Kādus signālus sūta Krievijas militārās mācības?
NATO StratCom pētījuma rezultāti

Militārās mācības "Tsentr 2019" Krievijā

FOTO: SIPA/Scanpix

Militārās mācības ne tikai palīdz sagatavot karavīrus, bet tām ir arī būtisks komunikācijas aspekts - nodemonstrēt valsts militārās spējas gan ienaidniekiem, gan sabiedrotajiem, gan arī valsts iedzīvotājiem. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("StratCom") publicētā pētījumā iezīmēts, kādus signālus no stratēģiskās komunikācijas perspektīvas raida Krievijas 2018. un 2019.gadā rīkotie manevri.

Militārās mācības parāda valsts militārās spējas un gatavību. Tās arī ļauj nojaust nacionālās intereses, militāros paņēmienus un stratēģisko domu gājienu. 

Ar svarīgākajiem paziņojumiem saistībā ar militārajām mācībām parasti nāk klajā augstākā līmeņa amatpersonas - Krievijas prezidents vai aizsardzības ministrs. Uzsvars tiek likts uz draudiem, piemēram, ka Krievija ir starptautiskā terorisma mērķis un ka tai jāatbild uz apdraudējumu, īpaši tādu, ko rada "agresīvas" Rietumvalstu vai NATO darbības. Šādiem paziņojumiem jāpārliecina Krievijas iedzīvotājus, ka sagatavošanās ir nacionālās dzīvotspējas jautājums, ka no tās nevar izvairīties, ka tā ir racionāla un nenozīmē militarizāciju. Vienlaikus arī jāparāda, ka bruņotie spēki ir gatavi aizstāvēt valsti un ka augstajiem aizsardzības tēriņiem ir rezultāts. Saskaņā ar Stokholmas Starptautisko miera pētījumu institūta (SIPRI) datiem, Krievijas aizsardzības tēriņi 2019.gadā sastādīja 3,9% no IKP.

Mazāku publicitāti izpelnās uz ekspertu auditoriju mērķētā komunikācija, taču tā sniedz detalizētāku informāciju. Šādus vēstījumus izplata esošās vai bijušās militārpersonas, aizsardzības jomas eksperti, politiskie komentētāji un institūcijas. 

Pētījumā analizētas Krievijas rīkotās militārās mācības "Vostok 2018", "Centr 2019" un "Grom 2019".

GALERIJA: Krievijas militārās mācības "Vostok 2018"

"Vostok 2018" bija 2018.gada galvenās stratēģiskās mācības. Tajās tika pārbaudīta bruņoto spēku komandvadība un sagatavotība potenciālam liela apmēra konfliktam ar tehnoloģiski attīstītu pretinieku. Mācībās piedalījās Krievijas bruņotie spēki, karavīri no Ķīnas un Mongolijas, Krievijas Ziemeļu un Klusā okeāna flotes, gaisa spēki un armijas aviācijas vienības. Kopumā mācībās piedalījās apmēram 300 000 karavīru. Iepriekšējos gados Krievija norādīja dalībnieku skaitu, kas mazāks par 13 000, kuru pārsniedzot obligāta ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju klātbūtne. Mācību aktīvā fāze norisinājās no 11. līdz 17.septembrim, taču gatavošanās fāze sākās jau jūlijā.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu norādīja, ka "Vostok 2018" esot lielākās militārās mācības, kādas rīkojusi mūsdienu Krievija.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins tikmēr uzsvēra mācību miermīlīgo dabu. "Krievija ir miermīlīga valsts. Mums nav un nevar būt nekādu agresīvu plānu. Krievijas ārpolitika ir tendēta uz konstruktīvu sadarbību ar visām valstīm, kurām tāda interesē," viņš sacīja.

Viens no "Vostok 2018" ģeopolitiskajiem mērķiem bija pierādīt, ka Maskava spēj militāri sadarboties ar Ķīnu un Mongoliju, kā arī izveidot ar šīm valstīm stratēģisku partnerību. 

Mediju satura analīze liecina, ka Krievija apzināti lika uzsvaru uz militāro spēju attīstīšanu, mācību sarežģītību, spēju īstenot vairākas operācijas vienlaicīgi un ātri reaģēt uz tehnoloģiski attīstīta pretinieka darbībām. "Vostok 2018" izdevās nodemonstrēt, ka Krievijas militārās spējas attīstās gan mērogā, gan arī sarežģītībā un ka Krievija ir gatava karam ar jebkuru pretinieku, vienlaikus parādot, ka Krievijai ir militārie un diplomātiskie partneri pat laikā, kad attiecībās ar Rietumiem valda liels saspīlējums un tiek piemērotas sankcijas. Tika uzsvērts, ka Ķīnas un Krievijas kopējais militārais potenciāls ir lielāks nekā ASV un sabiedrotajiem, tāpēc kopā tās varēs turēties pretī ASV hegemonijai. Krievija arī akcentēja starptautiskās politiskās sistēmas nestabilitāti un pārmaiņas tajā.

Krievijas iedzīvotājiem paredzētajos vēstījumos tika apelēts pie emocijām un patriotiskām jūtām, vienlaikus uzskatāmi demonstrējot bruņoto spēku mobilitāti, mobilizāciju un gatavību stāties pretī jebkuram pretiniekam, kā arī karavīru morālo un psiholoģisko noturību. Bieži tika pieminēts ievērojamais dalībnieku skaits - ap 300 000. Tika norādīts arī uz to, ka augstākā līmeņa komandieri bija guvuši reālu kaujas pieredzi Sīrijā.

