Sociālajos medijos tiek izplatīta ziņa, ka, piekrītot pievienot mirušā nāves cēlonim diagnozi Covid, tuviniekiem pašiem nebūs jāsedz bēru izdevumi – tie tikšot apmaksāti. Atbildīgās iestādes Re:Check norāda – apgalvojums par Covid-19 pacientu apglabāšanu par brīvu neatbilst patiesībai un tam nav pierādījumu.
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests uzsver, ka nāves cēlonis nevar tikt izdomāts un līdz šim visiem ar Covid-19 bojāgājušajiem diagnoze bijusi laboratoriski apstiprināta.
Informācijas sākotnējais avots ir ārpus frakcijām esošais Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Viņš Facebook publicēja ierakstu, kurā apgalvo, ka “COVIDistus glabā par brīvu”.
Pēc tam šo pašu vēstījumu pārpublicēja nesen izveidota dezinformācijas lapa. Virsrakstā teikts: “Piekrīti pierakstīt nāves cēlonim Covid un saņem apmaksātus bēru izdevumus”.
Politiķis savā Facebook publicējis kādu audio ierakstu, kurā, kā viņš apgalvo, esot dzirdama saruna ar “ātrās palīdzības” darbinieku. Publicētajā ierakstā divi cilvēki spriež par Covid-19 pacientu bēru izdevumu segšanu un diagnozes “pierakstīšanu”. Gobzems telefonsarunā ar Re:Check neatbildēja, vai pirms publicēšanas pārbaudīja informāciju, ka Covid-19 pacientus apglabātu par brīvu. “Lai katrs spriež pats. Tā ir katra brīva izvēle.”
Deputāts arī nerunāja par konkrēto gadījumu, no kura esot publicēts sarunas ieraksts. “Es taču neatklāšu savus avotus.” Tomēr viņš vairākkārt uzsvēra, ka saruna esot reāla.
Uz izplatīto informāciju Facebook reaģēja arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), kura darbinieks politiķa publicētajā audio ierakstā minēts kā sarunas dalībnieks. Dienestā aicināja iedzīvotājus nepakļauties provokācijām un baumām, norādot, ka sarunai neesot nekādu pierādījumu. “Tāpat pamatojuma nav arī pašam sarunas saturam un tā līdzinās sazvērestības teorijai,” pauda NMPD.
Atbildīgās iestādes uzsver, ka bēru izdevumu apmaksā nav notikušas izmaiņas. Apgalvojums par bēru izdevumu apmaksu, ja pacientam bijis Covid-19, nav taisnība.
Labklājības ministrijā (LM) Re:Check norādīja, ka tādu lēmumu gadījumā sabiedrība noteikti tiktu informēta. Ministrijas pārstāvis Egils Zariņš, taujāts par bēru izdevumu apmaksu Covid-19 saslimšanas gadījumā, teica: “Nekādu specifisku pabalstu nav. Kāda īpaša kārtība nav šobrīd ieviesta.”
Labklājības ministrijas publiski pieejamajā informācijā par pabalstiem nāves gadījumā par Covid-19 pacientiem nav rakstīts, tāpat arī šādas informācijas nav LM pārraudzībā esošās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) publicētajā informācijā par apbedīšanas pabalstu.
Pašvaldības par saviem līdzekļiem apbedī bezpiederīgos, savukārt cilvēkiem ar maziem ienākumiem var izmaksāt apbedīšanas pabalstu. Rīgas domes Labklājības departamentā Re:Check skaidroja, ka apbedīšanas pabalsta izmaksai nāves iemesls nav svarīgs. Departamenta pārstāve Lita Brice sacīja, ka pašvaldība samaksā starpību starp bēru izdevumiem un VSAA pabalstu bēru gadījumā. “Mēs piemaksājam tikai starpību, un mūs absolūti neinteresē, kā tas cilvēks ir miris.” Brice norādīja, ka Rīgā apbedīšanas pabalstu izmanto cilvēki ar zemiem ienākumiem. Tā maksimālais apmērs ir 430 eiro, bet pabalsts nav lielāks par faktiskajiem izdevumiem mirušā apbedīšanai. Arī Latvijas pašvaldību savienībā nav informācijas par īpašiem apbedīšanas pabalstiem pašvaldībās tieši saistībā ar Covid-19.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Re:Check norādīja, ka no pašvaldībām nav saņēmusi nevienu saistošo noteikumu projektu par to, ka pašvaldība kompensēs apbedīšanas izdevumus, ja mirušā nāves iemesls ir Covid-19. Tāpat ministrijā pauda, ka ir pašvaldības, kas piešķir brīvprātīgu pabalstu apbedīšanai, “bet šis pabalsts nav saistīts ar apbedītās personas nāves cēloni”. VARAM tāpat skaidroja, ka pašvaldībām “nav pienākuma apmaksāt apbedīšanas izdevumus neatkarīgi no tā, vai personas nāves cēlonis ir vai nav Covid-19.”
Tāpat Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) norādīja, ka veic epidemioloģiskās drošības uzraudzību Latvijā, bet nevar lemt par mirušo cilvēku apbedīšanu.
Secinājums: Apgalvojums, ka Covid-19 pacientus apglabā par brīvu, nav taisnība. Savukārt apgalvojumam, ka Covid-19 tiek neatbilstoši pierakstīts pie nāves cēloņa, nav pierādījumu.
