Izmantojot neandertāliešu gēnus, zinātnieki laboratorijā izaudzē audus (1)

Zinātnieki saka, ka pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Stem Cell Reports”, palīdzēs saprast, kāda bija neandertāliešu gēnu ietekme uz vēlāko cilvēka attīstību. 

Genomu analīzes liecina, ka visiem modernajiem cilvēkiem, kuri nav afrikāņu izcelsmes, ir aptuveni 2 procenti neandertāliešu DNS, rakstīts izdevumā “UPI”. 

Atšķirības modernā cilvēka gēnos ir ļāvušas zinātniekiem rekonstruēt aptuveni 40 procentus neandertāliešu genoma, tomēr zinātnieki saka, ka pagaidām nav īsti skaidrs, kā šie arhaiskie gēni ietekmēja cilvēka attīstību. 

“Viens veids, kā to noskaidrot, ir izmantot 3D orgānu modeļus jeb organoīdus, kas iegūti no cilmes šūnām,” komentēja pētījuma vecākais autors Dž. Grejs Kemps. 

Atsevišķi neandertāliešu izcelsmes gēni modernajos cilvēkos ir biežāk sastopami nekā citi. 

Cilvēka DNS ir organizēts hromosomās - viena veidojas no indivīda mātes, bet otra no tēva. Kad neandertālieša izcelsmes gēns ir atrodams gan mātes, gan tēva hromosomās, tad šis gēns tiek uzskatīts par “homozigotu”. 

Salīdzinot “homozigotu” gēnus šūnu rindās, zinātnieki var labāk saprast, kā neandertāliešu DNS iespaidojis modernā cilvēka attīstību. 

Jaunākajā pētījumā zinātnieki parādīja, ka cilmes šūnu rindas ar neandertāliešu “homozigotu” var izmantot, lai izaudzētu audus laboratorijā. Tālākie pētījumi varētu atklāt, kāda ir neandertāliešu DNS ietekme uz cilvēka gremošanas sistēmu, apziņu un imūnsistēmas reakciju uz patogēniem.