Mūsu platuma grādos lielākā daļa gājputnu atgriežas tieši aprīļa sākumā. Tad arī sākas rosība ligzdās, kas jāatjauno un jāiekārto jaunajam perējumam. Mēs izvēlējāmies sešas ligzdas, kurās rosība jau notiek, un to var vērot tiešraidē cauru diennakti.
1. Melnā klija (Milvus migrans) Kurzemē
Latvijā reti sastopamā melnā klija ir kraukļa lieluma tumši brūns putns, pa gabalu izskatās gandrīz melns, ar gariem, diezgan platiem spārniem un garu, sekli dakšveidīgu asti. Tiešraidē redzamā ligzda atrodas melnās klijas ligzdošanas teritorijā Kurzemē, kas ir zināma kopš 2011. gada. Iepriekš putni ligzdoja citā ligzdā, savukārt šī, kas ir būvēta vecā bērzā, ir atrasta 2017. gadā. Gan atrašanas gadā, gan divos turpmākajos gados šajā ligzdā klijas sekmīgi ligzdoja.
Kā tas klijām ir raksturīgi, ligzda ir bagātīgi pušķota ar cilvēku radītām “dekorācijām” – plēvēm, lupatām un striķu gabaliem, arī uz zemes zem ligzdas ir nokrituši plastmasas plēvju gabali.
Latvijas Dabas fonda tiešraides sistēma pie ligzdas ir uzbūvēta 2020. gada marta beigās, pirmais putns ligzdā pārradās 6. aprīļa pēcpusdienā.
2. Amerikas ūpis (Bubo virginianus) Indianas štatā ASV
3. Vistu vanags (Accipiter gentilis) Rīgā
Vistu vanagu ligzda šajā vietā Rīgā ir zināma kopš 2016. gada – domājams, ka ligzdojošais pāris šurp pārcēlās no citas mājvietas aptuveni 600 metru attālumā. Ligzdas tuvākajā apkārtnē ir gan rūpnieciski objekti, kuru skaņas fons ir nereti dzirdams, gan privātmāju apbūve. Pats ligzdas koks atrodas nelielā mitrā teritorijā, kas aizaugusi ar nezālēm un krūmiem. Ligzda uzbūvēta melnalksnī, kas aug grāvja malā. Vanags savu māju uzbūvējis uz vārnas ligzdas atliekām. Par to, ka vārna bijusi izturīgu celtniecības materiālu piekritēja, aizvien liecina ligzdā iepītās metāla stieples. Latvijas Dabas fonda vebkamera.
4. Baltais stārķis (Ciconia ciconia) Ungārijā
Stārķa ligzda pagalmā jau kopš neatminamas pagātnes tiek uzskatīta par mājas svētību. Nereti pats saimnieks lika koka galotnē ratu riteni, lai putnam būtu vieglāk uzvīt ligzdu. Baltais stārķis ligzdo visā Eiropā, tas ir bieži sastopams putns Latvijā, Polijā un Lietuvā. Baltā stārķa ligzdošanas ziemeļu robeža ir Igaunijas ziemeļi. Tas perē arī Āzijā līdz Kazahstānas dienvidaustrumiem un Āfrikas ziemeļrietumos. Ziemu baltais stārķis galvenokārt pavada Āfrikas tropu daļā, bet tas migrē līdz pat Dienvidāfrikas dienvidiem, un ir sastopams arī Indijā.
5. Melnais stārķis (Ciconia nigra) Siguldas novadā
Melnais stārķis jeb gandrs ir aizsargājams stārķveidīgo kārtas putns, kuru var atpazīt un viegli atšķirt no baltā stārķa pēc melnā apspalvojuma. Pēdējos desmit gados to skaits Latvijā ir samazinājies vairāk kā par 30%.
2017. gadā šajā ligzdā izšķīlās četri mazuļi, bet izauga trīs. 2018. gadā ligzdošana bija sekmīga - pārim bija četri mazuļi, kuri visi veiksmīgi izlidoja. 2019. gadā tēviņš neatrada partneri, un ligzdošana nenotika.
2020. gadā intriga vēl saglabājas.
6. Ūpis (Bubo bubo) Kēnigšteinā, Vācijā
Pūčveidīgo kārtas lielākais pārstāvis. Ūpju mātītes svars var sasniegt pat 3 kg. Ūpji veido monogāmus pārus, kuri saglabājas uz visu mūžu. Gadā pārim ir viens perējums, un ligzdošanas vieta var tikt izmantota vairākus gadus no vietas.
Visas tiešraides no Latvijas ligzdām atrodamas šeit.