Atbildīga un droša vainagu pīšana: ko iepīt un ko neskart (1)

Foto: Unsplash
Elza Apse
, Sadaļas Māja redaktore
CopyLinkedIn Draugiem X

Jāņzāļu meklēšana un vainaga pīšana ir neatņemama Jāņu sastāvdaļa, kuru piekopa gan vēsturiski, gan arī mūsdienās. Tomēr, lai negadītos lieki starpgadījumi vai likstas, pirms dodies pļavās, izpēti, kurus augus drīkst plūkt, kurus atstāt neskartus un no kuriem labāk turēties pa gabalu. 

Ejot jāņzāļu meklējumos, ir būtiski pazīt augus. Latvijas pļavās starp krāšņumaugiem ir iespējams uziet arī īpaši retu sugu augus un indīgus augus, kas svinēšanu var sabojāt ar braucienu uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Portālam TVNET LU Botāniskā dārza pētniece Ieva Rūrāne stāsta, ka latviešiem jau kopš sendienām ir paticis "pucēties" ar košiem ziediem un pļavas ziedu pilnzieds ir tieši Jāņu laikā.  

23. jūniju uzskatīja par Zāļu dienu - šajā laikā dāmas devās laukos un pļavās plūkt jāņzāles, bet vakarā nodevās pīšanai.

Arī līdz mūsdienām ir saglabājušas vēsturiskās tradīcijas - vainagiem pārsvarā izvēlas margrietiņas, rudzupuķes, dažādas āboliņu sugas, ozollapas, madaras, magones, vībotnes, pīlādžu lapas, pelašķus, vīgriezes, kliņģerītes, kalmes un ugunspuķes. Savukārt no mūsdienās populārajiem augiem vainagus var papildināt ar lavandu, rozēm, melisām vai piparmētrām un citiem garšaugiem.  

Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Tomēr ziedu ievākšanas laikā īpašu uzmanību ir jāpievērš indīgajiem augiem. Saskare ar indīgu augu var radīt nopietnus ādas apdegumus, kontaktdermatītu; uzņemot dažus no indīgajiem augiem iekšķīgi, atsevišķos gadījumos tas var rezultēties ar nāvi.

Latvijā indīgākais augs ir velnarutks - tas sastopams ūdenskrātuvju krastmalās un vilina ar savu patīkamo pētersīlim līdzīgo aromātu, proti, auga saknenim piemīt šā garšauga smarža. Indīgajam velnarutkam ir ārkārtīgi simpātiskas lapiņas, kas var kādam vieglprātīgam jāņotājam sagādāt nopietnas nepatikšanas. Šo augu var sastapt līdzās kalmēm, kas ir viena no vēsturiski izmantotajām jāņuzālēm. 

Velnarutks
Velnarutks Foto: LU Botāniskais dārzs

Otrs indīgākais Latvijā sastopamais augs ir plankumainais suņstobrs, kuru ir iespējams atpazīt pēc tā raibā stublāja un skarainajām lapiņām. Vizuāli šis augs līdzināsies plaši sastopamajam meža suņuburkšķim, taču šā auga noplūkšana beigsies ar pamatīgu ādas apdegumu.

Plankumainais suņstobrs
Plankumainais suņstobrs Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

  Speciāliste piebilst, ka īpašu uzmanību ir jāpievērš latvāņiem - šī invazīvā augu suga ir ārkārtīgi bieži sastopama pļavās, ceļmalās un mežmalās un var radīt sāpīgus apdegumus. Parasti šos augus neviens vainagā nepin, tomēr var gadīties sastapt latvāni, meklējot jāņzāles. Pļavā ir īpaši būtiski atpazīt lielās latvāņa lapas un izvairīties no saskares – ja šie augi ir izauguši cieši viens otram klāt, tiem ir ieteicams iet ar līkumu.

Saulainā laikā latvānis ir pat krietni negantāks nekā citos laika apstākļos – saules iedarbībā latvāņa lapās esošās vielas kļūst aktīvākas, līdz ar to apdegumi var būt plašāki un nopietnāki.

Sosnovska latvānis
Sosnovska latvānis Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Botāniskā dārza pētniece Ieva Rūrāne atgādina, ka daudzi, plūcot pļavu ziedus, nereti savā ziedu klēpī iekļauj arī gundegas. Arī šie augi ir pietiekami krāšņi, lai izdaiļotu vainagus, taču cilvēkiem ar jutīgu ādu vai atopisko dermatītu šādi vainagi var izraisīt apdegumus vai alerģiskas reakcijas.

Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Kas attiecas uz aizsargājamiem augiem, pirmsjāņu un Jāņu laiks ir arī orhideju dzimtas sugu ziedēšanas periods. Šajā laikā zied Latvijas orhideja, smaržīgā naktsvijole. Šo augu mēdz plūkt un pat tirgot, taču šī suga ir saudzējama un tās plūkšana ir sodāma. Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12. pantu ir aizliegts plūkt, lasīt, izrakt, pārdot, audzēt, kolekcionēt īpaši aizsargājamus augus. Aizsargājamos augus konfiscē, bet plūcējam draud diezgan iespaidīgs naudas sods - fiziskām personām no 15 līdz 700 eiro.

Smaržīgā naktsvijole
Smaržīgā naktsvijole Foto: Wikimedia Commons

Vēl Latvijā ir atrodama orhideju dzimtas suga Baltijas dzegužpirkstīte, bruņcepuru dzegužpuķe, dzeltenā dzegužkurpīte, meža un pļavas silpurenes, jumstiņu gladiola, kā arī Latvijas "īrisi" - Sibīrijas skalbe. 

Baltijas dzegužpirkstīte
Baltijas dzegužpirkstīte Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Ieteikumi vainaga pīšanā:

  • Sagatavojot ziedus, attīri kātus no lapām. 
  • Izvēlies vainagu pīšanai ziedus ar lokaniem un elastīgiem kātiem, piemēram, margrietiņas, rudzupuķes, āboliņus vai smilgas. Šo augu kātus vari izmantot kā vainaga bāzi, kuru papildini ar ziediem, kuru kātiņi lūst viegli - tos griez īsākus un piesien izturīgākajiem augiem. 
  • Lai vainags būtu stingrāks, iepin tajā mīkstu bērza vai kāda cita koka zariņu.
  • Vieglākam vainagam pinot atstāj garākos kātus ārpus vainaga un pēcāk tos nogriez. 
  • Meklējot jāņzāles, neaizmirsti paņemt līdzi šķēres - labāk tās nogriez, nevis noplūc. Plūcot ziedus, var gadīties izraut saknes.
  • Lai vainags ilgāk saglabātos svaigs, to ik pa laikam ir vērts iemērkt vēsa ūdens vanniņā.

 FOTO: Pļavas augi LU Botāniskajā dārzā

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu