Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien pauda aizstāvības vārdus lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) tiesībām, izraisoties domstarpībām ap Eiropas Savienības (ES) atteikumu piešķirt naudu Polijas pilsētām, kas tiek apsūdzētas diskriminācijā.
"Mūsu līgumi nodrošina, ka
ikvienam cilvēkam Eiropā ir brīvība būt tam, kas viņš ir, dzīvot tur, kur viņš grib, mīlēt tos, kurus vēlas, un mērķēt tik augstu, cik vēlas,"
tviterī atgādināja Leiena.
"Es turpināšu centienus panākt vienlīdzības savienību," norādīja EK prezidente, ierakstam pievienojot mirkļbirku #LGBTI - abreviatūru, kas apzīmē lesbietes, gejus, biseksuāļus, transpersonas un starpdzimuma cilvēkus un kas tiek saistīta kampaņu cīņā par vienlīdzīgām tiesībām seksuālajām minoritātēm.
Leiena iesaistījusies debatēs, pēc tam kad Polijas amatpersonas bija izteikušas protestu pret EK lēmumu noraidīt sešu Polijas pilsētu dalību subsidētajā ES sadraudzības pilsētu programmā.
Šīs Polijas pilsētas pasludinājušas sevi par "zonām, kas ir brīvas no LGBT ideoloģijas", un pieņēmušas "ģimenes tiesību" deklarācijas, ko Brisele uzskata par diskriminējošām.
Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Zjobro EK lēmumu nosodīja kā "nelegālu un nepamatotu", kā arī mudināja premjerministru Mateušu Moravecki izvirzīt šo jautājumu sarunās ar EK, lai nepieļautu ES naudas apcirpšanu nākotnē.
Tomēr EK pārstāvis sakariem ar presi Stefans de Kērsmākers žurnālistiem sacīja, ka Brisele turpinās izmantot "instrumentus, kas ir tās rīcībā", lai nodrošinātu, ka ES finansējums, arī kohēzijas fondi, ko Polija saņem, tiek izmantoti atbilstoši ES noteikumiem.
EK šobrīd strādā pie LGBT vienlīdzības stratēģijas, un tai būtu jābūt gatavai līdz gada beigām.
Polijas tieslietu ministrs trešdien uzstāja, ka Polijai ir jāsper apņēmīgi soļi pret EK lēmumu atteikt ES sadraudzības pilsētu programmas finansējumu sešām Polijas pilsētām, kas pieņēmušas LGBT kopienai naidīgas rezolūcijas.
ES vienlīdzības komisāre Helena Dalli otrdien pievērsa uzmanību šim jautājumam, norādot, ka pieņemts negatīvs lēmums, jo "dalībvalstīm un valsts varasiestādēm ir jāciena ES vērtības un pamattiesības".
Līdz šim vairāk nekā 50 Polijas pašvaldības, pārsvarā valsts dienvidaustrumos, pieņēmušas nesaistošas rezolūcijas "pret LGBT ideoloģiju", kas izraisījis asu polemiku gan pašā Polijā, gan ārvalstīs.
Teju 40 pašvaldības pieņēmušas tā dēvētās vietējo pašvaldību hartas par ģimenes tiesībām, paužot apņēmību "aizstāvēt laulības kā vīrieša un sievietes savienības identitāti", kā arī "aizstāvēt bērnus pret morālo samaitāšanu".
