Mūsdienu vide, kurā mēs dzīvojam un pielāgojamies, visbiežāk ir trauksmaina un nepārtraukta, tādejādi aizmirstot parūpēties par savu veselību. Tam sekas var būt veselības problēmas.
Skarbi sakot - veiksminieki ir tie, kuriem šīs veselības problēmas ir minimālas un neatstāj neatgriezeniskas sekas, tomēr ir reizes, kad sekas ir nāve vai ilgstošas neiroloģiskas traucējumu problēmas un pat invaliditāte.
Bieži vien ķermenis jau laikus signalizē par tuvojošos nelaimi, bet daudzi vai nu nepamana šīs pazīmes vai arī vienkārši neatpazīst.
Insulta un sirdslēkmes galvenie izraisītāji ir nepietiekama asins piegāde asinsvados, kā rezultātā veidojas nosprostojums vai plīsums. Lai maksimāli izvairītos no abām minētajām saslimšanām, ir jāveic ikdienas profilakse.
Skarbā realitāte
Eiropas Insulta komitejas statistiskie ikgadējie dati liecina, ka Rietumeiropā no 100 000 iedzīvotajiem ar insultu saslimst 200-250 cilvēki. Austrumeiropā fiksētie dati ir vēl skarbāki - uz katriem 100 000 iedzīvotājiem 300-500 saslimst ar šo slimību. Latvijā medicīnas iestādēs ārstējas vidēji 7000 cilvēki gadā, kas ir pietiekami liels cipars, lai šo slimību uztvertu kā nopietnu draudu veselības aprūpē2. Pēc OECD datiem, Latvijā uz 100 000 iedzīvotājiem viena gada laikā ir aptuveni 203 nāves gadījumi, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Igaunijā šis skaitlis ir 56, bet Eiropā vidēji - 64. Kopumā katru gadu pasaulē no insulta mirst 6 miljoni cilvēku1.
Kas ir insults?
Insults jeb smadzeņu trieka rodas no pēkšņas asins aprites zuduma vai asinsizplūduma smadzeņu daļā.
Insultu iedala divos veidos:
● Asinsvadu nosprostojums;
● Asinsvadu plīsums (retāk).
Atveseļošanās bieži vien mēdz būt ilga, bet tas ir ļoti atkarīgs no tā, kura smadzeņu daļa ir ietekmēta, kā arī cik ļoti lieli ir bojājumi. Diemžēl insulta sekas var radīt invaliditāti un nereti arī cilvēku padarīt guļošu uz visu atlikušo dzīvi.
Sirdslēkme - slimība ir vairākiem priekšvēstnešiem
Sirdslēkme visbiežāk nāk “brēkdama” - tā par savu tuvošanos var likt manīt pat mēnesi pirms. Ir vairākas izteiktas pazīmes, kuras cilvēkam vajadzētu ņemt vērā:
● Pēkšņs nogurums vai vājums - artērijām sašaurinoties, sirds saņem daudz mazāk asiņu, tāpēc apgrūtinoties asinsvadu sistēmas darbībai, rodas miegainība un nogurums.
● Elpošanas traucējumi - plaušas nevar saņemt pietiekami daudz skābekli, ja sirds saņem nepietiekami daudz asiņu.
● Galvas reiboņi un auksti sviedri - ja ķermeni pārņem auksti sviedri un galvas reiboņi - nekavējoties jādodas pie ārsta! Nepietiekama smadzeņu apgāde ar asinīm, var izraisīt nāvi!
Kas izraisa sirdslēkmi vai insultu?
Profilaktiska savas veselības uzturēšana ir pamatā tam, lai dzīves laikā nesaskartos ar šāda veida slimībām. Profilakses pamatā ir dažādi pasākumi pret slimībām, kas izraisa smadzeņu asinsrites traucējumus, piemēram, aterosklerozi, hipertonisko slimību vai vaskulītu. Galvenais profilaktiskais pasākums ir veselīgs dzīvesveids un uzturs. Diemžēl kā galvenais šīs slimības izraisītājs ir paaugstināts holesterīna līmenis.
Paaugstināts holesterīna līmenis nelabvēlīgi ietekmē visu asinsriti - tas paaugstina trombu veidošanos asinsvados, kā arī attīsta iekaisuma procesus asinsritē.
Kā profilaktiski piesargāties no sirdslēkmes vai insulta rašanās?
Profilaktiska ārstēšana nozīmē arī mainīt dzīvesveidu, ja tajā ietilpst neveselīgi ieradumi, piemēram, smēķēšana, nekustīgs dzīvesveids un nesabalansēts, neveselīgs uzturs.
Asinsvadu veselības uzturēšanai ir ļoti svarīgi būt fiziski aktīvam, veicinot skābekļa kustību asinīs. Profilaktiski var lietot arī dabiskos līdzekļus, kuri spēj uzturēt organiski mūsu asinīs un ķermenī aktīvu un netraucētu plūsmu, tādejādi arī samazinot risku saslimt ar insultu vai sirdslēkmi.
Ir zināmi dabiskie statīni jeb vielas, kuras profilaktiski palīdz organismam izvairīties no asinsvadu slimībām, trombu izveidošanos un asinsspiediena uzlabošanu, tiek minēti kā monakalīns un natokināze. Natokināzes vielu no sojas pupiņām pirmo reizi ir izdalījis Japānas zinātnieks Hirojuki Sumi, kurš veicot eksperimentu, nejauši atklāja, ka ievadot trombā natokināzi un sasniedzot 37 grādus cilvēka organismā, trombs izšķīst pēc 18 stundām. Būtiski, ka šis ir zinātnē vērtīgs pagrieziens, spējot novērst dažādas asinsvadu slimību progresēšanas vai pēkšņu trombu veidošanos.
Izvēlies savu veselību kā prioritāti un pievērsies ne tikai veselīgākam, aktīvākam dzīvesveidam, bet arī iekšķīgai organisma uzturēšanai profilaktiskā kārtībā!
Raksts tapis sadarbībā ar Valentis Pharma.