Levits aicina novērst iespēju apiet totalitāro režīmu simbolu izmantošanas aizliegumu (11)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Valsts prezidents Egils Levits
Valsts prezidents Egils Levits Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidents Egils Levits nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu likumā, prasot izslēgt norādi uz pašvaldības iespējām lemt par atļauju izmantot aizliegtos totalitāro režīmu simbolus.

Valsts prezidenta kancelejā informēja, ka Saeima šajā  23.aprīlī pieņemtajā likumā detalizējusi jau pastāvošu komunistiskā un nacistiskā totalitārā režīma simbolu izmantošanas aizliegumu publiskos pasākumos.

Prezidents uzvēris, ka Saeima likumā nepārprotami aizliegusi publiskos pasākumos izmantot bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu - represīvo iestāžu - izmantotos piederību identificējošos formas tērpus, šā apģērba elementus, kā kopums pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes.

Tai pašā laikā Valsts prezidents likuma otrreizējās caurlūkošanas laikā aicinājis Saeimu novērst atsevišķas tehniskas likuma normu formulējumu nepilnības, kas varētu radīt šaubas par likuma normu tvērumu.

Levits uzsvēris, ka likumdevējam pašam jālemj par visiem iespējamiem izņēmumiem attiecīgo simbolu lietošanas aizliegumā. Jau šobrīd likums pieļauj šādu simbolu izmantošanu publiskos pasākumos, ja to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu. 

Tomēr līdzās šiem izņēmumiem Saeima tagad jaunajos likuma grozījumos ir ietvērusi vēl papildu norādi uz pašvaldības tiesībām lemt par atļauju izmantot aizliegtos simbolus. Valsts prezidenta ieskatā tas nav pieļaujami.

Saeimai nosūtītajā vēstulē Levits vērš uzmanību, ka iepriekš minētā norāde likuma tekstā ir pārprotama un rada riskus valsts kopējai politikai un vienotai pieejai totalitāro režīmu simbolu aizlieguma nodrošināšanā. Likuma formulējums varētu arī sekmēt dažādu likuma tulkojuma un līdz ar to dažādas prakses iedibināšanos dažādās pašvaldībās.

Valsts prezidents aicinājis Saeimu izslēgt norādi uz pašvaldības iespējām lemt par atļauju izmantot šos simbolus. Viņš vērš uzmanību, ka labas likumdošanas princips prasa pašam likumdevējam jau sākotnēji izslēgt jebkādas šaubas par likuma normu tvērumu un nedot vismazākās iespējas likuma apiešanai vai tā iedarbības mīkstināšanai.

Tāpat Levits norādījis uz nepieciešamību Publisku izklaides un svētku pasākumu likumā skaidri paredzēt ne vien publiska pasākuma organizatora, bet arī publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku pienākumu ievērot likumā noteiktos aizliegumus, tostarp aizliegumu izmantot abu totalitāro režīmu simbolus.

Valsts prezidents norāda, ka publiskā pasākumā likumā noteiktos aizliegumus ir pienākumus ievērot kā pasākuma organizatoriem, tā arī šāda pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem.

Likumam jānodrošina, ka administratīvo atbildību par likuma prasību pārkāpšanu iespējams piemērot kā publiska pasākuma organizatoriem, tā arī publiska pasākuma apmeklētajiem un dalībniekiem.

Jau ziņots, ka Saeima 23.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredz aizliegumu publiskos pasākumos izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas formastērpus.

Aizliegums attiecas uz bijušās PSRS un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu jeb formastērpiem, kā arī tā elementiem.

Likuma grozījumi arī paredz, ka publisku pasākumu norises laikā būs aizliegts izmantot arī šī apģērba elementus, kuru kopumu - apģērba gabalus, aksesuārus, atpazīšanas zīmes, kokardes, uzplečus, aprīkojumu - pēc tā vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes. Aizliegums ietver arī bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas karogu, ģerboņu un himnu, nacistiskās svastikas, SS zīmes un padomju simbolu - sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni - izmantojumu.

Likumā gan paredzēts izņēmums aizliegumam gadījumos, kad minēto simbolu izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu, un to izmantošanu ir atļāvusi pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts rīkot publisku pasākumu. Piesakot publisko pasākumu, iesniegumā būs jānorāda, kādus no iepriekš minētajiem simboliem tajā iecerēts izmantot.

Līdz šim likums paredzēja, ka publisku pasākumu norises laikā aizliegts izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus - sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni -, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.

Komentāri (11)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu