Uzmanies no parazītiem! Ārsti brīdina par ehinokoku infekcijas izplatības pieaugumu

FOTO: unsplash.com

Vasaras pilnbriedam tuvojoties, infektologi brīdina par ehinokokozes gadījumu pieaugumu Latvijā. Šo parazītu oliņas visbiežāk sastopamas uz meža vai dārza ogām. Lai arī īstie ehinokoku saimnieki ir plēsēji, šī infekcija var savairoties arī mājlopos un cilvēkos, novedot līdz smagām sekām un pat nāvei.

Ehinokoki ir aptuveni piecus milimetrus lieli parazīti, kuri kāpura stadijā var iemājot cilvēka plaušās, aknās un pat smadzenēs.

Tā ir parazitoze, kas izplatīta visā pasaulē. Tradicionāli uzskata, ka tā vairāk skar Āzijas valstis, galvenokārt Ķīnu, kā arī Eiropas centrālo daļu un atsevišķus reģionus Dienvidamerikā, bet pēdējos gados veikto pētījumu dati liecina par šīs infekcijas slimības izplatības paplašināšanos Eiropā, arī Latvijā. Tas esot saistīts ar klimata maiņu. Ziemas ir kļuvušas siltākas, tāpēc ehinokoka oliņas vairs neiet bojā un var saglabāties augsnē gadiem. Cilvēks inficēšanos arī pamana ne uzreiz.

“Pirmkārt, mēs pat nezinām, cik ilgam laikam jāpaiet no brīža, kad apēdām oliņu, līdz tam, kad mums izveidojas parazīts. Tiek uzskatīts, ka tie pilnīgi noteikti ir vairāki gadi un pat desmitiem gadu. Un arī tad, ja, piemēram, pieņemot, ka tas orgāns, kas visbiežāk ir skarts, ir aknas, ja tur veidojas arī šis perēklītis, kamēr tas ir mazs, tas nekādas sūdzības nedod,” stāsta infektoloģe un RSU pētniece Sniedze Laivacuma.

Simptomi parādās tad, kad perēklis izaug līdz 5-10 cm. Bieži vien to pamana nejauši, veicot izmeklējumus un konstatējot savādus veidojumus aknās vai citos orgānos.

“Protams, ja mums ir tik liels un lielāks, tas jau sāk dot sūdzības. Diskomforts vēderā, sāpes, bet arī – tie simptomi ir ļoti nespecifiski. Neviens jau neiedomājas, ka tas ir parazīta dēļ. Un tad arī sanāk šī nejaušā diagnostika, kad pacients aiziet pie ārsta, viņam sataisa to pašu ultrasonogrāfiju un redz, ka kaut kas tur ir. Un ideālākajā variantā ārsts iedomājas un aizsūta pacientu pie infektologa, un tad mēs tālāk saprotam, kas tad tas ir,” norāda infektoloģe.

Infektologi lēš, ka ar ehinokokozi Latvijā slimo ap 300 iedzīvotāju. Un katru gadu tiek atklāti vairāk nekā desmit jaunu gadījumu. Ehinokoku oliņas visbiežāk sastopamas uz meža vai dārza ogām. Lielāks risks saslimt ir lauku iedzīvotājiem, jo sevišķi, ja saimniecībā tiek turēti mājlopi, suņi un kaķi. Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti rekomendē dzīvniekus attārpot vismaz divas reizes gadā, lai pasargātu no inficēšanās cilvēkus un lopus. Pagājušajā gadā ehinokokoze tika konstatēta kādai cūkai kautuvē. Bet neoficiālo gadījumu mājsaimniecībās varētu būt daudz vairāk.

“Cilvēki, godīgi sakot, neizprot to. Ja suns, kaķis labi ēd, skraida, ārēji jūtas vesels, tad liekas, ka problēmas nav. Turklāt šie dzīvnieki ir kā saimnieki un paši neslimo. Bet, izdalot oliņas un tās apēdot citiem dzīvniekiem vai cilvēkam, rodas problēma un veidojas iekšējos orgānos šie pūšļi,” vērš uzmanību PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Volka.

Mājdzīvnieku attārpošanu neviens neuzrauga. Pētījuma ietvaros veiktajā aptaujā secināts, ka apmēram puse laukos dzīvojošo kaķu un suņu saimnieku to nedara. Tikai pašu cilvēku ziņā ir arī rūpīga ogu un roku mazgāšana, kas var pasargāt no parazitozes, no kuras mirstība neārstēšanas gadījumā sasniedz 70-80%.

Uz augšu