Domājot par latgaliešu inteliģenci, visatpazīstamākie tās pārstāvji ir Francis Trasuns un Francis Kemps. Viņu personības ir kļuvušas par sava veida Latgales atmodas simboliem, kuru nozīme nezūd arī mūsdienās.
Līdz ar Latgales kongresa simtgades svinībām, kas tika organizēts Rēzeknē 2017. gadā, atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, lielā mērā tika aktualizēta arī Latgales vēstures atšķirīgā gaita no kopējās Latvijas vēstures, uzsverot Latgales latviešu kongresa neapstrīdamo nozīmi Latvijas valsts dibināšanā. Tāpat plašākai sabiedrībai tika stāstīts arī par tā saucamās "latgaliešu atmodas" centrālajiem tēliem, kas mūsdienās pārtapuši par sava veida simboliem – Franci Trasunu un Franci Kempu.
Redziet, kad sākās tā saucamā latgaliešu atmoda, iezīmējās divi idejiskie virzieni, kas vēlāk arī izpaudās – garīgā un laicīgā inteliģence. Te var būt tāda drusku sava veida pretruna. Protams, ka šie abi cilvēki [Francis Trasuns un Francis Kemps] bija ar savu raksturu, nepiekāpīgi. Franča Kempa uzskati lielā mērā svārstījās – abi viņi darbojās Pēterburgas latviešu muzikālajā biedrībā, sadarbojās ar Rīgas latviešu biedrību, tas viss bija, un Francim Kempam bieži vien piedēvē, ka viņš ir izgudrojis terminus "Latgale un latgalieši" – tā gluži nav. Vienkārši viņš tos sāka lietot. Šis vārds jau ir bijis cariskās Krievijas nomenklatūrā, "latgalcy", vienkārši viņš to sāka lietot un popularizēt – padomju laikos "latgalietis" bija tautības apzīmējums dokumentos – padomju vara cerēja uz latgaliešiem kā uz sabiedrotajiem, par cik viņi bija salīdzinoši trūcīgāki, tātad tuvāki proletariātam, bet izlaida vienu momentu – ka Latgalē katoļu baznīca ir ļoti spēcīgu iespaidu atstājusi.
RTA asociētais profesors Dr. hist.