Ģenerālprokurora atlase: vairāk demokrātijas vai politiskās ietekmes? (7)

Jaunā kārtība

Ģenerālprokurors ir svarīgākā persona Latvijas Republikas Prokuratūras sistēmā. Viņš, kā prokuratūras vadītājs, nosaka tās iekšējo struktūru, ieceļ amatā vai atlaiž prokurorus. Viņam ir tiesības atcelt nepamatotus vai prettiesiskus prokuroru lēmumus, kā arī viņa pavēles ir obligāti jāizpilda visiem prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem.

Līdz šim ģenerālprokurora amata kandidātus apstiprināšanai Saeimā vienpersoniski izvirzīja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, kam konkrētais kandidāts bija jāsaskaņo ar Tieslietu padomi. Savukārt šā gada februārī ieviestie likuma grozījumi paredz, ka pretendentus uz augsto amatu vispirms vērtēs Tieslietu padome, kurā ietilpst Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Latvijas zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs u.c. Pēc tam Tieslietu padome no vairākiem uzklausītiem kandidātiem izvirza vienu tālākai apstiprināšanai Saeimā. Turklāt likuma grozījumi paredz, ka kandidēt var visu līmeņu tiesu tiesneši un visu amatu prokurori ar atbilstošu darba stāžu.

Izmaiņas ģenerālprokurora atlases procesā rosinājis tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Viņaprāt, jaunā sistēma nodrošinās to, ka amatu iegūs vislabākais kandidāts.

Sākotnējai skepsei par atklātu konkursu, pēc ministra domām, šobrīd nav pamata.

“Mums arī neticēja, ka [kandidāti] nāks un pieteiksies. Es atceros, ka standarta prokuratūras darbinieki teica, ka neviens nepieteikšoties, jo visiem esot bail piedalīties šādos konkursos. Pret viņiem pēc tam slikti izturēsies, ja viņi neuzvarēs, u.tml.” skaidroja ministrs.

Konteksts

Pagājušā gada maijā Bordāns rosinājis vērtēt Kalnmeiera atbilstību ģenerālprokurora amatam. Pēc ministra domām, Kalnmeiers nespēja nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu.

Vēlāk pēc 39 Saeimas deputātu pieprasījuma saņemšanas Augstākās Tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ierosināja pārbaudi ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanas pamatu izvērtēšanai.

Tā paša gada rudenī AT plēnums vienbalsīgi atzinis, ka pamata ģenerālprokurora atlaišanai nav. Apmēram divas nedēļas pirms šā lēmuma pasludināšanas Bordāns ju bija rosinājis vērtēt kārtību, kādā ģenerālprokuroru ieceļ un atbrīvo no viņa amata.

Komentējot šos notikumus, iepriekš Kalnmeiers izteicies, ka Bordāna vēršanās pret viņu esot bijis politiski motivēts pasākums.

Versiju par to, ka arī ģenerālprokurora atlases kartības maiņa ir politiski motivēta, Bordāns noraidīja:

“Nē, [tā] nav un prakse to pierāda. Es domāju, ka politiski motivēts varēja būt tieši Kalnmeiera kunga paziņojums.”

Pats Kalnmeiers no intervijas atteicās, tomēr piekrita atbildēt rakstiski. Komentējot jauno ģenerālprokurora atlases procedūru, Kalnmeiers atzinīgi novērtēja to, ka amata kandidātus izvēlas Tieslietu padome.

“Ņemot vērā, ka šādā kārtībā kandidāta atlase notiek pirmo reizi, pieļauju, ka vēl pašā atlases (balsošanas) procesā iezīmēsies nepilnības un problēmas, kuras turpmāk būs novēršamas, grozot Nolikumu,” komentēja Kalnmeiers.

Taču Kalnmeiera un Bordāna saspīlētās attiecības nav vienīgā lieta, kas stiepjas līdzi jaunā ģenerālprokurora atlasē. Diskusijas sabiedrībā raisīja fakts, ka kandidātu vērtēšanā piedalīsies arī Saeimas juridiskās komisijas vadītājs Juris Jurašs, kurš ir ministra Bordāna partijas biedrs un pret kuru ir ierosināts kriminālprocess sakarā ar valsts noslēpuma izpaušanu.

Kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atklāja Latvijas televīzijai, Jurašam nevajadzētu piedalīties ģenerālprokurora atlases procesā ētisku apsvērumu dēļ. Formāli interešu konflikta likumu Jurašs nepārkāpj. Arī premjers Krišjānis Kariņš un Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis uzskata, ka Jurašam nevajadzētu piedalīties ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanā.

