija ASV neapstāsies, bet, ja runā par tādu nelielu ASV demokrātijas eroziju, viennozīmīgi, ka Tramps un šī atbilde uz krīze ir to parādījusi. Piemēram, štati savā starpā sacenšas – kurš var nopirkt medicīnas aprīkojumu, aizsargmateriālus, ventilatorus. Nav konsekventa atbilde no Baltā nama, un štati mēģina katrs solīt kompānijām vairāk – es maksāšu 10 dolārus par maskām, es 15-20, un tās beigu beigās dabū vairāksolītājs. Tikmēr no Vašingtonas nav bijusi centralizēta atbilde un vadība. Tieši pretējais – Tramps ir teicis Pensam, ka viņu interesē vairāk tie štati, kuros viņam ir labi reitingi. Otrkārt, Trampu interesē tie štati, kuru gubernatori ir viņam draudzīgi. Tie tad arī, visdrīzākais, saņem vairāk valdības atbalsta nekā štati, kuru gubernatori Trampu kritizē par viņa rīcību. Līdzīgi kā Slimību profilakses un kontroles centrā, kurš saka, ka tuvojas krīze, bet Trampa administrācija liek tam aizvērties un klusēt.

Vai šis minimālais spiediens no valdības puses ir arī iemesls, kāpēc dažos štatos ir pieņemts ārkārtas stāvoklis, bet dažos ne?

Tā ir tā problēma, ka tas notiek spontāni un sporādiski – ko kurš štats izlemj un ko kurš štats grib darīt. Vismaz līdz  pat šīm dienām nav bijušas centrālas vadlīnijas – ko un kā darīt? Piemēram, Vašingtonas štats ieviesa pašizolācijas pasākumus ļoti ātri. Tur tad palielinās gadījumu skaits, bet daudz lēnāk nekā Ņujorkā un pāris citos štatos, kur notiek masveida pasākumi vēl tad, kad ASV ir simtiem tūkstošu saslimšanas gadījumu.

Tas ir tas pats, kas ja Rēzekne, Jūrmala, Jelgava un Rīga domātu, ko darīt, uz savu galvu. Dažas ievieš ierobežojošus pasākumus, bet dažas atkal neievieš.

Ja trūkst centrālas vadības, tad viss paliek tādā improvizācijas pielāgošanās līmenī. Kur tad var rasties tā ekspertīze? Daudzi no ASV štatiem ar šādām lietām nav saskārušies nekad.

Ja runājam par vēlēšanām kopumā, vai vēlēšanas ASV Covid-19 krīzes dēļ varētu tikt pārceltas?

Par to es neko nevaru komentēt. Visdrīzākais, ka notiks. Tas būtu milzīgs trieciens ASV demokrātijai, ja vēlēšanas tiktu pārceltas. Es nevaru 100% teikt, ka būs, bet tas būtu ļoti liels pārsteigums. Tāpat, ja salīdzina ASV ar citām valstīm, tad tajā ir pieejami dažādi e-vēlēšanu risinājumi un noteikti cilvēki mēģinās darīt visu iespējamo, lai tās notiktu vienā vai otrā veidā.

Atcelt vēlēšanas ASV, Trampam esot pie varas, ļoti daudziem būtu vismaz nepieņemami. Tomēr tas viss ir, protams, atkarīgs no situācijas attīstības – saslimušo skaita, cik labi ASV varēs izmantot savus pieejamos resursus (tai skaitā militāros). To, protams, prognozēt ir neiespējami.

Tas tad, iespējams, varētu būt tāds e-demokrātijas eksperiments?

Pasaules Veselības organizācijai ir vadlīnijas, kā mēģināt organizēt vēlēšanas demokrātiskās valstīs Covid-19 krīzes laikā. 21. gadsimtā eksistē risinājumi, un nav tā, ka absolūti viss ir jāslēdz ciet. ASV ir e-identifikācijas kartes (ne visiem, protams) un, ja ir vēlme, tad to var risināt dažādos veidos. Līdzīgi arī pagājušā gadsimta 20. gados izplatījās Spāņu gripa un demokrātijas nesabruka, bet turpināja attīstīties.

Kas notiktu, ja ASV ekonomika atkoptos ilgāk nekā Eiropas ekonomika? Vai tas kaut kādā veidā varētu ietekmēt mūsu labklājību?

Par ASV ekonomiku runājot, par to arī ir ļoti grūti pateikt. Mēs nezinām, cik dziļa krīze būs, nedz ASV, nedz Eiropā. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz pasaules ekonomiku, Eiropa ir cieši sajūgta ar ASV tirgu. Eiropieši ir ar amerikāņiem jau strādājuši pie Brīvās tirdzniecības līguma, un ļoti pamatoti, jo mēs mēģinām sadarboties arvien vairāk un vairāk. Viennozīmīgi, ka tas, kas notiks ASV, un tas, kas notiek Ķīnā un citur, atstāj ietekmi uz pārējo pasauli. Cik dziļi un cik daudz? To prognozēt ir ārkārtīgi grūti. Šeit tad ir jāprasa ekonomikas modelētājiem. Tomēr ir skaidrs, ka ASV plaša un neapturēta Covid-19 izplatība atstās ietekmi gan uz Eiropu, gan arī pārējo pasauli. Līdzīgi kā Ķīnas gadījumā uz pāris mēnešiem apstājās ražošanas ķēdes. Ir skaidrs: ja tu esi atkarīgs no piegādēm no Ķīnas vai no ASV, lai saražotu galaproduktu, tas vienkārši fiziski nebūs iespējams. Tā ir milzīga problēma.

Tieši tāpat arī medicīnas reaģenti un dažādas ierīces – ir valstis, kuras to spēj izdarīt, un ir valstis, kuras ir atkarīgas no citu valstu piegādēm. ASV ir tā valsts, kura saražo ļoti daudz medicīnas tehnoloģiju, un ir grūti prognozēt, cik lielā mērā saglabāsies šīs apgādes līnijas tuvākajos mēnešos.

Vai varam apgalvot, ka ASV būs jaunais globālās Covid-19 pandēmijas epicentrs?

Ja skatās uz gadījumu pieaugumu, tad tas ir viens no ātrākajiem pasaulē – izplatība ir ļoti strauja. Piesardzības pasākumi ir ieviesti daudz vēlāk nekā Eiropā. Ja arī skatāmies uz gadījumu pieaugumu, tad Latvijā mēs jau pie pirmajiem gadījumiem runājām par pašizolēšanos un publisko pasākumu atcelšanu. Tagad ASV ir tūkstošiem gadījumu un Tramps minstinās – vajag vai nevajag tos atcelt. Nav nekādas skaidrības un nav nekādas konsekvences. Tā vietā 15. martā Tramps izsludināja Nacionālo lūgšanu dienu visā Amerikā. Tāpat arī mēs šajā kontekstā varam runāt par jau manis minētajiem ventilatoriem.

FOTO: KEVIN LAMARQUE/REUTERS

Mēs arī varam skatīties uz iepriekšējiem ASV prezidentiem. Piemēram, Baraka Obamas laikā izplatījās Ebola, un pirmie gadījumi parādījās arī ASV. Obama uzreiz iecēla cilvēku Baltajā namā, kurš ir atbildīgs par Ebolas situācijas monitorēšanu un risināšanu. Savukārt Donalds Tramps divu mēnešu laikā neko nedara un tikai pēc diviem mēnešiem ieceļ savu viceprezidentu Maiku Pensu par atbildīgo. Līdz tam Baltajā namā nebija neviena, kuram būtu bijusi autoritāte koordinēt ASV gatavošanos atbildei krīzei.

Kā es arī minēju saistībā ar Veselības centru, ir bijuši panikas un trauksmes cēlēji, kuru brīdinājumus vai nu nav dzirdējuši, vai arī tos mēģināts vienkārši apklusināt.

Mūsu lasītājs ir iesūtījis jautājumu par gaidāmajām ASV vēlēšanām un demokrātu partijas nomināciju. Viņa jautājums bija saistīts ar Bērniju Sandersu, kurš tagad ir mainījis savas kampaņas fokusu uz informācijas izplatīšanu Covid-19 apkarošanai un attiecīgo līdzekļu piesaistei. Taču viņš vēlējās noskaidrot, vai nebūtu efektīvāk šādus pasākumus veikt kā daļu no Baidena kampaņas, palielinot demokrātu iespējas uzvarēt novembrī?

Visdrīzāk, ka Sanderss nespēs uzvarēt šajās demokrātu priekšsacīkstēs. Tajā pašā laikā arī Džo Baidens mēģina izplatīt lietderīgu informāciju savā kampaņā. Jā, Sanderss vairāk, bet Baidens arī dara ko ļoti līdzīgu. Tā ir tā loma, kura ir jāspēlē politiskajiem līderiem, influenceriem, mūziķiem, sabiedrībā zināmiem cilvēkiem. Nevis jāizplata meli, māņi un haotiska informācija, bet jāpalīdz zinātnei un pierādījumos balstītai informācijai nonākt līdz plašākai sabiedrībai. Viennozīmīgi, ka ne visi tic politiķiem un ne visi seko līdzi masu medijiem, bet, ja tu esi kāds, kuram ir pieeja plašai auditorijai, tev vajag nevis dalīties ar nepārbaudītu informāciju, bet jāmēģina sabiedrībā saglabāt mieru, stabilitāti un dot informāciju par to, kā būtu reāli jārīkojas saskaņā ar veselības organizāciju vadlīnijām. Tas ir tas, ko Tramps nespēj darīt un arī nedara, un ko gan Baidens, gan arī Bērnijs Sanderss mēģina darīt dažādos veidos. Es arī neteiktu, ka Baidens to nedarītu. Sanderss citādāk, bet Baidenam ir sava pieeja, kā viņš mēģina parādīt, ka viņš ir labāks nekā Tramps krīzes situācijā. Viņš mēģina arī cilvēkus informēt – ko darīt un ko nedarīt.

Vakar, 1. aprīlī, ASV notika tautas skaitīšanas diena. Tā rezultātā no katra štata mainīsies ASV pārstāvju palātas locekļu skaits. Lasītājs vēlējās uzzināt, vai šo procesu nevajadzēja pārcelt un kā Covid-19 krīze varētu ietekmēt šā procesa rezultātus un precizitāti.

Tautas skaitīšana ASV notiek tiešsaistē. Jebkurš var piereģistrēties un pateikt par saviem ģimenes locekļiem, ienākumiem un visu citu, kas tur prasīts. Tehniski tam nevajadzētu neko fundamentāli ietekmēt. No otras puses, statistiķi Amerikā arī redzēs – ja ir kādas nobīdes no normas no iepriekšējiem datiem, skaidrs, ka viņi mēģinās vai nu šos termiņus pagarināt, vai arī dažādā veidā mainīt šo datu ievākšanu nākotnē. Tā ka statistiķi nav muļķi un saprot, ka šādi pasākumi var ietekmēt rezultātus. Tieši tāpēc tie tiks pārbaudīti daudz vairāk nekā parasti. Jebkurai valstij ir ārkārtīgi svarīgi – lai tu varētu pieņemt labus un pareizus lēmumus, ir nepieciešams būt labai statistikai.

Ja paskatāmies uz tevis iepriekš minēto Trampa pieeju Covid-19 krīzes risināšanā, vai varētu būt tā, ka cilvēki sāktu redzēt Trampu vairāk tādā kā ekspertīzes vakuuma gaismā? Respektīvi – Tramps ir lielisks retorikas meistars, bet krīzes situācijās tad viņš īsti nevar rīkoties kā vajag.

ASV gadījumā grūti teikt, jo ASV mediji ir ļoti sašķelti. Republikāņu mediji (galvenokārt Fox News, bet arī citi) aizstāv Trampu neatkarīgi no viņa teiktā. Lai kā viņš kļūdītos, republikāņi pagriež to par labu Trampam caur Fox News. Tāpat arī ASV republikāņu kongresmeņi aizstāv Trampu neatkarīgi no tā, kas notiktu. Tieši tāpat arī tagad – sākumā Trampa oficiālā nostāja ir, ka nav Covid-19 un nav nekāda problēma. Vienlaicīgi republikāņi un arī republikāņu mediji saka tieši to pašu. Tagad, kad republikāņus kritizē un Trampu kritizē demokrāti un arī mediji par šo novēloto reakciju, republikāņu atbilde ir – kādēļ jūs politizējat krīzi? Kādēļ demokrāti nevis strādā kopā un Trampu atbalsta, bet politizē krīzi, kuru lielā mērā pats Tramps ir padziļinājis? Viņi principā mēģina atrast kādus veidus, kā novelt vainu no sevis. Tas pats Tramps arī jau tagad ir mainījis savus uzskatus un apgalvo, ka viņš ir paredzējis šo krīzi, ka viņš zināja, ka būs šī globālā pandēmija, ka viņš nav teicis nekādas muļķības par to, ka nekas nebūs un viss ir kārtībā. Tramps ir vienkārši mainījis savu stāstu, pārrakstījis vēsturi, un republikāņu senatori, kā arī mediji ir ļoti priecīgi to atkārtot – mēs gatavojāmies, viss notika un, ja kāds saka ko citu, tad viņš pa lielam izmanto šo brīdi, lai iegūtu politiskos punktus.

FOTO: Pexels