Rosinās pagarināt pēcadopcijas uzraudzību no diviem gadiem līdz bērna 18 gadu vecumam

Labklājības ministre Ramona Petraviča piedalās preses konferencē, kurā iepazīstina ar ceļvedi viedierīču atkarības risku mazināšanai.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Labklājības ministrija (LM) ir apkopojusi priekšlikumus adopcijas jautājumā un rosinās noteikt, ka bērniem, kuri adoptēti uz ārzemēm tiek pagarināts pēcadopcijas uzraudzības termiņš līdz brīdim, kad bērns sasniegs 18 gadu vecumu, pastāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Šobrīd šis termiņš ir divi gadi, tomēr ministre uzsvēra, ka pēcadopcijas uzraudzībai jānotiek līdz pat brīdim, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu.

Vienlaikus viņa stāstīja, ka gadījumos, kad bērnus adoptē uz ārzemēm, nepieciešamības gadījumā jāparedz iespēja iesaistīt arī konsulātu vai vēstniecību, jo arī adoptējot bērnus uz ārvalstīm viņiem tiek saglabāta Latvijas pilsonība.

Tāpat priekšlikumos ietilpst norma, kas paredzētu bāriņtiesai adoptējamā bērna uzskaites lapā norādīt visas tās īstenotās darbības, lai būtu skaidrs, ka institūcija ir darījusi visu, lai pēc iespējas īsākā laika termiņā nodrošinātu bērnam ģimenisko vidi, klāstīja Petraviča.

Pēc ministres paustā, LM ir gatavi kompromisam, paplašinot personu loku, kas piedalās diskusijā par bērna adopciju uz ārvalstīm,

proti, Petraviča pieļauj, ka bāriņtiesa varēs pieaicināt vēl pārstāvjus, piemēram, psihologus, lai lemtu par bērna labākajām interesēm un pārliecinātos, ka arī bērns vēlas tikt adoptēts uz ārzemēm.

Vienlaikus tiek plānots mainīt ministra adopcijas atļaujas izsniegšanas laiks, lai vairs nebūtu situācijas, kad ministrs vēl tikai paraksta atļauju, bet bērns jau ir nodots uz ārvalstīm. Jaunā norma paredzētu, ka ministram atļauja jāparaksta, kamēr bērns vēl ir Latvijā.

Tāpat paredzēts sociālajos dienestos nodrošināt bērnu tiesību speciālistus un ģimenes asistentus, liekot uzsvaru uz preventīvo darbu, lai bērnus nebūtu jāizņem no ģimenēm un nebūtu jāievieto bērnu namos, atklāja politiķe.

Ministre atgādināja, ka šobrīd uz ārvalstīm var adoptēt tikai bērnus, kuri vecāki par deviņiem gadiem, kuri ilgstoši netiek pieņemti ģimenēs Latvijā, bērnus ar smagām veselības problēmām, kā arī trīs un vairāk vienas ģimenes bērnus.

Tāpat viņa stāstīja, ka plānots domāt arī par vietējās adopcijas veicināšanu. Ministre stāstīja, ka tiks veikta potenciālo adoptētāju aptauja, lai noskaidrotu problēmas, ko adoptētāji saskata un uzskata par adopciju kavējošiem. Tāpat plānots turpināt kampaņu par ārpusģimenes aprūpi un adopcijas nozīmi.

Ministre skaidroja, ka augstākminētie priekšlikumi tiktu īstenoti kā Ministru kabineta noteikumu grozījumi, un tie varētu tikt sagatavoti līdz oktobra sākumam. Visi apkopotie priekšlikumi tiks rīt nosūtīti Attīstības komitejas dalībniekiem, un ministre pauda gatavību šai jautājumā virzīties uz priekšu, ņemot vērā, ka Saeima 1.lasījumā pieņēma grozījumus, kas paredz aizliegt adopciju uz ārzemēm no šī gada 1.septembra.

Petraviča skaidroja, ka šos priekšlikumus nevar iesniegt skatīšanai uz otro lasījumu, jo Saeimā skatāmo likuma grozījumu būtība esot cita un Saeimas Juridiskais birojs neļaušot iesniegt LM apkopotos priekšlikumus, tāpēc ministrija tos virzīs kā Ministru kabineta noteikumu grozījumus.

"Mēģināsim sarunās virzīties uz priekšu, jo,ja par šo nobalsos arī trešajā lasījumā, nepieciešams pēc iespējas ātrāk atjaunot ārvalstu adopciju, lai tie bērni kuriem jau ir potenciālie vecāki ātrāk tiktu pie ģimenes," teica Petraviča.

Tāpat viņa uzsvēra, ka adopcijas aizliegšana uz ārvalstīm nevar būt bērna labākajās interesēs, jo tas nekādā ziņā nepadarot situāciju labāku. Pēc viņas paustā, Latvijā ir aptuveni 141 bērni, kuri ir izteikuši vēlmi tapt adoptētiem uz ārvalstīm. Savukārt no ārvalstu adoptētājiem ir 18 ģimenes, kuras ir izteikušas vēlmi adoptēt bērnu no Latvijas.

Petraviča stāstīja, ka Latvijā ir 148 potenciālie adoptētāji, kuri gaida bērnus, ko uzņemt ģimenē, tomēr tie esot veseli bērni vecumā līdz sešiem gadiem, ko latviešu ģimenes vēlas adoptēt. Uz ārvalstīm lielākoties tiek adoptēti bērni vidēji ap 13 gadu vecumu, kuriem, pēc ministres teiktā, esot ļoti grūti un gandrīz neiespējami atrast adoptētāju vai audžu ģimeni.

Ministre arī klāstīja, ka pēdējo trīs gadu laikā uz ārvalstīm ir adoptēti 40 bērni ar smagām saslimšanām un funkcionāliem traucējumiem, kas esot pielīdzināms vienam bērnu namam. "Būtu ideāli, ka bērnu namos nebūtu šādu problēmu, tomēr jāskatās kāda ir realitāte un jāmeklē labākie risinājumi. Bērns nevar gaidīt trīs līdz piecus gadus, kamēr politiķi vienosies vai ļaut bērniem nokļūt ģimenēs," uzsvēra labklājības ministre.

Jau ziņots, ka

Saeima 9.jūlijā pirmajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz no 1.septembra aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kamēr taps jauns adopcijas regulējums.

Izņēmums būtu attiecināms uz jau sāktajām adopcijas procesa lietām, kurās sniegta informācija par adoptējamo bērnu. Tādā gadījumā būtu piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā uz adopcijas procesa sākšanas brīdi. Izņēmums varētu attiekties arī uz gadījumiem, ja tiek adoptēts otra laulātā bērns vai bērnu adoptē viņa radinieki.

Tāpat iecerētie grozījumi paredz Ministru kabinetam deleģējumu izstrādāt bērna labāko interešu noteikšanas metodiku. Pašlaik Latvijā nav tiesību normās noteiktas kārtības, kādā tiek izvērtētas bērna labākās intereses, tai skaitā, kā tas tiek veikts ārvalstu adopcijas gadījumos, pausts grozījumu anotācijā.

Uz augšu