Savukārt Juraša partijas biedrs Bordāns ir pārliecināts, ka ģenerālprokurora kandidātu vērtēšana ir Juraša “ētiskais pienākums”.

Kandidāti un viņu prioritātes

Kā iepriekš vēstīja aģentūra LETA, konkursā uz ģenerālprokurora amatu kandidē pieci prokurori - Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris, Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs un Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis.

Starp kandidātiem ir arī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, 12. Saeimas deputāts Gunārs Kūtris un kādreizējais prokurors, tagad advokāts Aldis Pundurs.

Visi kandidāti ir iesnieguši Prokuratūras darbības attīstības koncepcijas, tajās iezīmējot svarīgākās prioritātes. Piemēram,

Armīns Meisters par galvenajām prioritātēm uzskata prokuratūras pamatprincipu stiprināšanu, efektīvu pārvaldību un konstruktīvu sadarbību, un prokuroru profesionalitātes celšanu.

Savukārt Juris Juriss par prioritārām jomām atzinis virsprokuroru lomas stiprināšanu, pirmstiesas izmeklēšanu uzraudzībā, prokuratūras starptautisko integrāciju un sabiedrības uzticības paaugstināšanu.

Bet Jāņa Ilstera prioritātēs ietilpst tiesvedības ilguma samazināšana tiesās, prokuroru talākizglītība un apmācība, labvēlīgāka mikroklimata nodrošināšana prokuratūrā. Ar pārējo kandidātu prioritātēm var iepazīties šeit. (http://at.gov.lv/lv/tieslietu-padome/amatu-kandidatu-koncepcijas )

Politiskā ietekme uz ģenerālprokuroru nepalielināsies

Saskaņā ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docentu Jāni Plepu, jaunā kārtība neaudzēs politisko ietekmi uz jauno ģenerālprokuroru, jo Tieslietu padome ir tieslietu nozares pārstāvniecības orgāns, kurā balsu vairākums ir tiesnešiem vai nepolitiskām amatpersonām, kas nāk no tiesu sistēmas.

Vērtējot Juraša dalību kandidātu vērtēšanā, Pleps problēmu nesaskata.

Pēc viņa vārdiem, ja Jurašs kā Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs šajā procesa nepiedalītos, tas nozīmētu, ka Saeimai “nebūtu balss” kandidātu atlasē.

Par jaunās kartības priekšrocību Pleps uzskata to, ka ir vairāki kandidāti un ir skaidra atlases procedūra.

“Ir konkurss, un kandidāts var pieteikties ar savu redzējumu. Mēs redzam, ka ir astoņi spēcīgi kandidāti ar nopietnu pieredzi. Lai gan ģenerālprokurors var būt tikai viens, bet mēs kopumā kā valsts uzzinām vēl par septiņiem cilvēkiem, kuriem ir interesanti šādi profesionālie izaicinājumi. Notiek sabiedrībā redzama sāncensība, kurš ir labākais kandidāts. Un katrs var izvērtēt gan programmas, gan kandidātus,” pauda Pleps.

Nākamajam ģenerālprokuroram jāgūst sabiedrības uzticība

Runājot par ģenerālprokurora amata kandidātiem, sabiedrības par atklātību “Delna” vadītāja Liene Gātere atzīmēja, ka nākamajam ģenerālprokuroram būs īpaši svarīgi iegūt sabiedrības uzticību.

“Uz iepriekšējo ģenerālprokuroru ir kritušas dažādas šaubu ēnas. Līdz ar to nākamajam ģenerālprokuroram, pirmkārt, būs ļoti svarīgi radīt sabiedrības uzticību. Pirmkārt, jau savai neatkarībai un kompetencei. Bet tāpat arī sabiedrības ticību, ka viss prokuratūras darbs notiek profesionāli un neatkarīgi no ārējiem spiedieniem,” pauda Gātere.

Turklāt viņa uzskata, ka svarīgs aspekts ir atklātības veicināšana prokuratūras darbā. “Delnas” vadītāja ir pārliecināta, ka prokuratūrai ir jāturpina pilnveidot iespējas, kā sabiedrībai tiek skaidroti prokuratūras lēmumi. Šis aspekts, kā atzīmēja Gātere, iezīmējas vien dažu kandidātu koncepcijās.