Nākamajā piektdienā, 24.aprīlī, sociālo tīklu platformās notiks globāls digitālais streiks klimata nākotnei, informēja kustības "Fridays For Future Latvia" pārstāve Līva Ašmane.
Sociālo tīklu platformās tiks rīkots globāls digitālais streiks klimata nākotnei (1)
Viņa stāstīja, ka globālais streiks nākotnei, kuru organizē starptautiska, neformāla jauniešu kustība "Fridays For Future", norisināsies arī Latvijā ar saukli "neatgriežamies pie vecajiem ieradumiem". Covid-19 un ārkārtas stāvokļa dēļ plānotie gājieni ielās pārtop par digitāliem streikiem, un tie vienlaikus norisināsies vairāk nekā 50 pasaules valstīs.
"Fridays For Future" ir starptautiska kustība, kuras aizsākumi meklējami 2018.gada augustā, kad zviedru skolniece Grēta Tunberga trīs nedēļas pēc kārtas katru skolas dienu sēdēja pretī Zviedrijas parlamentam, protestējot pret valdības rīcības trūkumu saistībā ar klimata pārmaiņu krīzi. Par klimata pārmaiņām runā ne tikai zinātnieki un organizācijas, bet arī jaunieši un skolēni, izejot ielās un protestējot, norādīja Ašmane.
Viņa uzsvēra, ka, pārceļot ANO klimata izmaiņu samitu "COP 26" uz 2021.gadu, rīcība saistībā ar klimata pārmaiņām ir ļoti nepieciešama. Pašlaik "Fridays for Future" mērķis ir līdz 2030.gadam Eiropas Savienībā (ES) panākt vismaz 65% no siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) samazināšanu, salīdzinot ar 1990.gadu. Tas būtiski ietekmētu klimata pārmaiņas. ES ir jārāda piemērs citām pasaules valstīm, kas nav ES sastāvā, un Latvijai ir jāturpina pieprasīt ambiciozāki plāni. Ar digitālo streiku "Fridays for Future" aicina politiķus pieņemt lēmumus, kas attiecīgi atbilst emisiju samazināšanai līdz 2030.gadam.
Ašmane norādīja, ka jau kopš valstī izsludinātās ārkārtas situācijas sākuma "Fridays for Future Latvia" rīko dažādas digitālās akcijas, streikus, sadarbojoties ar "Fashion Revolution Latvia", "Zaļo brīvību", "Tapu", Pasaules dabas fondu, akcijās aktualizējot industrijas, kuru izaugsme rada vislielāko postu klimatam un visvairāk SEG emisiju, kā piemēram, ātrās modes industrija, transports un citas. Šo akciju laikā cilvēkus aicina uzlabot savus paradumus un interesēties par industriju graujošo ietekmi uz zemi, piebilda Ašmane.
Viņa uzsvēra, ka šo protestu pamatā ir neapstrīdams fakts, ka klimats strauji mainās un šīs izmaiņas ir cilvēku darbības rezultāts. Pēdējie seši gadi ir bijuši karstākie klimata novērojumu vēsturē, kas paspilgtina bažas par nākotnes drošumu un stabilitāti.