Lielvaras, militārā novērošana un kodolieroči. Stāsts par Atvērto debesu līgumu (15)

Kas ir Atvērto debesu līgums?

Viens no Aukstā kara mantojumiem – Atvērto debesu līgums paredz iespēju katrai no dalībvalstīm (ar īsu saskaņošanas laiku) veikt militārās novērošanas (tai skaitā fotografēšanas) lidojumus pār citu dalībvalstu teritorijām. Līguma mērķis ir padarīt informāciju par valstu bruņotajiem spēkiem, militārajām aktivitātēm un objektiem pēc iespējas caurskatāmāku un katrai valstij pieejamāku. Minētā dokumenta ideja ir šāda: jo vairāk konkurējošās armijas zinās cita par citu, jo mazāka iespēja, ka tās iesaistīsies bruņotos konfliktos.

Līdzīgu savstarpējās caurskatāmības līgumu 1955. gadā bija ierosinājis arī prezidents Dvaits Eizenhauers, taču toreizējais PSRS līderis Ņikita Hruščovs šo iniciatīvu noraidīja. Dokuments tika parakstīts tikai pēc Aukstā kara beigām 1992. gadā un stājās spēkā 2002. gadā. Līguma svarīgākās dalībnieces ir tādas militārās lielvaras kā ASV un Krievija, taču tajā ietilpst arī lielākā daļa NATO valstu (tai skaitā Latvija) un tādi aktori kā Baltkrievija, Ukraina.

Kas ir noticis?

Ceturtdien, 21. maijā, ASV paziņoja, ka tā pēc sešiem mēnešiem no minētā līguma oficiāli izstāsies. Vašingtona šo lēmumu pamato ar Krievijas veiktajiem pārkāpumiem. Maskava ilgstoši ir ierobežojusi ASV izlūklidojumus pār Kaļiņingradas apgabalu, kuru Krievija potenciāli var izmantot kā kodolraķešu palaišanas punktu bruņota konflikta gadījumā. Tāpat Kremlis ir arī ierobežojis piekļuvi okupētajām Abhāzijas un Dienvidosetijas teritorijām un nav ļāvis piekļūt atsevišķām militārām mācībām. Savi iebildumi gan ir arī Krievijai. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau ir paspējis paust, ka ASV ir piemērojusi papildu ierobežojumus lidojumiem virs Aļaskas un Havaju salām.

Papildus šim visam pastāv arī sadursmes saistībā ar Krievijas vēlēšanos aprīkot savas novērošanas lidmašīnas Tupolev Tu-154 ar jauniem digitālajiem sensoriem. Pentagona amatpersonas ir norādījušas, ka šie sensori sniegs Krievijai informācijas ievākšanas priekšrocību salīdzinājumā ar ASV lidmašīnām. Šeit jāatceras, ka visiem pārlidojumos izmantojamajiem lidaparātiem ir nepieciešams atbilst līgumā noteiktajiem standartiem un ASV jau pagātnē ir izvēlējusies atsevišķām Krievijas lidmašīnām liegt piekļuvi savai teritorijai.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Atvērto debesu līgums ir kļuvis par vēl vienu bruņojuma kontroles mehānismu, kurš ir pakāpeniski iris jau ilgu laiku un tagad tuvojas izskaņai. Tas tāpēc, ka ASV, lai gan ir tikai viena no līguma dalībvalstīm, tomēr ir militāri nozīmīgākais spēlētājs pasaulē un bez tās klātbūtnes dokumenta nozīmīgums cietīs. Šeit jāsaprot, ka vienošanās nosaka, ka dalībvalstis katru gadu vienojas par noteiktu skaitu pārlidojumu kvotu un iegūtajai izlūkinformācijai pēc pieprasījuma potenciāli var piekļūt arī citas valstis.

Ņemot vērā ASV svaru, tai parasti katru gadu tiek piešķirta lauvas tiesa kvotu, un ASV izstāšanās nozīmēs, ka potenciāli nevarēs tikt iegūts liels novērojumu datu skaits.

No tā savukārt cieš tādas valstis kā Ukraina, kuru rīcībā nav advancētu tehnoloģiju, lai aizstātu novērošanas lidojumus, un kuras paļaujas uz līguma ietvaros iegūto datu kopumu. Turklāt nav izslēgts arī risks, ka Krievija varētu beigu beigās izvēlēties liegt pārlidojumus arī ASV sabiedrotajiem. Tādā gadījumā līgums ļoti lielā mērā zaudētu jēgu.

Trampa administrācija gan ir signalizējusi, ka turpmāko sešu mēnešu laikā vienošanos būtu iespējams mēģināt saglabāt vai arī mēģināt noslēgt ko pavisam jaunu. Lielākā daļa lēmumu pieņēmēju gan norāda, ka tas ir mazticami.

