Astronomi beidzot atraduši visuma trūkstošo matēriju

Galaktiku daudzveidība. Galaktikas sastāv no miljardiem, bieži vien pat triljoniem zvaigžņu, milzīgiem gāzes mākoņiem un neskaitāmām planētām, kuri visi atrodas gaismas gadu attālumā. Taču, aplūkotas no liela attāluma, tās kļūst par mirdzošiem daudzkrāsainu zvaigžņu kopumiem. Šajā fotogrāfijā redzama galaktika NGC 7715, kas ir vairāk nekā 100 miljonus gadus veca.

Astronomi atrisinājuši vienu no lielākajām mistērijām visumā: kur palikusi puse matērijas, kas radās pēc Lielā sprādziena?

Tiek uzskatīts, ka trūkstošā matērija atrodas starpgalaktiskajā telpā, un zinātnieki izmanto dažādas tehnikas, lai to pierādītu. Pagājušajā gadā, piemēram, pētnieki paziņoja, ka, izmantojot NASA rentgenstaru observatoriju “Chandra”, viņi trūkstošo vielu ir atraduši. Tā slēpjas milzīgos gāzes mākoņos, kas atrodas starp galaktikām. 

Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”, lai noskaidrotu trūkstošās matērijas atrašanās vietu, zinātnieki izmantoja FRB signālus - mistiskus radiosignālu uzplaiksnījumus no kosmosa dzīlēm.     

“Pēc aprēķiniem mēs zinām, cik daudz matērijas bija visuma sākumā pēc Lielā sprādziena, bet, kad mēs aplūkojam tagadējo visumu, mēs nevaram atrast visu matēriju, kurai tur vajadzētu būt. Tas ir apkaunojoši,” paziņojumā stāstīja pētījuma vadītājs Žans Pjērs Makvārs. 

FRB ir ātri radiosignālu uzliesmojumi, kas ilgst tikai milisekundi vai daļu no tās. To izcelsme ir tālu aiz mūsu galaktikas robežām. 

Līdz šim pētnieki ir identificējuši vairāk nekā 100 FRB signālu avotus, kopš tie pirmo reizi tika novēroti 2007. gadā. Par spīti tik ilgam laikam, šo ārkārtīgi enerģisko radiosignālu izcelsme nav zināma. 

Lielākā daļa FRB avotu izstaro vienreizēju signāla uzliesmojumu, tomēr aptuveni no desmit avotiem šie signāli atkārtojas, tiesa, sporādiski un bez regulāra modeļa. 

Pēdējos gados zinātnieki ļoti nopietni pievērsušies šā fenomena pētniecībai un ne bez rezultātiem. Pagājušajā mēnesī, piemēram, atklājās, ka viens šo signālu avots ir mūsu pašu Piena Ceļa galaktikā.  

Makvārs ar kolēģiem izmērīja FRB signālu distances, lai noskaidrotu visuma blīvumu. Šo signālu radiācija izplatās visumā ar trūkstošās vielas palīdzību, līdzīgi kā Saules gaismas krāsas sadalās, plūstot caur prizmu. 

Aprēķini parādīja, ka matērijas daudzums starpgalaktiskajā telpā, kas tika novērots ar FRB signālu palīdzību, atbilst tam daudzumam, kas radās pēc Lielā sprādziena. 

Uz augšu