ASV plāno izvest daļu savu karavīru no Vācijas. Pastāv diskusijas, ka daļa no tiem varētu tikt pārvietota uz Poliju. Kā tas varētu ietekmēt Baltijas valstu drošību?

Kas ir noticis?

15. jūnijā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV plāno samazināt karavīru skaitu Vācijā līdz 25000 militārpersonām. Pagaidām Vācijā ir dislocētas 34500 militārpersonas. Baltā nama saimnieks šo lēmumu pamato ar Berlīnes nevēlēšanos pildīt NATO prasību 2% no sava iekšzemes kopprodukta atvēlēt aizsardzībai. Tāpat šo karavīru uzturēšana Vācijā izmaksājot ļoti dārgi. Kā papildu argumentus Tramps arī minēja Berlīnes netaisnīgo attieksmi pret ASV tirdzniecības sarunās un tās gatavību iepirkt no Krievijas dabasgāzi.

Interesanti ir tas, ka šis lēmums tiek pieņemts laikā, kad Polijas aizsardzības ministrs Mariuss Blaščaks sociālajā vietnē «Twitter» ir rakstījis, ka «abas puses šobrīd kārto pēdējās detaļas» saistībā ar papildu NATO karavīru novietošanu Polijā. Šeit jāatceras, ka Polija jau sen vēlējusies pastāvīgu ASV bruņoto spēku bāzi un Varšavas «vēlmju saraksta» augšgalā ir ASV armijas tanku vienība, vēsta militārais portāls Sargs.lv. Līdz ar to pastāv spekulācijas, ka jaunie amerikāņu karavīri Polijā tiks novietoti uz Vācijas rēķina.

Spekulācijas ir pastiprinājusi arī Polijas premjerministra Mateuša Moravecka pagājušajā nedēļā izteiktā cerība Polijas radio, ka daļa no Vācijas izvestajiem karavīriem varētu tikt pārvietota uz Poliju. Pēc tam gan Moraveckis rakstveida intervijā ziņu aģentūrai BNS uzsvēra, ka Polija papildu militāro klātbūtni uz Vācijas rēķina iegūt nevēlas. Tas nedaudz saisaistās ar šā lēmuma kritiku mediju telpā. Piemēram, Vācijas vēstniece ASV Emīlija Herbere un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādījuši, ka Vācijā izvietotie karavīri sargā visu transatlantisko drošību. Tāpat arī bijušais ASV sauszemes spēku pavēlnieks Eiropā un atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess paudis viedokli, ka Vašingtonas spēku samazināšana Vācijā būtu «kolosāla kļūda» un dāvana Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.

Šā stāsta ietvaros rodas jautājums – kā ASV lēmums varētu ietekmēt Baltijas valstu drošību? No vienas puses, iespējamā papildu karavīru klātbūtne mums ģeogrāfiski tuvākajā Polijā ir pozitīva Krievijas ambīciju ēnā, bet no otras puses – papildu saspīlējums Baltijas sabiedroto ASV un Vācijas attiecībās arī izdevīgs nav. Tāpat arī rodas jautājums – vai tas nevarētu izprovocēt kādu negatīvu Krievijas atbildes reakciju? Atbildes uz šiem jautājumiem gan portāla TVNET intervijās, gan arī citos medijos ir snieguši vairāki eksperti.

Kā ASV lēmums ietekmēs Baltijas drošību?

Bijušais militārais analītiķis un bloga «Vara bungas» autors Mārtiņš Vērdiņš intervijā norāda, ka pagaidām ir ļoti maz informācijas un viss ir spekulāciju līmenī, bet šajā stāstā nav īsti svarīgi, vai ASV karavīri atrodas Vācijā vai Polijā.

Mums ir vairāk svarīga karavīru kopējā summa un tas, vai beigu beigās patiešām Vašingtonai pakļautās militārpersonas Eiropu atstās.

«Pilnīgi visu no Vācijas izvesto karavīru pārvietošana uz Poliju būtu labākais variants,» saka Vērdiņš. Tas palīdzētu atturēt Krievijas uzbrukumu. Tomēr, pat ja ASV karavīru paliktu mazāk, tie tomēr varētu tikt izvietoti no militārā skatupunkta stratēģiski svarīgākās vietās. Viena no tām varētu būt Lietuvas un Polijas pierobežā esošais Suvalku koridors, kuru Krievija un Baltkrievija potenciāli varētu izmantot, lai norobežotu Baltijas valstis no pārējās Eiropas sauszemes teritorijas.

