FOTO: pexels.com

Datortehnoloģiju laikmets raksturo jau vienu piektdaļu 21.gadsimta, kad to attīstību ļoti nemanot un globāli esam integrējuši ikdienas dzīvē. Jau tūkstošgades mijā valdīja pārliecība, ka 21.gadsimta pasaules materiālā un humanitārā iekārta balstīsies uz informācijas plūsmām un intelektuālām tehnoloģijām, zinātnei kļūstot par sabiedrības radošo spēku, bet zināšanu iegūšanas un izmantošanas tehnoloģijām – par pamatprocesiem, kas noteiks sociālo, ekonomisko, dabas un kulturālo realitāti.

Raksta autori: Dr.oec. Iluta Bērziņa, Edgars Balodis (Vidzemes Augstskola)

Tūrisma pētniecībai saistošajā 2019.gadā LR Ekonomikas ministrijas padziļinātās ekspertīzes pētījumā “Esošo atbalsts instrumentu situācijas analīze un konceptuālu priekšlikumu izstrāde tūrisma nozares politikas veidošanai” kā viens no priekšlikumiem ir minēts: ”Ieviest elektronisku pārvaldības sistēmu tūrisma monitoringā reģionos, kas  veidojama kā digitāla platforma tūrisma datu apkopošanai (daļēji automatizēti), analīzei un interpretācijai […], lai primāri dotu iespēju mazas kapacitātes vietējiem un reģionāliem tūrisma galamērķiem [aut.: – arī specifiskām reģionālajām, piemēram, aizsargājamām dabas teritorijām] un tūrismā iesaistītajām pusēm pieņemt stratēģiski pamatotus lēmumus to attīstībā”. Izpēte un iestrādnes šīs rekomendācijas īstenošanā ir veidotas Vidzemes augstskolas (ViA) Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūtā (HESPI), īstenojot Pēcdoktorantūras pētījumus.

Digitalizācija, automatizācija, viedās tehnoloģijas

Visa pamatā ir digitalizācija – joprojām nebeidzams pārmaiņu process, kas teju ikvienu informāciju pārvērš ciparu formātā sarežģītā IT infrastruktūrā – lietojumprogrammās, optimāli tīklotās sistēmās jeb vienkāršāk sakot, pārvērst elektroniskā formātā, kur to arī lietot. Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka, pieaugot uzņēmējdarbības un publiskā sektora ģenerēto datu apjomam, organizācijām vajadzētu iegūt iespēju pieņemt labākus lēmumus. Tādēļ EK mērķis ir atbalstīt tehnoloģisko sistēmu un nākamās paaudzes infrastruktūru attīstību, lai efektivizētu veidus, kādos dzīvojam un radām pievienoto vērtību, piemēram, izstrādājot mākslīgā intelekta lietojumprogrammas. 

Digitalizācija rada priekšnoteikumus dažādu procesu automatizācijai, līdz ar to arī optimizācijai, autonomijai, elastīgumam, kvalitātei, efektivitātei, pārmaiņu veicināšanai u.c., kā arī vispārējai attīstībai kopumā.  Sabiedrībā plašāk saprotama rūpnieciskā, biroja, mājas (t.sk. sadzīves priekšmetu) automatizācija, taču automatizācija var tikt īstenota ikvienā jomā, arī zinātnes un pētniecības infrastruktūrā. Automatizācija vienā sistēmā var sasaistīt vairākas citas sistēmas vai atsevišķus automātikas elementus, ietverot programmēšanu līdz pilnam tehnoloģiskam procesam (izstrāde, lietošana un uzturēšana). Tādēļ šie procesi ir dinamiski, komplicēti, cieši saistīti ar inženieriju. Viens no automatizācijas galvenajiem mērķiem ir nodrošināt vairāk informācijas par procesu/-iem vai objektu/-iem, sākot no to analīzes, turpmāko uzdevumu identificēšanas, beidzot ar uzdotā uzdevuma rezultātu saņemšanu. To var saistīt arī ar mākslīgo intelektu, kas uzlabo cilvēku ikdienu, palīdzot rasties jaunām idejām saimniecisko mērķu un procesu organizēšanai un pārvaldīšanai, sasniegt plašāku auditoriju, radīt labākus produktus un pakalpojumus, norādīt uz stratēģijām, ko nepieciešams pārskatīt, radot efektīvākus risinājumus, kādi nebija iespējami laikā pirms digitalizācijas.

