Jūrmalā šogad nav nevienas Zilā karoga pludmales

FOTO: Krists Spruksts / LETA

 Jūrmalā šogad nav nevienas Zilā karoga pludmale, jo paaugstināto izmaksu dēļ pašvaldība no programmas nolēmusi izstāties, skaidroja domē.

Lēmumu par izstāšanos no programmas pašvaldība pieņēma pērn, jo ievērojami tika paaugstināta dalības maksa. Iepriekšējos gados dalības maksa Zilā karoga programmā par visiem septiņiem karogiem pašvaldībā bija aptuveni 700 eiro, taču no 2020.gadā Vides izglītības fonds to plānoja paaugstināt uz aptuveni 1200 eiro par vienu Zilo karogu.

"Attiecīgi - tā kā Jūrmalas pilsētā bija septiņas Zilā karoga peldvietas jūras krastā, izmaksas būtu vairāk nekā desmit reizes lielākas - 8400 eiro," skaidro domē.

Kopumā Zilā karoga programmas administratīvo prasību izpildīšana 2020.gadā Jūrmalai izmaksātu vairāk nekā 30 000 eiro, kas iekļauj arī obligāto vides izglītības pasākumu organizēšanu un citas aktivitātes.

"Tā kā šīs izmaksas nav tieši saistītas ar peldvietu kvalitātes uzturēšanu, tīrību un drošību, pašvaldības ieskatā summa ir pārāk liela Zilā karoga sertifikātam," uzskata domē.

Vienlaikus vietvara norāda, ka tāpat kā līdz šim, visās pašvaldības peldvietās būs nodrošināta atbilstība augstākajiem tīrības un vides kvalitātes kritērijiem. Šajā peldsezonā Jūrmalas pašvaldība veiks ūdens kvalitātes monitoringu arī iedzīvotāju un tūristu iecienītajās atpūtas vietās Lielupē un Slokas karjerā, kur valsts peldūdens monitorings netiek veikts. Kopumā Jūrmalas pilsētā ir 12 oficiālas peldvietas, 11 no tām ir jūras un viena Lielupes krastā.

Kopš peldsezonas sākuma 15.maijā, jūras piekrastes pludmalē strādā glābšanas dienests un peldvietas aprīkotas ar atpūtai nepieciešamo inventāru.

Peldsezonā, no 15.maija līdz 15.septembrim, atpūtnieku drošību Jūrmalas pludmalē uzraudzīs 36 glābēji piecās glābšanas stacijās un divos glābšanas posteņos.

Bulduros, Majoros, Mellužos, Kauguros un Jaunķemeros glābēji strādās jau esošajās ēkās. Dzintaros un Dubultos, sākoties aktīvajai peldsezonai, tiks ierīkoti glābšanas posteņi, kuros glābēji dežūrēs.

Lai atpūta pie ūdens neradītu nepatīkamus starpgadījumus, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas Glābšanas dienests "aicina atpūtniekus ievērot svarīgākās drošības prasības un atcerēties, ka droša atpūta galvenokārt atkarīga no paša atpūtnieka". 

Īpaša uzmanība jāpievērš signālkarogiem, kas uzstādīti visās jūras piekrastes peldvietās - ja pludmalē plīvo sarkanais karogs, tas nozīmē, ka peldēties ir aizliegts.

Sarkans karogs ar dzeltenu, zem kura ir dzeltens karogs, nozīmē, ka peldēšanās ir bīstama. Tikai viens karogs, kas ir sarkans ar dzeltenu, norāda, ka peldēties atļauts.

Kā ziņots, kopumā Zilais karogs - pasaulē populārākais un atzītais tūrisma ekosertifikāts - šogad plīvos 13 Latvijas peldvietās un vienā jahtu ostā.

Zilais karogs šogad piešķirts Dienvidrietumu peldvietai, peldvieta pie stadiona un Beberliņu peldvietā Liepājā, kā arī Vakarbuļļu un Vecāķu peldvietām Rīgā. Tas plīvos arī peldvietā "Stropu vilnis" un Stropu ezera peldvietā Daugavpilī, Ventspils pilsētas pludmalē, Jēkabpils Radžu ūdenskrātuves peldvietā un Engures novada kempinga "Abragciems" peldvietā. Par atbilstošu atzīta arī Kuldīgas novada Mārtiņsalas peldvieta, Limbažu novada Lielezera peldvieta un Saulkrastu novada Centra peldvieta.

Zilais karogs plīvos arī vienā Latvijas jahtu ostā - Liepājā, jahtu ostā "Liepāja Marina".

Uz augšu