Irstošās kodolbruņošanās kontroles ēnā

Kā ēna pār šiem notikumiem krīt arī neskaidrība par tā saucamo START līgumu. Īsumā – tas regulē ASV un Krievijas rīcībā esošo stratēģiskā rādiusa kodolieroču izplatību. Nezinātājam – stratēģiskā rādiusa kodolieroči ir domāti uzbrukumiem tālākiem mērķiem (nereti arī citā kontinentā) un izmantošanai tālu no kaujaslauka. To mērķis nav tiešā veidā atbalstīt karaspēku, bet gan veikt triecienu pretinieka militārajām bāzēm, komandcentriem, ieroču ražošanas rūpnīcām, kā arī ekonomiskajai infrastuktūrai (tai skaitā pilsētām un apdzīvotajām vietām). START līgums nosaka konkrētu šo ieroču un to pavadošo tehnoloģiju skaitu. Ja šis līgums nepastāvētu, tad nepastāvētu arī šie kodolbruņošanās ierobežojumi.

Problēma ir tāda, ka šā līguma termiņš beidzas 2021. gadā un daudzi analītiķi ir norādījuši, ka Trampa lēmums izstāties no Atvērto debesu līguma varētu nozīmēt arī START galu.

The New York Times Nacionālās drošības korespondents Deivids Sangers savā viedokļa rakstā ir norādījis, ka ASV vēlas, lai šai kodolbruņošanās kontrolei pievienotos arī Ķīna, kuras rokas šajā dimensijā pagaidām sasietas nav. Tas tad ļautu Vašingtonai veiksmīgāk iegrožot arī Pekinas augošās ambīcijas. Tomēr Ķīna pagaidām nav izteikusi nekādu vēlēšanos ierobežot savu kodolarsenālu. Vienlaikus ASV arī vēlas, lai tiktu efektīvāk kontrolēts arī Krievijas lielais taktisko kodolieroču arsenāls un tiktu uzlaboti START līgumā noteiktie uzraudzības mehānismi.

Jaunais Trampa Valsts departamenta sekretāra vietnieks bruņojuma kontroles un starptautiskās drošības jautājumos Maršals Bilingslijs tomēr ir optimistisks par Ķīnas eventuālu pievienošanos ASV un Krievijas START līguma dialogam.

Ko varētu nest nākotne?

Pagaidām uz šo jautājumu vēl ir grūti atbildēt. Tomēr ir skaidrs, ka ASV aiziešana no Atvērto debesu līguma noteikti nepalīdzēs veidot labas attiecības ar Vašingtonas Eiropas sabiedrotajiem. Kā jau nedaudz minēju saistībā ar Ukrainu, daudzi no tiem vēlētos šo vienošanos saglabāt. Tas tad arī potenciāli varētu veicināt politiskās plaisas veidošanos. Īpaši kutelīga varētu būt situācija, ja Krievija patiesi izvēlētos no līguma izstāties un liegtu piekļuvi savai teritorijai arī citām valstīm.

Ņemot vērā, ka Krievijas ārpolitika ir vērsta uz transatlantiskās sabiedrības šķelšanu, kas tāds Kremlim ir izdevīgs.

Tāpat arī Krievija ir ieguvēja dezinformācijas izplatīšanas kontekstā, jo tā var apgalvot, ka ASV jau atkal izrāda agresiju un izvēlas bez nopietna pamatojuma nojaukt vēl vienu bruņojuma kontroles arhitektūras balstu.

Šajā gadījumā pat šie apgalvojumi būtu zināmā mērā pamatoti. Kā norādījis bijušais militārais analītiķis un bloga «Vara bungas» autors Mārtiņš Vērdiņš, Krievija līguma noteikumus ir pārkāpusi vairāk nosacīti, un to īsti nevarētu uzskatīt par nopietnu vienošanās graušanu.

Runājot par START līguma nākotni, Latvijas Universitātes asociētais profesors Toms Rostoks saka, ka ASV no tā izstāties varētu. Tomēr tas uzreiz obligāti nenozīmēs, ka pasaulē sāksies nekontrolēta kodolbruņošanās sacensība. Viņam gan nepiekrīt Baltijas Drošības fonda prezidents Olevs Nikers, kurš uzskata, ka bruņošanās sacensības atsākšanās Aukstā kara tradīcijās būtu ļoti iespējama.

Šī arī ir daļa no diskusijas, kura norisinājās šīs nedēļas raidījumā «Pasaule kabatā». Tajā mēs ar Tomu Rostoku, Mārtiņu Vērdiņu un Olevu Nikeru diskutējām gan par Atvērto debesu līgumu, gan arī par irstošo bruņojuma kontroles arhitektūru pasaulē. Raidījuma ierakstu meklē portālā jau rīt, 2020. gada 5. jūnijā.