Rīdzinieku banka, drošība ostā un kristīgās vērtības: kā vēlētāju balsis “zvejo” sīkpartijas? (3)

Ceturtajā debašu sērijā piedalījās partijas "Alternative" mēra amata kandidāts Valērijs Petrovs, partijas “KPV LV” mēra amata kandidāts Ralfs Nemiro, partijas “Vienoti Latvijai” mēra amata kandidāts Dainis Vītols, partijas “Nacionālā Savienība TAISNĪGUMS” mēra amata kandidāts Jānis Suipe, “Rīcības partijas” saraksta ceturtais numurs Ļevs Perlovs un “Centra partijas” saraksta otrais numurs Normunds Grostiņš.

Pilnu debašu ierakstu iespējams noskatīties šeit: 

Audio:

Kandidātu prioritātes

Partijas KPV LV mēra amata kandidāts ir bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Pēc tam, kad Nemiro tika atcelta pieeja valsts noslēpumam, kļuvis par Saeimas tautsaimniecības komisijas vadītāju. Viņa galvenā prioritāte šajās vēlēšanās ir panākt straujāku Rīgas ekonomisko attīstību. Otra prioritāte ir Rīgas mikrorajonu iekšpagalmu sakārtošana. Turklāt politiķis norādīja, ka esot būtiski Rīgā attīstīt industriālos parkus.

Viens no saraksta “Vienoti Latvijai” būtiskākajām prioritātēm ir drošība Rīgas ostā, debatēs stāstīja šī saraksta pirmais numurs, uzņēmējs ar izglītību pilsētplānošanā Dainis Vītols. Rūpes par drošību ostā viņš skaidro ar neseno sprādzienu Libānas galvaspilsētā Beirutā un ar sprādzienbīstamu vielu atrašanos Rīgas brīvostas teritorijā. Turklāt Vītols vēlas pārveidot galvaspilsētas transporta sistēmu tā, lai tās pamatā būtu pilsētas dzelzceļš.

Savukārt vairāku grāmatu autors un politiķis Normunds Grostiņš no “Centra partijas” iestājas par kompensācijām denacionalizēto namu īrniekiem.

“Centra partija startē ar kristīgo vērtību platformu. Tas nozīmē, ka mēs lielu uzmanību pievēršam divām galvenajām lietām: taisnīgumam un attīstībai.

Ar taisnīgumu mēs saprotam plašu sociālo palīdzību rīdziniekiem kā arī, piemēram, pilnu kompensāciju tiem, kas ir cietuši denacionalizācijā,” norādīja politiķis.

No “Nacionālās savienības TAISNĪGUMS” Rīgas domes vēlēšanās kandidē uzņēmējs Jānis Suipe. Šim politiskajam spēkam un Suipem ir divas būtiskākās prioritātes - “rīdzinieku bankas” izveide un “ārzemnieku nodokļa” ieviešana.

“Tie, kas ir ar termiņuzturēšanās atļaujām, tātad bagāti cilvēki, kas šeit pērk dārgus īpašumus, [to maksās,] lai šeit varētu uzturēties. Un arī dažādiem ārvalstu studentiem, kuri bieži vien šeit brauc nevis mācīties, bet vienkārši lai tiktu ES,” skaidroja Suipe.

“Rīcības partiju” debatēs pārstāvēja saraksta ceturtais numurs un vēsturnieks pēc izglītības Ļevs Perlovs. Kandidātam šī ir pirmā pieredze politikā. Perlova un Rīcības partijas galvenā prioritāte ir sociālās politikas uzlabošana galvaspilsētā un pretimnākšana rīdziniekiem.

“Mūsu galvenā prioritāte ir sociālās politikas nostiprināšana. Proti, daudzdzīvokļu namu būvniecības programma, bezmaksas sabiedriskais transports. Nedrīkst aizmirst par situāciju pagalmos un iekšpagalmos,” stāstīja jaunais politiķis.

Visbeidzot politisko partiju “Alternative” debatēs pārstāvēja saraksta mēra amata kandidāts Valērijs Petrovs. Petrovs, kam ir jurista un ekonomista izglītība, plašāku atpazīstamību guva 2019. gadā, pateicoties dāsni atalgotiem padomnieka amatiem "Rīgas namu pārvaldniekā" (RNP) un "Rīgas centrāltirgū".

Par prioritāriem darbiem politiķis uzskata ceļu sakārtošanu un pagalmu pārprojektēšanu. Tāpat viņš vēlas nodrošināt jaunu īres mājokļu būvniecību.

Infrastruktūras sakārtošana un rindu mazināšana bērnudārzos

Debašu laikā politiķi izteica dažādas idejas, kā atrisināt divas būtiskas rīdzinieku problēmas: nesakārtotu infrastruktūru un rindas bērnudārzos.

Piemēram, Ralfs Nemiro izteica domu, ka nākotnē ir jāapsver doma par veco tiltu nojaukšanu un jauno tiltu būvniecību.

“Tiltu kosmētiskie remonti ir jāizbeidz. Un ir jādomā par kapitālo remontu jeb, pēc ekspertu slēdziena, par jaunu tiltu būvniecību un sliktā stāvoklī esošo tiltu nojaukšanu. Protams, pēc kārtas, nevis visus uzreiz,” norādīja Nemiro.

Savukārt, pēc Valērija Petrova domām, tikai, lai sakārtotu ceļus, ko administrē Rīgas domes Satiksmes departaments, būtu nepieciešams ap 70 miljoniem eiro. Par tiltiem skaidrības nav.

“Tikai tad un, nevis viena, bet dažu [domes] sasaukumu laikā būs iespējams atjaunot visu segumu, izbūvēt jaunus ceļus. Lai saprastu, kas notiek ar tiltiem, tur, vispirms, ir vajadzīgs audits,” stāstīja Petrovs.

Runājot par rindām bērnudārzos, vairāki politiķi uzsvēra to, ka nepieciešams aktīvāk sadarboties ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, Dainis Vītols uzskata, ka pilsētā būtu vairāk bērnudārzu, ja būtu pievilcīgāki telpu īres nosacījumi.

“To var saistīt arī ar koncepciju, ko mēs virzām, par būtisku nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanu, koriģējot to pēc [uzņēmuma] darbības veida. Rīgas centrā daudzviet nodokļu politikas dēļ tiek zaudēti nomnieki, un tur var parādīties kā nomnieki šie bērnudārzi. Pieņemsim, kaut kādu periodu nekustamā īpašuma nodokļa likme viņiem būtu 0%,” savās domās dalījās Vītols.