Cilvēka degunā valda pavisam cita pasaule

Tieši tā, tavs deguns ir mājas pulkam dažādu mikroorganismu - tāpat kā viss pārējais organisms. Dažādas “labās” un “sliktās” baktērijas deguna dobumā tevi pasargā no veselības problēmām vai arī gluži otrādi - pakļauj tevi lielākam slimību riskam, rakstīts izdevumā "Science Alert".

Jaunā pētījuma, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Cell Reports”, iedvesmas avots ir kādas pētnieces māte, kura mocījās ar galvassāpēm un hronisku sinusītu jeb deguna dobuma iekaisumu. 

“Mana māte izmēģināja dažādas ārstniecības metodes, tomēr neviena no tām nelīdzēja. Man bija žēl, ka nevaru palīdzēt un ieteikt kādas labās baktērijas vai probiotikas viņas degunam. Neviens to tā īsti nebija pētījis,” stāstīja mikrobioloģe Sāra Lebīra. 

Lebīra kopā ar pētnieku komandu izanalizēja deguna baktērijas no 100 veseliem brīvprātīgajiem un 225 brīvprātīgajiem, kuri cieta no sinusīta, un izšķīra 30 dažādas baktēriju kopas. Viena no baktēriju kopām - laktobaciļi - īpaši izcēlās. 

Šīs baktērijas bija visplašāk sastopamas veselo brīvprātīgo dalībnieku degunā. Viens atsevišķs identificētais laktobacilis izskatījās īpaši pielāgojies dzīvei deguna dobumā, jo tam bija attīstījušies unikāli gēni, kas ļāva tam sadzīvot ar augsto skābekļa daudzumu degunā, kā arī tas izmantoja sīkas caurulītes, lai pieķertos deguna dobuma sieniņām. 

Nākamais jautājums bija, vai šo laktobaciļu klātbūtni varētu mākslīgi pārvērst par probiotiķi. To, piemēram, var viegli izdarīt, izmantojot dzīvnieku modeli. 

“Nav patiesi labu modeļu, kas ļautu pētīt saistību starp cilvēka deguna baktērijām un cilvēka organismu. To nevar salīdzināt, piemēram, ar peles deguna mikrofloras ietekmi uz tās organismu,” turpināja Lebīra. 

Beigu beigās zinātnieki veica eksperimentu, kurā viens laktobaciļu celms tika ievietots 20 veselu brīvprātīgo degunā - katru dienu divas nedēļas pēc kārtas. Lai arī nazālo aktivitāšu laikā parasti no deguna tiek aizvākti svešķermeņi, tomēr šai baktērijai izdevās tur izveidot koloniju. 

Zinātnieki nenovēroja kādu nozīmīgu šīs baktērijas ietekmi uz cilvēka veselību, tomēr daži no pētījuma dalībniekiem sūdzējās, ka viņiem ir grūtāk paelpot.       

Ir svarīgi atzīmēt, ka šo eksperimentu mērogs bija ļoti mazs, tāpēc vispārīgus secinājumus vēl nevar veidot. Jebkurā gadījumā - probiotisko jogurtu uzreiz degunā nevajadzētu bāzt. 

Tiesa, pētījums sniedz pietiekami daudz pierādījumu, ka deguna mikroflora var savā ziņā ietekmēt cilvēka veselību, tāpat kā to var izdarīt zarnu vai citu ķermeņa orgānu mikroflora.