Vardarbība Baltkrievijā – kā reaģēt Latvijai? (67)

Protesti Baltkrievijā Foto: AP/REUTERS/SIPA/API/EPA
Toms Rātfelders
CopyLinkedIn Draugiem X

Svētdien, 9. augustā, Baltkrievijā noslēdzās vēlēšanas. Oficiālie rezultāti liecina, ka tajās ar 80,23% atbalstu ir uzvarējis ilggadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko. Savukārt par viņa galveno konkurenti – opozīcijas pārstāvi Svetlanu Tihanovsku balsi atdeva 9,9% valsts iedzīvotāju.

Domājams viltotie vēlēšanu rezultāti izraisīja plašus protestus, kuru ietvaros tūkstošiem cilvēku svētdienas vakarā izgāja Minskas ielās. Protestētāji pulcējās līdzās piemineklim, kur bija izvietoti vairāki simti specvienību policistu ar vairogiem. Policija pēc tam demonstrantu virzienā raidīja trokšņa granātas un tad devās tos izkliedēt. Radio «Brīvība» video tiešraidē bija redzams, ka daudzi no tiem pameta laukumu bēgot. Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija «Amnesty International» arī ir paziņojusi, ka Baltkrievijas iedzīvotāju pūlī ir tikušas raidīti šāvieni (domājams, ka gumijas lodes). Zīmīgi, ka no sadursmju vietas ar ieslēgtām sirēnām aizbraukuši vismaz seši ātrās palīdzības auto.

Tihanovska tikmēr ir atteikusies atzīt savu sakāvi un mudinājusi valsts drošības struktūras atturēties no vardarbības. «Es vēlos atgādināt policijai un armijai, ka viņi ir daļa no mūsu sabiedrības,» sacīja opozīcijas kandidāte. Viņasprāt, ir skaidri redzams, ka vairākums iedzīvotāju Baltkrievijā atbalsta pārmaiņas. Turklāt fakts, ka valsts iedzīvotāji ir pārvarējuši savas bailes un apātiju, jau ir traktējams kā būtiska uzvara.

Ņemot vērā pašreizējos notikumus, rodas jautājums – kādai vajadzētu būt Latvijas reakcijai? To jautājām starptautisko attiecību ekspertiem.

Aleksandrs  Lukašenko
Aleksandrs  Lukašenko Foto: Ronald Zak / AP

Kā vajadzētu rīkoties Latvijai?

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska intervijā norāda, ka Latvijai pagaidām primāri vajadzētu novērot situācijas tālāko attīstību.

Tas ir svarīgi tāpēc, ka Krievija potenciāli varētu izmantot nestabilitāti Baltkrievijā, lai īstenotu savas politiskās intereses Austrumeiropā.

Otrkārt, būtu nepieciešams paust vismaz morālo atbalstu Baltkrievijas sabiedrības daļai, kura vēlas valstī redzēt pārmaiņas. Runājot par praktiskākiem soļiem, Latvija var ES ietvaros censties koordinēt sadarbību ar dažādiem cilvēktiesību aktīvistiem Baltkrievijas iekšienē. Tas būtu nepieciešams tāpēc, lai apzinātos, cik īsti valstī ir nemieros cietušu cilvēku, un līdz ar to – celtu Lukašenko režīma pārkāpumus gaismā.

Par to, vai Latvijai vajadzētu iestāties par ES sankcijām pret Baltkrieviju, pētniece pauž viedokli, ka šāds instruments Briseles rīcībā noteikti ir. Tomēr tas būtu jāskata tikai kā viens no iespējamajiem atbildes variantiem un Eiropas Savienībai sākotnēji būtu pašai jāsaprot, kāda ir tās politika attiecībā pret Baltkrieviju. Pirms sankciju piemērošanas būtu jāidentificē to galvenais mērķis, un Latvijai ES ietvaros vajadzētu turpināt diskutēt par to, vai sankcijas ir visefektīvākais instruments Baltkrievijas jautājuma risināšanai, pauž pētniece.

Foto: AP/REUTERS/SIPA/API/EPA

Līdzīgās domās ir arī Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Artūrs Bikovs. Viņš norāda, ka pašreizējā neskaidrajā situācijā vissvarīgākais būtu turpināt novērot tālāko situācijas attīstību un situāciju pāragri neeskalēt. Iestāšanās par sankciju piemērošanu ES līmenī šajā gadījumā arī varētu būt bīstama, jo Lukašenko var sajusties iedzīts stūrī. Tādā gadījumā viņš var izvēlēties vairāk skatīties Krievijas virzienā. Tas, savukārt, ir ieguvums Vladimira Putina režīmam. Par stiprāku atbildes reakciju gan aktīvāk varētu iestāties tad, ja pieaugs sadursmes un upuru skaits. Tomēr arī šādā gadījumā būtu jāsaprot, ka sankcijas būtu viens no pēdējiem atbildes rīkiem.

Pētnieks norāda, ka Latvijas pagaidām paustā pozīcija un prezidenta Levita aicinājums EDSO un citām starptautiskajām organizācijām pārbaudīt notikušo vēlēšanu atbilstību demokrātiskajiem standartiem ir labs vidusceļš.

No vienas puses mēs norādām uz faktiem, kuri nav noliedzami (neatkarīgu starptautisko vēlēšanu novērotāju klātbūtnes šajās vēlēšanās patiešām praktiski nebija), bet no otras puses – mēs arī nekāpjam Lukašenko pārāk uz varžacīm.

Viņš aicina salīdzināt mūsu nostāju ar Krievijas pausto nostāju – Kremlis uzreiz Lukašenko apsveica ar uzvaru, bet mēs nekādu apsveikumu pauduši neesam.

Visbeidzot, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra Latvijai rekomendē ieņemt kritiski atturīgu nostāju. Mums tomēr (neskatoties uz spēcīgo konkurenci ar Lietuvu) ir interese sadarboties ar Baltkrieviju transporta un citās jomās.

Eksperts atgādina, ka  Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs 24. jūlijā tikās uz abu valstu pierobežas.

«Acīmredzot viņi pārrunāja iespējamos tālākos abu valstu attiecību attīstības scenārijus arī pēc vēlēšanām (saprotot, ka godīgi tās nenoritēs),» saka Skudra.

Komentāri (67)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu