Šodienas redaktors:
Artūrs Guds
Iesūti ziņu!

Putnkopība samazina ietekmi uz vidi

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Pasaules iedzīvotāju skaits strauji pieaug, un tiek prognozēts, ka nākamo 27 gadu laikā tas pieaugs par 2 miljardiem, līdz 2050. gadam sasniedzot 9,7 miljardus. Līdz ar iedzīvotāju skaita pieaugumu palielinās arī pieprasījumu pēc pārtikas produktiem. Prognozēts, ka putnu gaļas nozare kļūs par vienu no vissvarīgākajiem pārtikas piegādātājiem, jo īpaši ņemot vērā, ka pēdējo trīs desmitgažu laikā mājputnu gaļa veidoja gandrīz 40% no pasaules gaļas ražošanas.

Tā kā pasaules iedzīvotāji kļūst turīgāki, gaidāms ievērojams pieprasījuma pieaugums pēc dzīvnieku izcelsmes produktiem, tādēļ ilgtspējīgas prakses ieviešanai mājputnu audzēšanā ir ārkārtīgi liela nozīme, lai nodrošinātu nozares noturību un pieaugošā pieprasījuma apmierināšanu. Jau šobrīd Eiropas Savienības (ES) putnkopības uzņēmumi optimizē resursu izmantošanu, samazina ietekmi uz vidi un atbalsta bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Svarīgi uzsvērt, ka siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju intensitāte lielā mērā ir atkarīga no sistēmas un tajā strādājošo saimniecību produktivitātes. Vispārīgi runājot, jo augstāka ir produktivitāte, jo mazākas ir SEG emisijas uz katru iegūto kilogramu produkta.

Klimata izmaiņas būtiski ietekmēs lauksaimniecisko ražošanu, tāpēc ir svarīgi, ka lauksaimnieki jau šobrīd ievieš dažādas tehnoloģijas un saimniekošanas prakses, kas samazina saimniekošanas ietekmi uz vidi un klimatu. No vienas puses lopkopība ir viens no būtiskiem SEG emisiju radītājiem, bet no otras puses lopkopība var nodrošinās arī ievērojamu daļu no nepieciešamajiem seku mazināšanas pasākumiem.

Pēdējos gados modernā putnkopība ir kļuvusi videi arvien draudzīgāka. Tehnoloģiju inovācijas, ilgtspējīga prakse un koncentrēšanās uz efektivitāti ir veicinājusi ievērojamu mājputnu audzēšanas ekoloģiskās ietekmes samazināšanu.

Oglekļa izmešu samazināšana

“Oglekļa pēdas” samazināšana ir viens no galvenajiem mūsdienu putnkopības mērķiem. Pieņemot ilgtspējīgu praksi, piemēram, izmantojot atjaunojamo enerģiju, optimizējot barības efektivitāti un ieviešot atkritumu pārstrādes sistēmas, mājputnu saimniecības var ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šie centieni veicina globālo cīņu pret klimata pārmaiņām un palīdz veidot ilgtspējīgāku nākotni.

Jau šobrīd, saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem putnkopība, gan gaļas, gan olu ražošana ir ar vismazāko ietekmi uz vidi, salīdzinot ar citām lopkopības nozarēm.

Raksta foto
Foto: https://www.weforum.org/stories/2019/03/plant-based-proteins-can-feed-the-world/

FAO norāda, ka lielākas SEG emisijas zemas ražošanas sistēmās galvenokārt ir sliktākas barības sagremojamības, neatbilstošas ​​lopkopības un mazāka kaušanas svara (lēnākas augšanas temps rada arī vairāk emisiju uz katru saražotās gaļas kilogramu) sekas.

Samazināta antibiotiku lietošana

Antibiotiku lietošanas samazināšana mūsdienu putnkopībā sniedz ievērojamus ieguvumus videi, tostap samazinot ietekmi uz to. Pārmērīga antibiotiku lietošana lauksaimniecībā var izraisīt pret antibiotikām rezistentu baktēriju attīstību, kas apdraud gan cilvēku, gan dzīvnieku veselību.

Ieviešot labākus biodrošības pasākumus, vakcinācijas programmas un uzlabojot lopkopības prakses, modernās putnu saimniecības ir samazinājušas nepieciešamību pēc antibiotikām, tādējādi samazinot antibiotiku rezistences risku un tās ietekmi uz vidi.

Eiropas Savienībā, pateicoties mājputnu audzētāju rīcībai, arvien vairāk mājputnu visā savā dzīves laikā nesaskaras ar antibiotikām, un gala produkts var saņemt īpašo marķējumu “audzēts bez antibiotikām”.

Patērētāju informētība un pieprasījums pēc ilgtspējības

Pieaugošā patērētāju informētība un pieprasījums pēc ilgtspējīgiem pārtikas produktiem arī ir veicinājis pāreju uz videi draudzīgu putnkopību. Patērētāji arvien vairāk uztraucas par izvēlētās pārtikas ietekmi uz vidi un meklē produktus, kas ražoti, izmantojot ilgtspējīgas metodes. Šis pieprasījums ir mudinājis mājputnu audzētājus pieņemt praksi, kas ir ne tikai videi draudzīga, bet arī ekonomiski dzīvotspējīga.

Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Lietuvas Zemkopības ministrijas pakļautībā esošā Lauksaimniecības aģentūra uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar tikt sauktas pie atbildības.

Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem: https://www.vm.gov.lv/lv/media/3017/download?attachment

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto
Uz augšu