“Šaubu ēnā”: jauno ģenerālprokuroru meklējot (2)

Pilnu raidījumu iespējams noskatīties šeit:

Audio:

Bordāns un Kalnmeiers

Uz diskusiju tika aicināts arī pašreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Tomēr viņš no šā piedāvājuma atteicās.

11. jūlijs ir Kalnmeiera pēdējā darba diena. Viņš ģenerālprokurora amatā ir kalpojis divus termiņus, proti desmit gadus. Līdz ar viņa pilnvaru beigām ir aktualizējies jautājums par amata pēcteci. Turklāt šī gada februārī tika grozīta kārtībā, kādā ieceļ ģenerālprokuroru. Jau iepriekš rakstījām, ka tas bijis saistīts arī ar konfliktu starp Kalnmeieru un tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP). Par to var lasīt šeit.

Diskusijā Bordāns atzīmēja, ka ģenerālprokurora atlases kārtība bija jāmaina tāpēc, ka prokuratūras vadības darbs vērtējams neapmierinoši. Turklāt diskusijas laikā viņš netieši norādīja uz Kalnmeiera ietekmējamību. Lūgts skaidrot, kas ir tie cilvēki, kas varētu būt ietekmējuši Kalnmeieru, Bordāns norādīja uz oligarhiem.

“Jau desmit gadus mums ir bijis ģenerālprokurora amatā cilvēks, kas ir piedalījies medībās kopā ar tiem, ko sabiedrībā dēvē par oligarhiem. Vienmēr ir bijuši izdomāti iemesli, lai nedarītu neko. Mēs redzam, ka nav notiesāts neviens no ietekmīgākajiem korupcijas cilvēkiem.

Šajā ziņā ir pilnīgi vietā atcerēties, ka nav pabeigta tiesa, kura ir iesākta vairāk nekā pirms desmit gadiem, attiecībā uz Aivaru Lembergu,” stāstīja ministrs.

Pats Kalnmeiers agrāk izteicies, ka Bordāna vēršanās pret viņu esot “politiski motivēts pasākums”.

Prokuratūrai vajag sabiedrības uzticību

Kā raidījumā atzīmēja sabiedrības par atklātību “Delna” direktore Liene Gātere, atklāta procedūra, kuras ietvaros šobrīd notiek ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšana, veicina sabiedrības uzticību.

Viņa uzskata, ka šī ir ļoti laba iespēja parādīt sabiedrībai, ka ir vēlme visām pusēm iecelt profesionālāko un neatkarīgāko kandidātu ar labu reputāciju. Viņasprāt, būtu svarīgi, lai šie principi tiktu ievēroti līdz konkursa noslēgumam, lai sabiedrībā nebūtu “šaubu ēnas” par to, ka tieslietu padomes locekļiem varētu būt personīga ieinteresētība par kādu konkrētu kandidātu.

“Manuprāt, nākamajam ģenerālprokuroram vissvarīgākais uzdevums būs radīt sabiedrības uzticību gan savai personīgajai neatkarībai un kompetencei, gan visas prokuratūras darbam, ka tas viss notiek profesionāli un ir neatkarīgs no jebkādiem ārējiem spiedieniem.

Līdz ar to nevainojamā reputācija, tai skaitā politiskā neitralitāte, ir viens no svarīgākajiem kritērijiem nākamajam kandidātam,” uzskata “Delnas” direktore.

Taujāta, vai gadījumā Bordāna partijas biedra Jura Juraša dalība Tieslietu padomē, ņemot vērā pret viņu ierosināto krimināllietu, nemet “šaubu ēnu” uz atlases procesu, Gātere atbildēja, ka daļai sabiedrības tas varētu raisīt jautājumus.

“Skaidrs, ka vajadzētu Saeimas balsij būt arī Tieslietu padomes locekļu vidū, kā to paredz likums, bet es teiktu, ka ideālais variants būtu tāds, ka mums nebūtu nekādu šaubu ne par viena Tieslietu padomes locekļa personīgo ieintersētību šajā balsojumā.

Es domāju, ka pilnīgi objektīvs Juraša kungs nevarētu būt šajā balsojumā, pat ja viņš pats domā, ka varētu,” nosprieda Gātere.

Uz jautājumu, vai ņemot vērā visus apstākļus un arī vairāku valsts amatpersonu publiski izteikto viedokli, Jurašs tomēr nebūtu jāaizstāj ar kādu citu Saeimas juridiskās komisijas deputātu, Bordāns lika saprast, ka nesaskata problēmu Juraša dalībā ģenerālprokurora atlases procesā.

“Šajā gadījumā arī KNAB paziņoja, ka šeit nav nekāda interešu konflikta. Viss pārējais ir manipulācijas un politiskās spekulācijas. Tieši tādēļ, lai samazinātos balsu skaits tādiem sabiedrības aizstāvjiem kā Juris Jurašs, kurš ir trauksmes cēlājs,” pauda Bordāns.

Interešu konflikts?

Sarunas beigās Gātere pajautāja Bordānam, vai ir veicami kādi uzlabojumi jaunajā ģenerālprokurora atlases kārtībā. Atbildot Bordāns norādījis, ka patlaban ir izveidojusies situācija, kurā viens no kandidātiem vienlaikus ir Tieslietu padomes loceklis un tātad citu kandidātu vērtētājs.

Bordāns situāciju komentēja šādi:

“Droši vien to varētu saukt par zināmu robu. Ir izrādījies tā, ka uz ģenerālprokurora amatu kandidē viens no Tieslietu padomes locekļiem. Tas ir vispār pozitīvi. Man tiešām patīk, ka tas tā ir. Ļoti cienījams kandidāts cita starpā.

Bet viņš pats piedalās balsošanā, lemšanā, apspriedē. Un pats arī kandidē.

Tas nav atrunāts, piemēram. Varbūt šādi jautājumi organizatoriski noteikti mums nākotnē būs vēl jāpārdomā un tas nāks laukā,” sacīja Bordāns.

Minētais kandidāts ir Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns. Sarunā ar TVNET Stukāns atzinis, ka "šajā Tieslietu padomes procesā" (kandidātu vērtēšanā - red.) tomēr nepiedalīsoties un būšot kā visi pārējie kandidāti.