Vergu patruļas un Džima Krova likumi - ASV policijas vēsture, kas sakņojas rasismā

Kustība “Black Lives Matter” izveidojās pēc protestiem un nemieriem, kad 2014.gadā policists Misūri štata pilsētā  nošāva 18 gadus veco Maiklu Braunu, kurš bija neapbruņots. Braunu nošāvušajam policistam apsūdzības tā arī netika izvirzītas. 

Tomēr arī iepriekšējos gadu desmitos ASV ir bijuši līdzīgi motivēti protesti. Piemēram, 1992.gadā Losandželosā izcēlās plaši protesti pēc tam, kad tika attaisnoti afroamerikāņa Rodnija Kinga smagā piekaušanā apsūdzētie policisti. Šie nemieri izcēlās trīsdesmit gadu pēc tam, kad Losandželosā notika plaši grautiņi saistībā ar melnādainā Marketa Fraja automašīnas apturēšanu un viņa fizisku ietekmēšanu, jo policistiem bija aizdomas, ka viņš transporta līdzekli vadījis alkohola reibumā.

Kā komentārā izdevumā “The Conversation” uzsver ASV Noridžas Universitātes tieslietu un socioloģijas docente Konija Haseta-Vokere, rasisms ASV policijas vēsturē sakņojies gadsimtiem ilgi un šī problēma joprojām nav pilnībā novērsta. 

Eksperte norāda, ka likumsargājošo institūciju izcelsmei ASV ir divi galvenie vēsturiskie naratīvi.

Vergu patruļas 

Policijas vēsture Amerikas dienvidu kolonijās lielā mērā aizsākās ar tā dēvētājām vergu patruļām -  balto vīriešu brīvprātīgajām vienībām, kuru mērķis bija nodrošināt ar verdzību saistītu likumu ievērošanu. Šīs patruļas meklēja un atgrieza vergturiem aizbēgušos vergus, kā arī apspieda vergu rīkotos dumpjus un sodīja vergus, kuri bija pārkāpuši noteikumus attiecībā uz darbu plantācijās.

Pirmās šādas patruļas radās Dienvidkarolīnā 1704.gadā. Šādas patruļas vēlāk bija visās kolonijās, kurās vēl pastāvēja verdzība. Vergu patruļas drīkstēja ar spēku iekļūt ikviena cilvēka mājoklī, neatkarīgi no viņa rases, ja bija radušās aizdomas, ka šis cilvēks varētu slēpt izbēgušus vergus vai kādā citā veidā palīdzēt viņiem.

Kā teikts ASV Likumsargu muzeja tīmekļa vietnē, vergu patruļas uzskatāmas par vienu no pirmajiem izplatītākajiem policijas spēkiem ASV. 

Vergu patruļas pastāvēja vairāk nekā 150 gadus, oficiāli savu pastāvēšanu beidzot pēc Amerikas pilsoņu kara, kā rezultātā tika atcelta verdzība. Tomēr tas, ka šīs patruļas zaudēja savas likumīgās pilnvaras, nenozīmē, ka to ietekme 1865.gadā uzreiz arī zuda. 

Kā norāda vairāki ASV vēsturnieki, ir ļoti lielas līdzības starp legālo vergu patruļu vardarbīgo taktiku un taktiku, ko pēc pilsoņu kara izmantoja dažādi rasistiski grupējumi, no kuriem pazīstamākais ir Kukluksklans. 

Pēc pilsoņu kara beigām daudzi dienvidu štatu policijas departamenti pārņēma un turpināja vairākas vergu patruļu funkcijas, piemēram, komandantstundu noteikšanu, iedzīvotāju uzraudzīšanu. Tāpat paši policijas spēki lēma par to, kuri cilvēki drīkst kļūt par policistiem. Policijas spēkiem gados pēc pilsoņu kara sāka pievienoties arī afroamerikāņi, tomēr viņu skaits bija neliels un viņu centieniem kļūt par policistiem bija liela pretestība no pašas policijas puses.

Par daudz plašāk zināmu priekšteci mūsdienu policijas un likumsargu spēkiem tiek uzskatīti centralizētie municipālie policijas departamenti, kas ASV pilsētās sāka veidoties 19.gadsimta sākumā. 

Šos pirmos policijas spēkus lielākoties veidoja baltādaini vīrieši, un to galvenais uzdevums bija cīnīties ar nekārtībām, nevis noziegumiem. Sabiedrība gaidīja, lai policisti galvenokārt kontrolētu “bīstamos” zemākos sabiedrības slāņus, kuriem tika pieskaitīti afroameriķāņi, imigranti un nabadzīgākie iedzīvotāji. 

Līdz pat 20.gadsimtam nebija gandrīz nekādu standartu un prasību attiecībā uz policistu pieņemšanu darbā vai viņu apmācību. 

Policiju tās pirmsākumos lielā mērā raksturoja  arī korupcija un vardarbība pret ievainojamākajām sabiedrības grupām. Šāda situācija bija plaši izplatīta vēl pat 20.gadsimta sākumā. 

Konija Haseta-Vokere pauž viedokli, ka mūsdienu ASV policijas brutalitāte pret afroamerikāņiem lielā mērā ir skaidrojama ar vēsturi un it īpaši ar to, ka policijas saknes meklējamas vergu patruļās, kā arī nepietiekamo policistu apmācību un to, ka policijas spēkus vēsturiski galvenokārt veidojuši baltie iedzīvotāji.

Melnie un Džima Krova likumi

Lai arī vergu patruļas formāli tika likvidētas, tomēr bijušie vergi arī pēc verdzības atcelšanas tika pakļauti rasistiskai politikai, jo spēkā stājās tā dēvētie melnie likumi. Šie likumi noteica, kur, kad un kā afroamerikāņi drīkst strādāt un cik viņiem par to jāmaksā. Šie likumi arī noteica, kur melnādainie iedzīvotāji drīkst dzīvot, kur un kā viņiem ir tiesības ceļot. Šie likumi arī ierobežoja afroamerikāņu tiesības piedalīties vēlēšanās.

1868.gadā pieņemtais 14.konstitūcijas labojums melnos likumus aizliedza, nodrošinot melnādainajiem bijušajiem vergiem likumisko aizsardzību, ko visiem ASV iedzīvotājiem paredz konstitūcija. 

Tomēr nākamo divdesmit gadu laikā dienvidu štatos un daļā ziemeļu štatu spēkā stājās tā dēvētie Džima Krova likumi, kuru mērķis bija pakļaut afroamerikāņus, ierobežojot viņu cilvēktiesības. 

Džima Krova likumi bija spēkā aptuveni 80 gadus, un tie paredzēja plašu rasu segregāciju. Šo likumu ievērošanas uzraudzība bija policijas uzdevums, kā rezultātā melnādainie iedzīvotāji, kas šos likums pārkāpa, bieži vien tika pakļauti policijas brutalitātei. 

Tajā pašā laikā varas iestādes nesodīja vainīgos gadījumos, kad tika nolinčoti melnādainie iedzīvotāji. Policija arī neuzņēmās atbildību par nespēju šādas linčošanas novērst.

Vēstures atskaņas mūsdienās 

Pēdējo 50 gadu laikā ASV federālā valdība ir aizliegusi rasistiskus likumus un noteikumus gan federālā, gan štatu līmenī. Tomēr afroamerikāņi valstī joprojām sastopas ar diskrimināciju un policijas vardarbību. 

Policijas institucionālais rasisms, kas aizsākās pirms gadsimtiem, joprojām ir aktuāla problēma, jo policijas kultūra nav mainījusies pietiekami daudz. Daudziem afroamerikāņiem tiesībsargājošās institūcijas joprojām simbolizē uz nevienlīdzību balstīta taisnīguma mantojumu un nevēlēšanos mainīties, pat neskatoties uz arvien pieaugošo cilvēktiesību kustības spiedienu. 

Piemēram, ASV ceļu policija joprojām neproporcionāli biežāk vēršas pret melnādainiem autovadītājiem - afroamerikāņi uz ceļiem tiek apturēti un viņu mašīnas tiek pārmeklētas biežāk, nekā tas notiek gadījumos, ja pie stūres ir baltādains autovadītājs. To secināja Stenforda Universitātes pētnieku komanda, analizējot informāciju par gandrīz simts miljoniem automašīnu apturēšanas gadījumu, kas reģistrēti periodā no 2011. līdz 2017. gadam. 

Policijas atšķirīgā izturēšanās pret dažādām etniskajām grupām, tostarp pārmērīga spēka lietošana, negatīvi ietekmē sabiedrības vispārējo uzticību policijai.

Joprojām pastāvošā nevienlīdzīgā attieksme pret dažādām etniskajām grupām nozīmē arī to, ka, kamēr policija neizdarīs pareizos secinājumus attiecībā uz savām rasistiskajām saknēm, tā ir nolemta pagātnes kļūdu nebeidzamai atkārtošanai, un tas neļaus policijai pilnvērtīgi pildīt savu galveno misiju – kalpot visas sabiedrības interesēm.