Alternatīvā realitāte, ja pasaulē nebūtu ieviesti ierobežojumi (14)

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”, laboratorijā izpētīti vairāk nekā 1700 koronavīrusa novēršanas un ierobežošanas pieņemtie mēri sešās valstīs: ASV, Ķīnā, Dienvidkorejā, Itālijā un Francijā, rakstīts portālā "Business Insider".

Ierobežojumu vidū bija aizliegums ceļot, skolu slēgšana, reliģisko pakalpojumu apturēšana, pasākumu atcelšana un pašizolācija. Zinātnieki noskaidroja, ka bez pārvietošanās un saskarsmes ierobežojumiem ASV no 3. līdz 6. aprīlim inficēto skaits katras divas dienas teju dubultotos. Tas nozīmē, ka ASV inficēti būtu 60 miljoni cilvēku vairāk nekā tagad (ASV tagad ir aptuveni 1,9 miljoni inficēšanās gadījumu). 

Ierobežojumi vēl veiksmīgāki izrādījās Ķīnā, rakstīts pētījumā. Atklājās, ka no 16. janvāra līdz 5. martam ieviestie ierobežojumi no inficēšanās glāba aptuveni 285 miljonus cilvēku (Ķīna ir ziņojusi par aptuveni 84 tūkstošiem inficēšanās gadījumu pagaidām). 

Visagrāk ierobežojumi tika ieviesti Uhaņā, kur sākās koronavīrusa uzliesmojums. Martā veiktajā pētījumā atklājās, ka Uhaņas slēgšana 23. janvārī novērsa tūkstošiem jaunu inficēšanās gadījumu visā Hubei provincē, proti, bez slēgšanas inficēto skaits tur būtu par 65% augstāks. 

Ierobežojumi arī novērsa 54 miljonus inficēšanās gadījumu Irānā, 49 miljonus Itālijā, 45 miljonus Francijā un 38 miljonus Dienvidkorejā. 

“Anti-inficēšanās ierobežojumu ieviešana visās sešās valstīs nozīmīgi palēnināja pandēmiju,” raksta pētnieki. 

Tomēr viņi arī piebilst, ka “šķietami neliela vilcināšanās ierobežojumu ieviešanā radīja dramatiski atšķirīgus iznākumus.” 

Citiem vārdiem sakot, ja Ķīnai nāca par labu laicīga ierobežojumu ieviešana, tad vilcināšanās Itālijā un ASV beidzās ar nāvēm, kas citkārt būtu novēršamas. Patiesi, Kolumbijas Universitātes aplēses liecina: ja ASV būtu ieviesusi ierobežojumus divas nedēļas ātrāk, tad būtu novērsti 645 tūkstoši inficēšanās gadījumu un 36 tūkstoši nāvju. 

Kādā citā pētījumā savukārt aplēsts, ka ierobežojumi kopš to pieņemšanas martā līdz 4. maijam novērsa 3,1 miljonu nāvju 11 Eiropas valstīs. Itālijā tādā veidā izvairījās no 630 tūkstošiem mirušo, bet Francija no 690 tūkstošiem. 

Ziemeļu valstis savukārt paglābās no vismazāk nāvēm, proti, Dānija, pateicoties ierobežojumiem, izvairījās no 34 tūkstošiem mirušo, bet Norvēģija no 12 tūkstošiem. 

Kopumā pētnieki saka, ka ierobežojumiem bija milzīgs iespaids uz vīrusa izplatību. 

“Mēs nevaram droši pateikt, vai tagadējie ierobežojumi turpinās kontrolēt epidēmiju Eiropā, tomēr zaudēt optimismu nav iemesla,” raksta pētnieki.