Saeima līdz šim izskatījusi divas trešdaļas novadu reformas likumam iesniegto priekšlikumu

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece

FOTO: Ernests Dinka, Saeima

Saeima līdz šim ir izskatījusi aptuveni divas trešdaļas administratīvi teritoriālās reformas likumam iesniegto priekšlikumu.

Parlaments darbu pie reformas likuma galīgā lasījuma sāka vēl maija beigās, šodien uz sēdes turpinājumu sanākot trešo reizi.

Administratīvi teritoriālās reformas likumam trešajā lasījumā kopumā bija iesniegti 377 priekšlikumi, un šodien sēdes turpinājums pārtraukts, deputātiem nobalsojot par 238.priekšlikumu. Deputāti patlaban strādā pie likuma pielikuma, kurā ietverts reformas rezultātā veidojamo pašvaldību saraksts.

Administratīvi teritoriālās reformas likumu turpinās izskatīt Saeimas sēdē jaunnedēļ - 9.jūnijā.

Likuma izskatīšana trešajā lasījumā rit ievērojami raitāk nekā otrajā lasījumā. Iespējams, šoreiz debates nav tik aktīvas, jo koalīcija un daļa opozīcijas panākusi vienošanos vairākos jautājumos, par kuriem abām pusēm bija domstarpības. Tāpat iepriekšējā e-Saeimas sēdē nepiedalījās vairāki pie frakcijām nepiederoši deputāti, jo iebilst pret šīs sistēmas izmantošanu.

Deputāti atsakās veidot suitu novadu

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jaunā Kuldīgas novada sastāvu, tajā ietverot 20 teritoriālās vienības.

Kuldīgas novada sastāvs pēc administratīvi teritoriālās reformas likumprojekta izskatīšanas trešajā jeb galīgajā lasījumā palicis tāds, kāds tas bijis pēc otrā lasījuma. Līdz ar to reformas rezultātā Kuldīgas novadā ietverts Alsungas pagasts, Ēdoles pagasts, Gudenieku pagasts, Īvandes pagasts, Kabiles pagasts, Kuldīgas pilsēta, Kurmāles pagasts, Laidu pagasts, Nīkrāces pagasts, Padures pagasts, Pelču pagasts, Raņķu pagasts, Rendas pagasts, Rudbāržu pagasts, Rumbas pagasts, Skrundas pagasts,, Skrundas pilsēta, Snēpeles pagasts, Turlavas pagasts un Vārmes pagasts.

Līdz ar to neatbalstīti palika vairāku deputātu priekšlikumi citādam Kuldīgas novada formējumam. Politiķis Viktors Valainis (ZZS) rosināja saglabāt līdzšinējo pašvaldības struktūru. Savukārt deputāts Ēriks Pucens rosināja veidot Alsungas novadu, tajā iekļaujot Alsungas pagastu, Gudenieku pagast un Jūrkalnes pagastu. Alsungas novada izveidi rosināja arī Valainis, piedāvājot veidot arī atsevišķu Skrundas novadu.

Debatējot par minētajiem priekšlikumiem, virkne deputātu uzsvēra nepieciešamību izveidot suitu novadu, lai saglabātu suitu kultūrmantojumu.

Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka 2009.gadā suitu kultūrtelpa tika iekļauta pasaules kultūrtelpas mantojumā. "Suiti ir vienīgie tādi Latvijā. Suitu novadam būtu jābūt kā krāšņai magonei Latvijas vidū. Suiti mūs vairākkārt ar dziesmās iepriecināja Saeimā. Vai mēs nevaram iepriecināt suitus un paši sevi, novērtējot ne tikai ekonomiskās, bet arī virsekonomiskās vērtības?" vaicāja deputāte.

Politiķis Sergejs Dolgopolovs (S) uzsvēra, ka priekšlikumam par suitu novadu ir liela nozīme Latvijas vēsturei, tagadnei un nākotnei.

Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakciju pametušais deputāts Andris Kazinovskis arī uzsvēra, ka saglabāt identitāti ir ļoti svarīgi un administratīvi teritoriālā reforma ir viens no mehānismiem, kas palīdzētu saglabāt identitāti.

"Mēs bieži skatāmies ES direktīvas, bet neskatāmies virzību un kārtību, kāda ir ES dalībvalstīs, kas paredz dažādības un unikalitātes, kā arī tradīciju saglabāšana. Mēs Latvijā to ignorējam. Mums ir joprojām aizspriedumi. Ir jāskatās, ko lūdz un ko prasa vietējie iedzīvotāji," teica deputāts.

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) akcentēja, ka suitiem ir spēcīga kultūras identitāte, tomēr ir šaubas, ka identitāte saglabāsies, ja nebūs pieskatīta no valsts puses.

Arī politiķe Evija Papule (S) skaidroja, ka kultūras daudzveidība cilvēku vienotībā ir valsts spēka avots, tāpēc būtu jāizrāda Latvijas kultūras vēsturei un tradīcijai atbilstošs novērtējums un cieņa.

"13.Saeimas populārākais deputāts ir ar suitu saknēm, un tas deputāts esmu es," teica politiķis Aldis Gobzems, uzsverot, ka suiti ir spēcīgi cilvēki un būtu jādod viņiem iespēja pašnoteikties, vienlaikus solot, ka, ja tiktu atbalstīta sutu novada izveide, viņš apsvērtu mainīt savu uzvārdu par Bulli - tāds bijis viņa senču uzvārds.

Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) pauda pārliecību, ka ar šo balsojumu valsts parādīs savu attieksmi pret suitiem.

Savukārt deputāte Inese Voika (AP) aicināja kolēģus nenovērsties no likumprojekta mērķa "Tas nav par cieņas izrādīšanu, tas nav par mūsu senčiem, mēs arī neesam baroni, kas var dalīt zemi par kādiem nopelniem," uzsvēra politiķe.

Pretēji komisijā lemtajam par Dienvidkurzemes novada administratīvo centru nosaka Grobiņu

Saeima šodien pretēji iepriekš atbildīgajā komisijā lemtajam par topošā Dienvidkurzemes novada administratīvo centru noteica Grobiņu, nevis Liepāju.

Priekšlikumu par Dienvidkurzemes novada administratīvo centru noteikt Grobiņu iesniedza deputāts Viktors Valainis (ZZS).

Kā debatēs skaidroja deputāte Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK), Dienvidkurzemes novadu veidojošo pašvaldību pārstāvji pauduši, ka Grobiņa būs izdevīgāks administratīvais centrs par Liepāju.

Iepriekš komisijā atbalstītā redakcija paredzēja, ka Dienvidkurzemes novada administratīvais centrs būtu Liepāja.

Kā ziņots, administratīvi teritoriālā reforma paredz 42 pašvaldību izveidošanu pašreizējo 119 pašvaldību vietā.

Uz augšu