Pārmaiņas enerģētikas nozarē Latvijā un ko gaidīt nākotnē

FOTO: Ieva Makare / LETA

Enerģētikas uzņēmumu grupa “AJ Power” šajā pavasarī svinēja savu sesto gadadienu. “AJ Power” bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas veiksmīgi sāka darbu pēc elektroenerģijas tirgus liberalizācijas, un nu ir viens no lielākajiem enerģētikas uzņēmumiem Latvijā, saglabājot strauju izaugsmi. Intervijā portālam TVNET uzņēmuma grupas vadītājs Roberts Samtiņš pastāstīja, kas šo sešu gadu laikā ir mainījies enerģētikas nozarē Latvijā.

- Kā kompānija sāka darbību Latvijā, un kā uzņēmums šo sešu gadu laikā ir attīstījies?

- Mēs esam Latvijas uzņēmums, kas veidots ar vietējo kapitālu, un tā tas ir arī līdz šim brīdim. Savu darbību mēs sākām pirms sešiem gadiem ar elektroenerģijas vairumtirdzniecību. Tad vairumtirdzniecību papildinājām ar elektroenerģijas mazumtirdzniecību biznesa klientiem. Redzot nākotnes tirgus perspektīvas, pirms pieciem gadiem sākām darbu pie enerģētikas projektiem, lielākoties attīstot saules paneļu projektus gan biznesa klientiem, gan mājsaimniecībām.

Īstenojām dažādus mazāka apjoma projektus, krājām zināšanas, pieredzi un pirms trim gadiem līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu veiksmīgi pakalpojumu portfelim pievienojām arī dabasgāzes tirdzniecību. Tāpat kā ar elektroenerģiju, arī dabasgāzes tirgū mēs darbojamies vairumtirdzniecībā ar biznesa segmentu. Līdz ar to mēs varbūt esam mazāk zināmi fiziskām personām, jo vairāk strādājam tieši ar biznesa klientiem.

Vēl pirms diviem gadiem savam pakalpojumu portfelim pievienojām dabas resursu nodokļa administrēšanu, un to darījām, paredzot, ka vienā brīdī arī atkritumi kļūs par neatņemamu enerģētikas sastāvdaļu, kā tas jau ir citās valstīs.

Redzam, ka Latvijā norisinās arvien vairāk diskusiju par to, ka nepieciešams atkritumus vairāk izmantot enerģētikā, un mums ir jāveicina aprites ekonomikas principu īstenošana un kopējā enerģētikas nozares attīstība. Mēs iestājamies par to, ka no atkritumiem ir iespējams iegūt enerģiju.

Līdz ar to šobrīd mums ir četri lielākie pakalpojumi, ko sniedzam klientiem, – elektroenerģijas un dabasgāzes vairumtirdzniecība, enerģētikas projektu attīstība un dabas resursu nodokļa administrēšana. Šie pakalpojumi mums dod iespēju saviem klientiem piedāvāt integrētu enerģētikas pakalpojumu klāstu, ja uzņēmumam nepieciešami vairāki enerģētikas pakalpojumi.

- Kā šajos sešos gados ir mainījusies enerģētikas nozare Latvijā?

- Jāsaka, ka šo sešu gadu laikā un arī pirms tam enerģētikas nozare ir bijusi ļoti dinamiska. Līdz ar tirgus atvēršanos, kas sākās 2008. gadā, kad pamazām elektroenerģijas tirgū ienāca biznesa klienti, šī dinamiskā attīstība ir turpinājusies līdz pat šim brīdim. Arī šie pēdējie seši gadi nav bijuši izņēmums. Par galvenajiem notikumiem pēdējos sešos gados, pirmkārt, es varētu minēt dabasgāzes tirgus liberalizāciju, kas būtiski palielināja konkurenci un radīja iespējas jauniem uzņēmumiem, tādiem kā mums.

Otrkārt, patērētāju vēlme pašiem vairāk domāt gan par energoefektivitāti, gan par iespējām pašiem ģenerēt savu enerģiju. Mūsu gadījumā labākais piemērs ir saules paneļu projekti, kur mēs redzam lielu patērētāju interesi. Mūsuprāt, šī tendence nemainīsies, un tas būs arī viens no nākotnes galvenajiem enerģētikas virzieniem, kurā investēt.

