Lietotnē "Vides SOS" šogad saņemti trīs reizes vairāk pieteikumu par vides piegružošanu (2)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Ieva Čīka/LETA

Valsts vides dienesta (VVD) mobilajā lietotnē "Vides SOS", salīdzinot ar 2019.gadu, šogad jau saņemti trīs reizes vairāk pieteikumu par vides piegružošanu, informēja VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece.

Viņa norāda, ka, cilvēkiem ievērojot ārkārtas situācijas laikā noteiktos ierobežojumus un arvien vairāk pavadot brīvo laiku dabā, palielinājies konstatēto vides piegružošanas gadījumu skaits. To apliecina VVD mobilajā lietotnē "Vides SOS" šogad saņemtais rekordlielais ziņojumu skaits par vides piesārņojumu. Salīdzinot ar 2019.gadu, šogad jau saņemti trīs reizes vairāk pieteikumu - no tiem gandrīz 90% iedzīvotāju ziņojumi par vides piegružošanu, kas nosūtīti rīcībai zemes īpašniekiem un pašvaldībām.

Kopumā no šogad "Vides SOS" reģistrētajiem ziņojumiem 28% nosūtīti rīcībai pašvaldībām, 28% - SIA "Rīgas meži", 26% - AS "Latvijas valsts meži" un 18% - Dabas aizsardzības pārvaldei.

Analizējot saņemtos ziņojumus, secināts, ka vidē nonākuši galvenokārt mājsaimniecību radītie atkritumi, kā arī atkritumi, kas radušies mazo uzņēmumu darbības rezultātā, piemēram, riepas no autoservisiem. Vislielākais ziņojumu skaits saņemts par pārkāpumiem Rīgā un Pierīgas reģionā, sacīja Kļaveniece.

Tā kā pašvaldību iespējas un resursi, lai sakoptu visas konstatētās piegružotās vietas, ir atšķirīgi, VVD aicina pašvaldības aktīvi rīkoties, lai kopīgi cīnītos ar cēloņiem, kas ietekmē mājsaimniecību atkritumu nonākšanu vidē. Tā kā vidē visbiežāk nonāk sadzīves atkritumi no mājsaimniecībām, kam nav līgumi par radīto atkritumu apsaimniekošanu vai arī tie ir formāli un neatbilst faktiskajam mājsaimniecības radītajam atkritumu apjomam, pašvaldībām nepieciešams īstenot stingrāku uzraudzību par mājsaimniecību noslēgtajiem līgumiem ar atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem. 

Vienlaikus VVD aicina pašvaldības apzināt risinājumus, kā efektīvāk nodrošināt, lai teritorijās, kur ir novērota atkārtota nelikumīga atkritumu uzkrāšanās un veidojas stihiskas piegružotas teritorijas lielā platībā, tas vairāk nenotiktu, sacīja VVD pārstāve.

VVD, izvērtējot vidē izmesto atkritumu struktūru, secinājis, ka daļa no šiem atkritumiem radušies personu vai komersantu, kas nelegāli sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, darbības rezultātā. Identificēts, ka situācijās, kad, iegūstot savā īpašumā nekustamo īpašumu, jaunie īpašnieki vēlas izvest visu iepriekšējā īpašnieka uzkrāto mantu par iespējami zemāko cenu, šo pakalpojumu sniedz komersanti bez darbībai nepieciešamās atļaujas, izvedot šos atkritumus nevis uz atkritumu poligonu noglabāšanai, bet izmetot tos apkārtējā vidē, stāstīja Kļaveniece. 

VVD plānojis ciešāk sadarboties ar Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts policiju, lai ierobežotu šādas nelikumīgas darbības, kas rada tiešu vides piesārņojuma risku, kropļo tirgu un rada zaudējumus valsts budžetam.

Tā kā pašvaldībām likumdošanā ir noteikts pienākums gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, tajā skaitā atkritumu savākšanas un izvešanas kontroli, VVD saņemto informāciju un sūdzības par konstatētajām piegružotajām teritorijām nosūta pašvaldībām turpmākai rīcībai.

Vienlaikus VVD atgādina, ka par sava īpašuma pārraudzīšanu un to, ka konkrētā teritorija netiek piegružota un vidē netiek izmesti atkritumi, primāri ir atbildīgs zemes īpašnieks.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu