Krievija forsē Covid-19 vakcīnas ražošanu. Oktobrī sāks vakcinēt bez garantijām

Steidzīgā rīcība rada pamatu aizdomām, ka krievu vakcīna varētu nebūt droša. Eksistē aizdomas, ka testi veikti ar personām, kas nav to darījušas brīvprātīgi un līdz ar to ir pārkāptas ētikas normas. Nav izslēgts, ka mūsu Latvijas krieviski runājošās minoritātes ciešās saites ar Krieviju, radīs iemeslus šīs vakcīnas „ienākšanai“ arī Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Kā reaģēsim rudenī uz dažādas izcelsmes Covid-19 vakcīnām? Ķersim pirmo, kas parādās, jeb gaidīsim pārbaudītos variantus?

Vakcīnas medībās

Daudzās pasaules valstīs pašlaik strauji notiek vakcīnas pārbaudes. To skaitā arī ķīniešu Cansino un Astra Zeneca, kas veic covid-19 vakcīnas izstrādāšanu kopā ar Oksfordas universitātes pētniekiem. Krievija, protams, piedalās šajā cīņā par vakcīnas iespējami ātru iegūšanu un savu iedzīvotāju pasargāšanu no pandēmijas. Kā iepriekš norādīts, tad krievu vakcīna tiek sasteigta un tās izstrādāšanā netiek realizētas visas trīs fāzes, kas šādos gadījumos ir nepieciešamas. Krievijas veselības aprūpes ministrs Mihails Muraško medijiem norādījis, tad pirmie tikšot vakcinēti ārsti, skolotāji un slimnīcu, poliklīniku personāls. Citās valstīs vakcīna šajā laikā vēl nebūs izgājusi visas pārbaudes un tas nozīmē, ka mēs to saņemsim ne ātrāk kā gada beigās. 

Krievijas bravūra šajā jomā ceļ uztraukumu starptautiskajā plāksnē, jo šī Maskavā ražotā (Gamaleji institūtā) pagaidām pārbaudīta vienīgi, izmantojot kā testa personas armijas cilvēkus.  Tieši šis apstāklis rada aizdomas, ka testa grupai nebija izvēles un testēšanās varētu arī nebūt bijusi brīvprātīga – uzver New York Times. Tā kā Krievija tur šo vakcīnas izgatavošanas procesu slepenībā, tad ir pamats aizdomām, ka krievu vakcīnai nav izslēgtas blakus parādības, kas šādos gadījumos var būt izšķirošas.  Maskavas centra direktors Aleksands Ginzburgs krievu mediiem jau pavēstījis, ka covid-19 vakcīna būšot gatava lietošanai jau 14.-15. augustā. Viņš arī atzīst, ka trešā fāze vakcīnas testos nav realizēta un iedzīvotāju masu testēšana arī aizvietošot šo trešo fāzi, kas parasti un faktiski tiek uzskatāma par eksperimentālu. 

Ko domā zinātnieki par šo krievu vakcīnu?

Biomediķis un vakcīnu pētnieks profesors Mati Selbergs (Karolinska Institūts, Stokholmā) medijiem skaidro, ka Krievijā pašlaik notiek divi nopietni vakcīnu iegūšanas procesi pret covid-19. Abos gadījumos ir testēti tikai 80 cilvēki un vakcīnu pārbaude pašlaik tur ir tikai otrajā fāzē. Pēc profesora domām, šādi nedrīkst sasteigt vakcīnu „atrašanu“ un ražošanu un pēdējā trešā fāze parasti ir izšķiroša. Ja no tās izvairās steidzīgas rīcības dēļ, var rasties daudz problēmu vēlāk. “Normāli ir jātestē vakcīna ar vismaz pāris simtiem vai vislabāk -tūkstošiem brīvprātīgo“, - konstatē Mati Selbergs un uzver, ka tieši trešās fāzes laiks parāda, vai vakcīnai ir kādas blaknes vai nav. Krievija varētu sākt savas vakcīnas trešo fāzi augustā un tad ir jāpagaida mēneši, pirms ir redzamas blakus parādības, ja tādas parādās. 

Kādas blaknes līdz šim konstatētas vakcīnām? “Parasti pēc vakcinēšanās blakņu nav, taču izplatītākās ir sāpes locītavās, apsārtumi, drudzis vai stīvums. Parasti pēc laika šie efekti pazūd. Vienīgā nopietnā blakne, kas mums bija ar tā saucamo cūku gripas vakcīnu bija novērota – narkolepsija. Tā parādījās tikai nedaudziem cilvēkiem (bērniem un pusaudžiem), kas ir pierādījums, ka vakcīnu pārbaudes laiku nedrīkst sasteigt un testa grupai jābūt iespējami lielākai.   

Ja Krievija tomēr sasteigs savu vakcīnu un sāks vakcinēt savus iedzīvotājus?

Mati Selbergs domā, ka šādos apstākļos var veidoties divas notikumu attīstības līnijas: vakcīna var neaizsargāt pret pandēmiju un tieši tāpēc radīt iedzīvotājos vēl lielāku skepsi pret vakcinēšanos kā tas postsovjetiskajās valstīs novērojams patlaban. Pēc viņa domām šis ir pirmais un svarīgākais risks. 

Krieviju pandēmija ir traumējusi ļoti smagi. Pašlaik valstī oficiāli konstatēti ap 800 000 saslimušo. Ja valsts vadītāji uztver šo situāciju kā kritisku, tad var saprast, ka šāda vakcīnas izgatavošana un ieviešana dzīvē ir zināmā mērā panikas izraisītas sekas. Taču arī liela uztraukuma apstākļos būtu jāizver ieguvumi un zaudējumi, kurus var izraisīt apzināta riskēšana.