Plašākā kontekstā digitalizācijas un automatizācijas procesi veido īpašu ekosistēmu – viedās tehnoloģijas – risinājumus, kas tiek iebūvēti dažāda līmeņa un mēroga datoru programmatūrās. Latvijā šo ekosistēmu viedo “..noteiktu procesu un dalībnieku kopums, kura mijiedarbības rezultātā tiek radīti viedi materiāli un viedās tehnoloģijas, un inženiersistēmas, kas ārējo fizikāli ķīmisko un/vai sociālo un/vai ekonomisko un/vai psiholoģiski emocionālo izmaiņu ietekmē adaptīvi mainās. Viedās specializācijas joma, ietver visus industrijas, zinātnes un izglītības pārstāvjus, kuri rada viedās specializācijas jomā ietilpstošās zināšanas, kuriem šīs zināšanas ir izšķirīgas to pelnītspējai, kā arī tie, kuri nodrošina izglītību, balstoties uz šīm zināšanām.”

Saskaņā ar to un, apzinoties tehnoloģiju esamību un pieejamību, kopš 2017.gada 1.septembra Vidzemes augstskolas (ViA) Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūtā (HESPI) ERAF Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķprogrammas “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” ietvaros tiek īstenots rūpnieciska pētījuma projekts “Tehno-sociālu sistēmu integrēts dizains: jaunas paaudzes tūrisma monitorings Latvijā” (Proj. nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/110). Projekta mērķis – IKT iespējās balstītu divu digitālo lietotņu – „Datu banka” un „Datu analīze” – prototipa kā vienota un jauna pētniecības e-vides instrumenta izstrāde, lai automatizētu tūrisma sociāli ekonomisko efektu mērīšanu specifiskās reģionālās teritorijās. Šis ir pētījums, kura rezultātā plānots radīt jaunu socio-tehnisku risinājumu tūrisma izziņai, izmantojot atvērtā koda jeb publiski pieejamo tehnoloģiju kombināciju, kas ir ‘pārnesamas’ uz kādu no mākoņdatņošanas platformām, t.i., saglabājamas.

Prototips vs MS Excel

Prototipa koncepcijas pamatā ir tūrisma ekonomiskās ietekmes novērtēšanas metodoloģija, ko attiecināt uz pielietojumu specifiskās reģionālās teritorijās, un tā izstrādāta Latvijas Lauksaimniecības universitātē (aizstāvēta Promocijas padomē 2012.g.). Metodoloģija integrēta prototipa konstrukcijā, ko veido digitālo lietotņu – “Datu banka” un “Datu analīze” – kā automatizētu komponenšu kompozīcija, kas balstīta atvērtā koda  platformā Drupal un MySQL datubāzes vadības sistēmā.  Drupal sasaistīta ar Jupyter Notebook platformu un tās paplašinājumiem, kur Drupal nodrošina datu vākšanu aptaujās un uzkrāšanu, bet Jupyter Notebook – datu apstrādi un analīzi. Tā kā pasaulē mobilās pozicionēšanas datos (MPD) balstītas tehnoloģijas attīstās tāpat kā to patēriņš, prototipā iekļauta arī tāda tehnoloģiskā kombinācija, kas ļautu izmantot arī anonimizētus MPD, kas rodas mobilo ierīču (viedtelefonu, planšetu u.tml.) lietošanas rezultātā. Tas var nodrošināt izpētes rezultātu izteikšanu, salīdzināšanu vai papildināšanu ar cilvēku plūsmu mērījumiem teritorijā, kas jau ir ģeogrāfiska dimensija potenciālo pētījumu iznākumos. Šajā nolūkā izstrādātais prototips teorētiski papildināts ar Apache Hadoop (AH) platformas iespējām un klasteru paplašinājumiem, piemēram, Apache Ambari un vēl 9 citām. Lai gan Zviedrijas kompānijas ‘Tefficient AB’ Ltd 2019.g. veiktā globāla mēroga pētījuma viens  no secinājumiem liecina, ka Eiropa ir pasaules līderreģions mobilo datu patēriņā un šī procesa izaugsmē, Latvijā kopš 2018.gada 25.maija, kad spēkā stājās EK Vispārīgā datu aizsardzības regula, anonimizēti MPD pētniecības nolūkos joprojām nav pieejami. Jautājuma risināšanā ir ieilgusi stagnācija, kam pamatā ir diskusija starp mobilo sakaru operatoriem un valsti par datu piederību, jaunu biznesa nišu saskatīšanu paralēli esošajiem pakalpojumiem u.tml. Neskatoties uz to, šobrīd praktiski lietojamā prototipa daļa iekļauj 4 lietotājus – sistēmas administratoru, satura administratoru, publisko lietotāju (respondenti) un analītiķi.

Ja vērtē prototipa funkcijas, salīdzinot ar MS Excel, ko pētnieki bieži izmanto kvantitatīvas informācijas apstrādē un analīzē, tad jāuzskaita dažas atšķirības – MS Excel datus var diezgan vienkārši grupēt kolonnās, rindās, tipos, analizēt ar dažādām statistiskajām metodēm, vizualizēt rezultātus, tomēr nākas saskarties ar grūtībām, ja lietotājam nepieciešams darboties ar formulām. Arī tad, ja lietotājs ir tikai cilvēcīgi kļūdījies, programma neatgriež vai atgriež daļēji kalkulāciju sākuma situāciju. Turklāt, ja lietotājs ievadījis kļūdainus datus kaut vai tikai vienā šūnā, cieš viss aprēķinu rezultāts. MS Excel nav piemērots multilietotāju režīmam atšķirībā no prototipa iespējām, kad datu ievade aptauju laikā var vienlaicīgi notikt no neierobežota skaita iekārtām, datu konsolidēšana notiek tūlītēji, jo tā ir automātiska. Piebilstams arī tas, ka MS Excel ir savstarpēji integrēts vienīgi MS infrastruktūrā, kas bieži ir maksas produkti, turklāt lietotājam jābūt labām MS Excel zināšanām. Savukārt prototipa lietošanā minēto ierobežojumu nav. Lai to pārbaudītu, bija nepieciešams veikt prototipa darbības pilottestu pētniecības e-vidē, izmantojot datus, ko ViA HESPI pētnieki vākuši Latvijā gandrīz ikvienam zināma pasākuma – Gaujas Nacionālā parka “Ceļotāju dienas” – laikā.  

“Ceļotāju dienas” Latvijas aizsargājamās dabas teritorijās – Nacionālajos parkos un Ziemeļbiosfēras dabas rezervātā (ZBR) – vietējam ceļotājam šodien vairs nav jaunums. Tās notiek ikgadēji kādās konkrētās maija līdz septembra dienās (izņemot 2020.g., kad vērā ņemami ierobežojumi saistībā Covid-19 pandēmiju), pulcējot tūkstošiem apmeklētāju. GNP kā pirmais Nacionālais parks Latvijā tika dibināts 1973.gadā, un tā nozīmīgākā vērtība ir Gaujas senieleja. Teritoriju ir svarīgi attīstīt ilgtspējīgi, pamatojot ar argumentiem, kas tapuši datos balstītas situācijas novērtējumā, t.sk. izzinot mērķgrupu. Diemžēl šādu pētījumu par Latvijas teritorijām trūkst. 2018. un 2019.gada GNP “Ceļotāju dienas” bija pasākumi, kuros bija izdevība to noskaidrot, testējot prototipu darbībā, paralēli izmantojot arī MS Excel vidi.

Prototipa darbības pilottests, rezultāti

Testa pētījuma metodoloģiskais pamatojums balstīts patērētāja uzvedības (rīcības) aspektos, kas tiek vērtēti tirgus izpētē sociālās, ekonomiskās, mārketinga u.tml. jomās, un ir saistīti ar indivīda pirkšanas vai patēriņa lēmuma pieņemšanas ārējiem un iekšējiem faktoriem. Šo uzdevumu izpildi atbalsta ekonomiskās ietekmes analīzes atsevišķas sadaļas. Testa rezultāti ir daļējas statistiskās novērošanas iznākums par ģenerālkopas daļu – izlasi (n=248), ar nolūku iegūt vispārēju priekšstatu. Prototipa testēšana noritēja arī pa lietotāju lomām, kur:

(1) Sistēmas administrators, izpildot lomas visas funkcijas, testēšanā veica pastāvīgu novērotāja un konsultanta lomu;

(2) Satura administrators – prototipa daļā ‘Datu banka’ izveidoja un publicēja 1 aptaujas anketu, ko veidoja 26 jautājumi, kas iekļaujas satura (atbilžu) veidu, ievades lauku, datu skatu administrēšanā;

(3) Publiskais lietotājs (respondenti) – aizpildīja elektroniski sagatavojās anketas, kas bija pieejamas 4 mobilajās ierīcēs – 2 planšetēs, 2 mobilajos viedtālruņos un 1 datorā, caur vienu izveidotu interneta protokola (IP) adresi, izmantojot WiFi;

(4) Analītiķis – veica aptaujas datu automatizētu analīzi, t.i., datu atlasi pa segmentiem, summēšanu, rezultātu izteikšanu īpatsvarā un vizualizēšanu.

Noteiktais GNP ‘Ceļotāju dienu’ tiešās mērķauditorijas profils – Latvijā dzīvojoša sieviete, vienas dienas ceļotāja vecumā no 16-45 gadiem ar iegūtu augstāko izglītību, kas strādā algotu darbu tirdzniecībā vai finanšu sektorā. Atalgojums mēnesī ir līdz 500–900 EUR. Nedēļas nogali GNP ‘Ceļotāju dienās’ viņa pavada ceļojot kopā ar 3-4 ģimenes locekļiem, draugiem, radiem vai paziņām vecumā no 18-65 gadiem. GNP ‘Ceļotāju dienas’ apmeklē atkārtoti, lai gan tas nav viņas ceļojuma galamērķis. Viņa veic līdz 100 km lielu attālumu, pārvietojoties ar personīgo auto, ceļā pavadot līdz 1.5h. Apmeklējot pasākumu, viņas izdevumus līdz 20 EUR apmērā pārsvarā veido ar transportu saistīti un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu pirkšanas izmaksas, un sieviete nevēlētos, ja turpmāk izmaksas pieaugtu. Apmeklējot GNP ‘Ceļotāju dienas’ viņa ir pārliecināta, ka GNP teritorija ir tīra, dabiska un droša vide, kā arī tiek gaidīts vērtīgs pasākuma programmas saturs un teritorija ir viegli sasniedzama, nodrošināta ar nepieciešamo infrastruktūru. GNP teritorijā viņa plāno pavadīt no 3 stundām līdz 1 dienai. Informāciju par galamērķi un pasākumu sieviete gūst no ziņām tīmeklī un komunikācijā ar draugiem, radiem, paziņām vai kolēģiem. Kā alternatīvu GNP ‘Ceļotāju dienu’ apmeklējumam ceļotāja izvēlētos palikt mājās vai apmeklētu radus, draugus, paziņas vai kolēģus. Apmeklētās pasākuma aktivitātes vērtē ar 4-5 ballēm (no 5), taču vēlas aktivitāšu dažādību, cenai atbilstošāku kvalitāti un domā, ka informācijas nodrošinājums un pieejamība ir būtiski uzlabojams jautājums.

Prototipa testēšanas procedūrā radās pārliecība, ka Drupal platformā veidotais prototips strādā ātri, ir viegli saprotams lietotājiem neatkarīgi no lomas, un Jupyter Notebook lietojums prototipa izstrādē ir bijis lietderīgs. Tā kā paralēli darbam prototipa vidē, testa pētījuma datu ievade un rezultātu aprēķini tika veikti arī MS Excel vidē, tās bija salīdzināmas. Salīdzinot rezultātus abās izmantotajās vidēs, atšķirība bija gala iznākumā, kas atklājās septītajā ciparā aiz komata – izmaiņas par vienu vienību reizēm vērtības augšanas, reizēm – rukšanas virzienā. Neskatoties uz to, ka patērētais laiks ir atkarīgs gan no anketas apjoma un sarežģītības, gan cilvēkfaktoriem, piemēram, darbošanās ātruma, rezultātu apkopojumā secināts, ka darbs prototipa vidē patērētā laika ziņā ir daudz efektīvāks nekā MS Excel vidē. Kopumā prototipa vidē veiktās darbības ar anketu un datiem no to ievades līdz rezultātam patērēja 23,3 reižu īsāku laiku. Tādēļ var uzskatīt, ka prototipa izmantojums ir efektīvāks, nekā lietojot MS Excel, un tas ļauj cerēt, ka Latvijā līdzīgi pētījumi reģionos tiks veikti arvien biežāk, tādējādi veicinot gan zinātnes un tūrisma nozares attīstītāju mijiedarbību, gan digitālā laikmeta priekšrocību izmantošanu.

Atsauce

Raksts sagatavots ERAF Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķprogrammas “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” ietvaros rūpnieciska pētījuma projekta “Tehno-sociālu sistēmu integrēts dizains: jaunas paaudzes tūrisma monitorings Latvijā” (Proj. nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/110) ietvaros.

Raksta autori pateicas Dabas Aizsardzības pārvaldei un Vidzemes augstskolas (ViA) Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūtam (HESPI) par atļauju lietot pētījuma “Nacionālo parku mērķgrupu (apmeklētāju uzvedības) izpēte” laikā iegūtos primāros datus.

FOTO: Publicitātes foto