"Vostok 2018" tika aktīvi komunicēts visos Krievijas politiskajos un militārajos līmeņos, un to darīja arī eksperti, kuri nodeva konkrētus vēstījumus dažādām auditorijām gan Krievijā, gan arī ārpus tās robežām. Līdztekus emocionālajiem vēstījumiem, kuri bija domāti plašai sabiedrībai, tika izplatīti arī šaurākām mērķa grupām paredzēti vēstījumi par Krievijas militārajām spējām un nodomiem attiecībā uz to izmantošanu.

Komunikācija palīdzēja sasniegt Krievijas galveno mērķi - izrādīt savas militārās spējas un pārliecināt, ka militārās reformas ir nesušas augļus, proti, ka Krievija joprojām ir ietekmīga pasaules lielvara.

Gadu vēlāk notikušie manevri "Centr 2019" nebija tik grandiozi vai plaši publiskoti kā "Vostok 2018", taču tajos atkal tika uzsvērts, ka Krievijai ir militārie partneri - ne tikai Ķīna, bet arī tādi reģionālie spēlētāji kā Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna, Indija un Pakistāna. Līdzīgi kā "Vostok 2018" gadījumā, tika uzsvērts karavīru skaits, mācību vēriens, Krievijas dienestu iesaiste un militārā sadarbība. Tomēr mazāks uzsvars tika likts uz pretestību Rietumiem, tā vietā ar uzaicinātajām valstīm pozicionējoties vienotā frontē cīņā pret terorismu, kas bija militāro mācību galvenais virziens. Krievija izcēla mācību neagresīvo dabu, vienlaikus demonstrējot, kā sadarbībā ar sabiedrotajiem tiek stiprinātās tās kaujas spējas. Krievijas militārpersonas tika apmācītas, integrējot mācību norisē taktikas, ko Sīrijā un Irākā izmanto "Islāma valsts", bet Afganistānā - "Taliban".

Militārās mācības "Vostok 2018"

FOTO: EPA/Scanpix

Krievijai arī bija svarīgi parādīt tās spēju vienlaikus darboties divās frontēs, koordinēt divas operācijas vienlaicīgi. Pretiniekiem un ārvalstu auditorijai tika uzsvērti arī uzlabojumi komunikācijas sistēmās un koncentrēšanās uz informācijas drošību. 

Dažos jautājumos komunikācija par "Centr 2019" bija atklāta, taču citos netika sniegta teju nekāda informācija. Piemēram, tika paziņots par divu desanta bruņumašīnu sadursmi mācību laikā, taču tikpat kā nekas netika minēts par Krievijas Nacionālās gvardes, FDD un federālo aģentūru dalību manevros.

"Grom 2019" bija Krievijas lielākās oficiāli izziņotās pilna spektra mācības, kurās tika izspēlēts kodoluzbrukuma scenārijs. 

""Grom 2019" demonstrēja Krievijas suverēnās kodolspējas - tā bija spēka izrādīšana, no jauna apliecinot Krievijas kā kodollielvaras statusu, tās spēju atturēt un piespiest, un arī turēt neziņā," raksta "StratCom" pētnieki.

Krievija bija neparasti atvērta par tēmu, kas parasti tiek turēta lielā noslēpumainībā, un šis apstāklis ir ļoti nozīmīgs no stratēģiskās komunikācijas perspektīvas. Tas parāda, cik lielu nozīmi Krievija piešķir kodolieročiem. Vienlaikus tas rada pamatu bažām, ka gan militārās mācības, gan arī Krievijas esošās un izstrādes stadijā esošās kodolspējas normalizē kodolieročus kā potenciālu karadarbības sastāvdaļu.

Pētnieki identificējuši šādus vēstījumus:

  • Krievija ir gatava eskalēt karadarbību līdz pat iespējamam kodolkaram;
  • Krievijas kodolspējas ir integrētas tās militārajā plānošanā;
  • modernizācijas rezultātā Krievija ieguvusi vadošu lomu starp pasaules kodolvalstīm un to nebaida starptautisko kodollīgumu izjukšana.

Daļa no šiem vēstījumiem ir tikai lielīšanās, taču dažiem no tiem vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību.

Valdības kontrolētajos medijos tika likts uzsvars uz aizsardzību un atturēšanu. Tajos daudz tika demonstrēti raķešu palaišanas video. Neskatoties uz plašo atspoguļojumu, pastāv zināmas neskaidrības par to, kādas tieši Krievijas bruņoto spēku sistēmas tika izmēģinātas "Grom 2019" laikā. Valsts mediju atspoguļojumā tika konstatētas faktoloģiskas neprecizitātes, taču nav zināms, vai tās bija tīšas vai netīšas.

Daļā vēstījumu tika uzsvērts Krievijas stratēģiskais pārākums, tai skaitā starptautisko kodollīgumu izjukšanas kontekstā. Šis vēstījums varētu būt adresēts NATO.

Militārie analītiķi pieļauj, ka Krievija nākotnes konfliktos varētu apvienot savas konvencionālās un kodolspējas.

Eiropai ir pamats satraukumam par Krievijas taktisko kodolieroču arsenāla attīstīšanu, norāda pētnieki. "Grom 2019" laikā tika izmantoti ieroči, ko varētu izmantot šādā veidā.

"StratCom" pētnieki uzsver, ka Krievijas doktrīnas necaurspīdīgums, spēka uzsvēršana kodolieroču jomā un plašās kodolspējas, kā arī pielietotā retorika ir NATO ļoti būtisks jautājums.

VIDEO: Virtuālais seminārs ar pētījuma autoriem

Uz augšu