Sieviešu mode nacistiskajā Vācijā bija ļoti problemātiska nacistu amatpersonām. Sievietes bija pieradušas tērpties pēc franču smalkumiem, kas radīja košas personības, bet āriešu ideālo sievieti vajadzēja piesiet pie mājas, virtuves un bērniem. Un tad radās zīmols "ADEFA"...
"ADEFA" - tapis no paša ārieša pieskāriena un gudrā prāta
"ADEFA" (no vācu valodas - Arbeitsgemeinschaft deutsch-arischer Fabrikanten der Bekleidungsindustrie) nozīmēja, ka apģērbs ražots apģērbu industrijas vācu-āriešu rūpnieku savienībā. Jeb īsāk sakot, apģērbs tapis no paša ārieša pieskāriena un gudrā prāta.
"Adefa" bija apģērbu industrijas savienība, kuru Vācijā 1933. gada maijā izveidoja Georgs Rīgels. Tai bija līdzīgi mērķi kā "Deutsches Mode-Institut", kas bija saistīts ar Trešā Reiha Sabiedrības apgaismības un propagandas ministriju.
"Galvenais mērķis bija panākt, lai vācu modes industrija nonāktu vāciešu īpašumā, jebkādi izslēdzot Vācijas ebrejus no šīs nozares. Jāatzīmē, ka tolaik Vācijā labākie drēbnieki un audumu ražotāji bija tieši ebreji," stāsta raidījuma "Hitler's World: The Post-War Plan: Nazification" vadītājs, vēsturnieks Gajs Valters.
Deviņdesmit septiņus procentus tekstilizstrādājumu Vācijā ražoja ebreji, un šo situāciju vajadzēja ātri mainīt.
Bet vācietēm patīk ebreju darinātie tērpi... Kā ar mežģīnēm un samtu?
Franču modes namu ietekmē un ar ebreju prasmīgajām rokām tolaik Vācijas mode bija patiešām izsmalcināta. Tērpi bija eleganti un gaumīgi.