Triecienprogrammā "CrisisLab" uzvarējuši četri studentu komandu izstrādāti risinājumi, kas palīdzēs pārvietot un uzraudzīt Covid-19 pacientus, uzlabos attālinātās mācīšanās pieredzi skolēniem un skolotājiem, kā arī ļaus samazināt vides piesārņojumu, informēja Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).
Programmā piedalījās 230 studenti no 15 augstskolām un koledžām, divu nedēļu laikā izstrādājot 24 risinājumus. Četru labāko risinājumu autori saņēma naudas balvas. Uzvarējušo četru studentu komandām piešķirti 20 000 eiro to izstrādāto risinājumu tālākai attīstībai.
"CrisisLab" izveidoja RTU, Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Jūras akadēmija (LJA), Ventspils Augstskola (VeA) un Liepājas Universitāte (LiepU). Tās mērķis ir kopējiem spēkiem cīnīties ar Covid-19 krīzes sekām un piedāvāt risinājumus pašvaldību un valsts sektora, industriju, nevalstisko organizāciju identificētām problēmsituācijām, kas radušās vai var rasties globālās pandēmijas, ārkārtas stāvokļa un pārvietošanās, pulcēšanās un sociālās distancēšanās ierobežojumu dēļ.
"Mūsu studenti ir pasaules līmeņa inovatori. Es nezinu daudz gadījumu, kad divu nedēļu laikā, strādājot kopā 250 studentiem, zinātniekiem un ekspertiem, tiktu radītas unikālas lietas. Ar šo programmu mēs mainām paradigmu, kas ir students. Mēs sagatavojam ne tikai profesionāļus, bet inovatorus un uzņēmējus, kas nākotnē veidos mūsu tautsaimniecību," uzsvēra "CrisisLab" žūrijas pārstāvis, RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna.
Par labāko inženiertehnisko risinājumu atzīta drošības aproce koronavīrusa inficētajiem, lai uzraudzītu lietotāja pulsu, temperatūru un atrašanās vietu, nodrošinot šifrētu datu pārraidi medicīnas un policijas darbiniekiem operatīvu lēmumu pieņemšanai, mazinot slimības izplatību. Pēc Nacionālo bruņoto spēku aicinājuma risinājumu izstrādāja RTU un LU studenti.
Savukārt par risinājumu ar lielāko ietekmi uz krīzes pārvarēšanu nosaukts LU studentu radīts inovatīvs vienreiz lietojamas pacientu pārvietošanas kameras koncepts. Kamera ļauj novērot pacientu pārvietošanas laikā, mazina riskus pacienta, medicīnas personāla un sabiedrības veselībai un dzīvībai, mazina piesārņojuma riskus. To var izmantot kā maisu miruša pacienta apglabāšanai.
"Pacientu pārvietošanas kameru Latvijā ir maz, risinājumam varētu būt liela ietekme gan šajā, gan jebkuras citas infekcijas laikā. Tas ir produkts, ko var ražot un izmantot Latvijā, un to var lieliski eksportēt," teica žūrijas locekle, LU rektora vietniece digitālās sabiedrības jautājumos Signe Bāliņa.
Balvu kā risinājums ar augstāko komercializācijas un ieviešanas potenciālu saņēma RTU un LU studentu radīta platforma dažādu digitālo rīku meklēšanai un apgūšanai, nodarbību veidošanai, pieredzes apmaiņai, individualizētai atgriezeniskajai saitei un pedagogu apmācībai, sekojot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izaicinājumam izglītot skolotājus digitālo rīku lietošanā.
Žūrijas loceklis, VeA rektors Kārlis Krēsliņš norādīja, ka platforma ir risinājums šodienai un nākotnei, jo Covid-19 krīze ir paātrinājusi mācību procesa digitalizāciju skolās un augstskolās, un digitālus rīkus lietos arvien intensīvāk. Platforma palīdz pedagogiem uzlabot digitālās prasmes un izvēlēties piemērotākos rīkus, lai paaugstinātu kompetences un mācību satura kvalitāti.
Balvu par lielāko ietekmi uz sabiedrību vai tās grupām saņēmis LU un Biznesa augstskolas "Turība" studentu piedāvāts rapša vaska iepakojums - videi draudzīga, no vietējiem materiāliem ražota un daudzkārt lietojama alternatīva plastmasas maisiņiem. Iepakojuma materiāla izveidē plānots sadarboties ar Latvijas zemniekiem, sākot ražot jaunu produktu - rapša vasku -, un dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem, procesu padarot sociāli atbildīgu.
Problēmsituāciju pieteica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas vēlas rast videi draudzīgus un sanitārajām normām atbilstošus iepakojumus, lai samazinātu krīzes laikā pieaugošo plastmasas atkritumu apjomu.
"CrisisLab" ir daļa no vērienīgā projekta "Inovāciju granti studentiem", ko kopš pērnā gada īsteno RTU, LU, LJA, VeA un LiepU, lai attīstītu studentu inovatīvo domāšanu, jaunrades prasmes un uzņēmējspējas.
Dažādas aktivitātes un programmas visu līmeņu studentiem tiek īstenotas, sadarbojoties ar uzņēmumiem un augstskolām savstarpēji. "Inovāciju grantus studentiem" koordinē IZM, līdzfinansē Eiropas reģionālās attīstības fonds.