- Cik droši ir investēt enerģētikas sektorā, un kāds tam ir potenciāls?

- Manuprāt, enerģētikas sektors patiesībā ir ļoti drošs investīcijām, it īpaši, ja mēs skatāmies tādas infrastruktūras perspektīvas. Ja tiek izbūvēta ģenerācijas infrastruktūra elektroenerģijai, siltumam, un varbūt arī pārvades infrastruktūra – investīcijas ir drošas, jo šos resursus vajadzēs jebkurā laikā.

Arī brīvā tirgus apstākļos pārdot energoresursus ir diezgan viegli, un tiek nodrošināts nepārtraukts pieprasījums pēc šī saražotā resursa. Līdz ar to enerģētika kā nozare noteikti ir vērtējama kā droša, ko mēs redzējām arī šajā Covid-19 krīzes laikā. Protams, samazinājās elektroenerģijas un dabasgāzes patēriņš, taču tas jau šobrīd atgriežas ierastajos apjomos.

Pēdējā laikā atsevišķiem energoresursiem ir būtiski nokritušās cenas, bet arī – jau pārredzamā nākotnē šīs cenas atkal kāps, un būs iespējams vairāk pelnīt no enerģētikas infrastruktūras.

- Kā vispār varētu raksturot šo situāciju saistībā ar Covid-19?

- Ir novērotas patēriņa izmaiņas. Visstraujākās tās bija marta vidū, kad tika noteikts ārkārtas stāvoklis. Tad samazinājās gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes patēriņš atsevišķos segmentos, bet šobrīd redzam, ka patēriņš ir gandrīz atgriezies normālā līmenī, ar atsevišķiem izņēmumiem, kā, piemēram, “HoReCa” sektorā. Tās ir viesnīcas, restorāni un kafejnīcas, kur šis darbības apjoms nav sasniedzis pirmskrīzes rādītājus.

Par energoresursu cenām – tās Latvijas zonā piedzīvojušas pakāpenisku, taču ievērojamu samazinājumu. Zemo cenu līmenis ir skaidrojams ar virkni cenu ietekmējošu faktoru, un elektroenerģijas patēriņa kritumu stiprinājusi ne tikai siltā ziema un laikapstākļi, bet arī ar COVID-19 saistītie ekonomiskās darbības ierobežojumi. Vīrusa apdraudējuma dēļ tika apturēta virkne uzņēmējdarbības jomu, un, lai gan ierobežojumi Baltijā nav bijuši tik strikti kā, piemēram, Centrāleiropā, tomēr, tas ir atstājis ietekmi uz daudzu valstu elektroenerģijas patēriņu. Tas veicināja piedāvājuma pieaugumu un pieprasījuma kritumu, kas arī radīja cenu kritumu.

Ja nākotnē nebūs gaidāms Covid-19 izplatības atkārtots uzliesmojums, kas vēlreiz varētu veicināt aktivitātes un pieprasījuma samazināšanos, tad pakāpeniski patēriņš atgriezīsies normālā līmenī un būs arī cenu kāpums, kas rosinās nozares pieaugumu.

- Kopumā skatoties, vai Latvijā pieaug pieprasījums pēc atjaunojamajiem energoresursiem?

- Jā, viennozīmīgi, to mēs varam droši teikt. Piemēram, piecu gadu laikā, kopš realizējam saules paneļu projektus, uzstādīto saules paneļu apjoms aizvien pieaug un katru gadu interese Latvijā kļūst lielāka. Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, saules paneļu uzstādītais apjoms bija audzis pat četras reizes.

Šogad plānojam, ka saules paneļu uzstādītā apjoma pieaugums būs vēl lielāks. Tas ir pateicoties tam, ka gala patērētāji Latvijā šādiem AER projektiem redz potenciālu un vēlas investēt šajās tehnoloģijās. Tas ir labs veids, kā nopelnīt, un investīcijas sevi atpelna līdz desmit gadiem. Ar šo mēs veicinām arī izpratni un patērētāju vēlmi domāt par ilgtspēju un mūsu kopīgo nākotni, par to, kā samazināt fosilā kurināmā apjomu.

Galvenais, ko cilvēki vērtē gan privātajā sektorā, gan komercsektorā, – tā ir investīcijas atpelnīšanās un investīcijas izdevīgums. Tāpēc arī sabiedrības skatījums uz atjaunojamajiem energoresursiem ir kļuvis daudz pozitīvāks un ar skaidri pieaugušu tendenci. To, protams, veicina arī dažādi valsts atbalsta mehānismi, galvenokārt komerciālajam sektoram. Ja tiek uzstādīti saules paneļi vai atjaunojamās enerģijas katlu mājas, koģenerācijas stacijas – tas lielākiem projektiem palīdz realizēties, jo saīsinās atpelnīšanās periods.

- Kā ir ar izmaksām? Cik nākas maksāt, lai uzstādītu saules paneļus, un cik ilgā laikā investīcijas sevi atpelna?

- Izmaksas ir atkarīgas no projekta sarežģītības un lieluma. Viennozīmīgi izmaksas pēdējos gados ir samazinājušās. Tas noticis galvenokārt uz tā rēķina, ka pieaug saules paneļu efektivitāte, līdz ar to samazinājusies uzstādīšanas maksa uz kilovatu. No otras puses, redzam pieaugumu darbaspēka izmaksās, jo, lai uzstādītu saules paneļus, tas ir neatņemams faktors. Līdz ar to mēs redzam, ka šie izmaksu faktori līdzsvarojas – viens samazinās, otrs pieaug.

Investīciju atpelnīšanas periods ir no septiņiem, astoņiem gadiem komercsektorā. Ja ir nevienmērīgs patēriņš, un ja saražoto enerģiju neizdodas nogādāt kopējā tīklā, tad tas atpelnīšanas periods pagarinās. Ņemot vērā, ka saules paneļu kalpošanas laiks ir 25 gadi, tad ir redzams, ka, pat atpelnot šīs investīcijas 10 gadu laikā, to ir vērts darīt.

- Kādas ir jūsu prognozes, kā enerģētikas sektors Latvijā varētu attīstīties tuvāko gadu laikā?

- Domāju, ka Latvijā enerģētikas sektors attīstīsies līdzīgi kā citviet pasaulē. Pirmkārt, notiks arvien lielāka patērētāju iesaiste – paši vairāk ģenerēsim elektroenerģiju. Enerģijas galā redzēsim to, ka patērētāji paši meklēs iespēju un risinājumus, kā saražoto enerģiju arī uzkrāt.

Neizbēgami, tas novedīs pie tā, ka enerģētikas kompānijas būs spiestas arvien vairāk koncentrēties uz šādu pakalpojumu sniegšanu, jo to vairāk pieprasīs patērētāji un pieaugs arī konkurence. Ja kāds enerģētikas uzņēmums sāks nodarboties ne tikai ar enerģijas pārdošanu, bet arī ar iekārtu uzstādīšanu, tad, protams, tāds piegādātājs patērētājam būs interesantāks.

Otrkārt, iespējams, ka energoresursu cenas vairāk izlīdzināsies ar pārējo Eiropu. Elektroenerģijas ziņā tā būs vairāk Ziemeļeiropa un Austrumeiropa, un cenas kļūs līdzīgākas ar Poliju, Somiju un Zviedriju. To veicinās arī jaunu starpsavienojumu izbūve, un, jo vairāk cenas izlīdzināsies, jo patērētājiem būs izdevīgāk. Cenas būs stabilākas, un, iespējams, mūsu patērētāji nemaksās vairāk, kā maksā kaimiņu reģionos. Līdzīgu tendenci mēs redzam arī dabasgāzes tirgū. Šobrīd cenas jau ir izlīdzinājušās, un, ja skatāmies uz cenu vasaras gāzei, tad Baltijas patērētāji maksā to pašu, ko Rietumeiropas patērētāji. Energoresursu cenas ir piedzīvojušas ievērojamu samazinājumu, un tas patērētājiem ir ļoti izdevīgi.

Uz augšu