Pārceļoties uz Lielbritāniju, daudziem Latvijas valstspiederīgajiem nākas samierināties ar faktu, ka viņu vārds un uzvārds turienes iedzīvotājiem var šķist neizrunājams. Reizēm sanāk arī pārpratumi, vēsta portāls lsm.lv.
Čin Čin, Šreks un Ripa ar Arbūzu - nedienas ar latvisko personvārdu atveidi Lielbritānijā (15)
Daigas nereti tiek dēvētas par Tiger (latv. – tīģeris, izrunā kā taige) vai pat Digger (latv. - racējs), Guna ir Džuna, Marika – Amerika, Paprika, Marikū. Vairis skan līdzīgi kā vīruss, Gundega – Gundžidža. Dzintaru dēvē par Čin Čin, Aiga – Alga, Arta – Atā.
Mēdz sanākt arī pamatīgas rupjības. Madaram Ozoliņam vārdu bieži izrunā kā Madrasu, taču gadījies dzirdēt arī Mad Arse (latviski - trakais dibens). Savukārt Intas Geibas vārdu lasot, dažkārt izlasa kā Into Gay Bar (latviski – ieiet geju bārā).
Solvitai Paikei meitas uzvārds bijis Šķēle, un, laulājoties Anglijā, ceremonijas vadītāja veselas divas reizes visatbildīgākajos brīžos nosaukusi viņu par Šreku.
Bet, Jana Raševica, kuru parasti dēvē par Džanu Razeviku, atklāj, ka viņas mammai un brālim, kuru vārdi ir Rita un Artūrs, reiz atnākusi vēstule, kas bija adresēta „Ripa un Arbuzs”.
Visu rakstu iespējams lasīt šeit.