Iegruvums netālu no Panteona Romā atklāj 2000 gadu senu romiešu bruģi (3)

Iegruvums ir aptuveni vienu kvadrātmetru liels un nedaudz vairāk kā 2,5 metrus dziļš. Bedrē arheologi atrada septiņus antīkus bruģa gabalus, kas bija izgatavoti no nogulumieža. 

Par laimi, iegruvumam veidojoties 27. aprīlī, neviens necieta, jo parasti ar cilvēkiem pārpildītais laukums tagad pandēmijas dēļ ir tukšs. Tomēr tādi iegruvumi kā šis Romā kļūst par arvien lielāku problēmu. 

Bruģakmeņi, kas atklājās pēc iegruvuma, ir izgatavoti aptuveni tajā pašā laikā, kad uzbūvēts Panteons, proti, no 27. līdz 25. gadam pirms mūsu ēras.  

FOTO: 2000 GADU SENS ROMIEŠU BRUĢIS

Tiesa, šis atklājums ir atkārtots, jo pirmo reizi šis bruģis tika atklāts 1990. gados, kad tur tika ieklātas komunikāciju līnijas. Iegruvums “aprija” 40 jaunos bruģakmeņus, kas iegāzās kabeļu un cauruļu tunelī, vēsta izdevums “Roma Today”. 

Iegruvumi pašlaik Romā ir diezgan populāri. Pēdējo 100 gadu laikā vidēji katru gadu norisinās 30 jauni iegruvumi, tomēr šis skaitlis kopš 2009. gada ir trīskāršojies, rakstīts Itālijas ziņu izdevumā “The Local”. 

Kas izraisa šādus iegruvumus? Antīko cilvēku izveidotie dobumi, tuneļi un dažādas katakombas zemi ir padarījuši nestabilu - īpaši pēc lietavām. 

“Pašas nedrošākās vietas ir Romas austrumos, kur antīkajos laikos bija dažādu materiālu ieguves vietas. Tāpēc galvenais iegruvumu cēlonis tur ir dobums pazemē,” medijiem atklāja ģeoloģe Stefānija Nisio. 

Turklāt Roma atrodas uz mīkstas un smilšainas zemes, ko viegli izskalo ūdens un satricina automašīnu un motorolleru vibrācijas.