FOTO: Ekrānšāviņš no YouTube video

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns nepieciešamību saglabāt pēc iespējas lielāku ASV karavīru skaitu Eiropā Rīga TV24 raidījumā «Globuss» pamatoja ar to, ka krīzes gadījumā Vašingtona var ātrāk mobilizēt savus spēkus. Ir iespējams daudz ātrāk nākt palīgā Baltijas valstīm, ja karavīri nav jātransportē no pašas ASV teritorijas. «Ja sāktos kāda krīze, lidlauki Vācijā būtu pietiekami svarīga lieta, no kurienes nāktu palīdzība arī Latvijai,» saka Andžāns.

Vienlaikus jāsaprot, ka Vācijas karavīru pārvietošana uz Poliju būtu loģiska no militārā viedokļa, jo savulaik ASV karavīri Vācijā tika novietoti kā pretspars Varšavas pakta valstij – Vācijai. «Tie atradās uzbrukuma vai aizsardzības smailē,» saka Vērdiņš. Tomēr mūsdienās Varšavas pakta vairāk nav un potenciālās karadarbības priekšējās līnijas ir pavirzījušās tuvāk mūsu reģionam. «Viss principā tiek atgriezts pie normāla Aukstā kara izvietojuma,» norāda analītiķis.

Savukārt, komentējot iespējamo saspīlējumu Vācijas un ASV attiecībās, Vērdiņš norāda, ka Berlīnei par to vispār varētu būt vienalga, jo tā neredz no Krievijas nekādus militāros riskus.

Līdzīgu viedokli ir paudis starptautiskās politikas eksperts Skots Lūkass. Viņaprāt, to var uzskatīt par Trampa politisko diversiju, kuras rezultātā viņš mēģina novērst sabiedrības uzmanību no savām kļūdām saistībā ar koronavīrusa izplatību un protestiem pret rasu nevienlīdzību. Lūkass uzskata, ka ASV Aizsardzības ministrija un Vācijas amatpersonas ir apspriedušas amerikāņu karaspēka pārdislocēšanu iepriekš un Trampa mērķis nav Vāciju kaut kā īpaši sodīt, raksta portāls LSM. Līdz ar to – Vācijas un ASV šķelšanās ir vairāk retoriska un nav īsti sasaistāma ar realitāti.

Savukārt Andžāns intervijā norāda, ka ASV attiecības ar Vāciju laika gaitā tāpat ir pakāpeniski kļuvušas vēsākas. Līdz ar to Trampa lēmums samazināt karavīru skaitu šajā valstī attiecības tā būtiski neietekmēs. Plaisa jau ir iezīmējusies diezgan liela arī saistībā ar citiem jautājumiem (piemēram, klimats un tirdzniecība). un atsevišķām Vācijas iedzīvotāju grupām Vašingtonas klātbūtnes samazināšana nemaz neliekas tik slikta. Tādējādi mēs par vērā ņemamu papildu saspīlējumu ASV-Vācijas attiecībās, kuram būtu jūtama ietekme uz mūsu reģiona drošību, īsti runāt nevarētu. 

FOTO: Alexei Nikolsky/Alexei Nikolsky/TASS

Komentējot Krievijas pozīciju saistībā ar šo notikumu attīstību, Austrumeiropas Politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis saka, ka ASV karavīru skaita palielināšana Polijā, visticamāk, novedīs pie pastiprinātas Krievijas apelēšanas pie tā, ka NATO un attiecīgi arī ASV ir agresors. ASV spēki, tā sakot, pakāpeniski tuvojas Krievijas robežai, saka Balodis. Labā ziņa ir tāda, ka militārās eskalācijas risks, kurš varētu rasties no Krievijas provocēšanas, nepieaugtu. Krievija varētu palielināt savās militārajās mācībās iesaistīto karavīru skaitu, bet karadarbības risks netiktu palielināts.

Krievijai arī būtu papildu iespēja parādīt ASV kā nodevīgu valsti, kura neciena savas partnerattiecības.

Krievu mediji aktīvi uztur diskursu, ka ASV demonstrē egoismu un nevēlēšanos rēķināties ar partneriem, saka Balodis. Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova, pamatojoties uz šo it kā šķietamo nodevību, ir paudusi, ka Vācija galu galā var sevi aizsargāt pati. Tas viss sasaistās ar ārlietu ministra Sergeja Lavrova iepriekš teikto, ka drošības jautājumus Eiropā vajadzētu risināt bez ārējās iesaistes. Tie būtu jārisina tikai kontinenta valstīm – tai skaitā Krievijai, saka pētnieks.