10 katastrofāli draudi mūsu priekšā. Koronavīruss ir tikai viens no tiem (42)

Lai arī augstākminētie draudi šķiet izolēti, tomēr tie ir daļa no lielāka kopuma – puzles, kurā visas daļas ir saistītas. Ziņojumā “Izdzīvošana un augšana 21. gadsimtā”, ko nupat publicējusi Cilvēces nākotnes komisija, izdalīti desmit potenciāli katastrofāli draudi cilvēcei. 

• Dabas resursu iznīkšana - īpaši ūdens.
• Ekosistēmas sabrukšana un bioloģiskās daudzveidības zudums.
• Cilvēku populācijas pieaugums līdz kritiskam līmenim.
• Globālā sasilšana un cilvēka izraisītas klimata pārmaiņas.
• Ķīmiskais piesārņojums Zemes sistēmās, to skaitā atmosfērā un okeānos.
• Pārtikas kvalitātes un uzturvērtības samazināšanās.
• Kodolieroči un citi masu iznīcināšanas ieroči.
• Jaunas un neārstējamas slimības pandēmija.
• Jaunas, spēcīgas un nekontrolējamas tehnoloģijas parādīšanās.
• Nacionāla un globāla nespēja saprast šos riskus un rīkoties pareizi.

Nebeidzamas diskusijas sākums 

Cilvēces nākotnes komisija tika izveidota pagājušajā gadā - pēc tam, kad Austrālijas Nacionālajā Universitātē sākās diskusijas par lielākajiem riskiem, kas varētu draudēt cilvēcei, un kā tos novērst. Pagājušajā mēnesī komisija izveidoja pirmo apaļā galda diskusiju, kurā piedalījās vairāk nekā 40 akadēmiķi, domātāji un politiskie līderi. 

Komisijas ziņojumā rakstīts, ka mūsu sugas spēja izraisīt kaitējumu mums pašiem kopš 20. gadsimta vidus ir pieaugusi un turpina pieaugt. Globālās tendences demogrāfijā, informācijā, politikā, karadarbībā, klimatā, vides piesārņojumā un tehnoloģijās ir pacēlušās līdz jauna līmeņa riskiem. 

Riski, kas tagad parādījušies, ir dažādi, globāli un sarežģīti. Katrs no tiem ir nozīmīgs drauds cilvēcei. Tie ir katastrofāli un arī eksistenciāli draudi, jo realizējoties var iznīcināt cilvēci. 

Šie riski savā starpā ir saistīti. Tie cēlušies no viena un tā paša iemesla un arī jārisina tā, lai katru individuālo draudu nepadarītu lielāku. Tas nozīmē, ka daudzas eksistējošās sistēmas, kuras mēs uztveram kā pašsaprotamas, piemēram, ekonomika, pārtika, enerģija, ražošana, sabiedriskā dzīve un valdības sistēmas, ir jāizanalizē un jāveic tajās reformas. 

Covid-19: mācība par savstarpējām sakarībām 

Visus šos riskus var pētīt individuāli, tomēr koronavīrusa krīze lieliski parāda, cik ļoti tie ir saistīti savā starpā. Koronavīrusa pandēmija jau ietekmējusi klimata pārmaiņas, samazinot gaisa piesārņojumu, veicinājusi diskusijas par mākslīgo intelektu un datu lietošanu (tostarp sejas atpazīšanu), izmainījusi globālo drošību un ekonomiku. Ir neiespējami risināt “Covid-19” krīzi, kādā veidā neietekmējot un neizraisot citus riskus.

Kopīgā nākotne un kopīgā rīcība 

Komisijas ziņojums nav paredzēts, lai risinātu riskus atsevišķi, bet gan lai uzsvērtu pašreizējo domāšanu un identificētu vienojošās tēmas. Zinātnes, pierādījumu un analīžu izpratne ir atslēga, lai adekvāti uztvertu riskus un atrastu risinājumus. Uz pierādījumiem balstīti paņēmieni ir vajadzīgi jau gadiem. 

Cilvēces nākotnē esam iesaistīti mēs visi. Tās veidošanā nepieciešama sadarbība un diskusijas. Mums būtu jāņem vērā politikas un sociālo zinātņu ekspertu padomi, kā šajās diskusijās iesaistīt visus cilvēkus. 

Iztēle, radošums un jauni naratīvi būs nepieciešami, sabiedrībai stājoties izaicinājumu priekšā. Jau Austrālijas mežu ugunsgrēki bija bezprecedenta gadījums; jauns ir arī “Covid-19”. 

Ja likumdevēji un valdība būtu pavadījuši vairāk laika, lai, izmantojot esošo klimata zinātni, cenšoties iztēloties 2019. un 2020. gada vasaras potenciālos riskus, mēs varbūt būtu labāk gatavi katastrofālajai sezonai. Bezprecedenta gadījumi ne vienmēr ir neparedzami. 

Jāpieņem ilgtermiņa lēmumi

Ir skaidrs, ka mums ļoti rūpīgi jāapsver, kā mūsu darbība un pieņemtie mēri ietekmēs nākotnes paaudzes. Komisijas ziņojums uzsver valdību kļūdas, īpaši uzsverot, ka tieši īstermiņa domāšana ir daudzu problēmu iemesls. 

Pāreja no īstermiņa uz ilgtermiņa domāšanu var notikt jau katra cilvēka mājās un ikdienā. Mums šodien būtu jāpieņem tādi lēmumi, kas augļus dos nākotnē. Tāpat jārīkojas arī valdībām.  

Mēs dzīvojam bezprecedenta laikos. Katastrofālie un eksistenciālie riski cilvēces priekšā ir nopietni, tāpēc šī diskusija tagad ir svarīgākais.