/nginx/o/2025/06/04/16893788t1h0cb6.jpg)
Putnkopības nozare Eiropas Savienībā (ES) kļūst par vienu no ilgtspējīgas lauksaimniecības virzītājspēkiem, piedāvājot risinājumus gan pārtikas drošībai, gan vides aizsardzībai. Ar modernu pieeju emisiju mazināšanā, efektīvu resursu izmantošanu un ieguldījumiem tīrākās tehnoloģijās, putnkopība jau šobrīd demonstrē, kā iespējams līdzsvarot ražošanu un atbildību par vidi.
Putnkopības īpatsvars SEG emisijās – salīdzinoši zems
Saskaņā ar Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” 2024. gadā publicēto “Kopsavilkumu par 2024. gada siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju”, lauksaimniecība kopumā radīja 22,2% no Latvijas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām 2022. gadā. Tomēr mājputnu nozare šajās emisijās ieņem salīdzinoši nelielu lomu.
Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem, 100 gramu vistas gaļas proteīna ražošana rada aptuveni 5,7 kg SEG, savukārt 100 gramu liellopu gaļas proteīna ražošana rada pat 35,5 kg SEG. Tas ir gandrīz 6 reizes vairāk nekā emisijas, ražojot tādu pašu proteīna daudzumu!
Ņemot vērā mājputnu bioloģiskās īpatnības – nefermentējošo gremošanas sistēmu – to zarnu fermentācijas emisijas ir praktiski nenozīmīgas. Lielākā daļa tiešo SEG emisiju putnkopībā rodas no fosilā kurināmā izmantošanas un mēslu apsaimniekošanas. Neskatoties uz zemo tiešo emisiju līmeni, nozare aktīvi strādā pie šo emisiju samazināšanas.
/nginx/o/2025/06/04/16893789t1hceca.jpg)
Ilgtspējīgi risinājumi emisiju mazināšanai
Lai vēl vairāk samazinātu ietekmi uz vidi, putnkopības uzņēmumi veic virkni pasākumu:
- Palielina ražošanas efektivitāti, optimizējot resursu izmantošanu;
- Maina kūtsmēslu apsaimniekošanas praksi, integrējot tehnoloģijas, kas samazina amonjaka un metāna izdalīšanos;
- Investē energoefektivitātes uzlabošanā, tostarp modernizējot apgaismojumu, ventilāciju un apkures sistēmas;
- Realizē oglekļa piesaistes projektus, tādējādi veicinot klimatneitrālas lauksaimniecības attīstību.
Turklāt īpaša uzmanība tiek pievērsta putnu barības konversijas efektivitātei, kas ļauj ar mazāku resursu patēriņu saražot vairāk gala produkta. Tas palīdz samazināt emisijas arī pastarpināti – barības ražošanas un izejvielu audzēšanas posmos.
Biogāze – nākotnes enerģija no lauksaimniecības atliekām
Lai samazinātu emisijas no kūtsmēslu apsaimniekošanas, putnkopības nozarē tiek īstenoti jauni biogāzes un biometāna ražošanas projekti, kas būtiski samazina amonjaka, metāna un slāpekļa dioksīda emisijas. Šie projekti vienlaikus risina klimata problēmas un piedāvā alternatīvus enerģijas avotus.
Zinātne un tehnoloģijas – nozares sabiedrotie
Vairākos zinātniskos avotos norādīts, ka efektīva gaisa kvalitātes pārvaldība putnkopībā ne tikai uzlabo darba apstākļus un samazina smaku emisijas, bet arī pozitīvi ietekmē sabiedrības veselību. Nozare aizvien vairāk izmanto digitālos risinājumus un automatizāciju, lai kontrolētu emisijas un pārvaldītu vidi ilgtspējīgā veidā.
Valsts vides dienesta Operatīvās koordinācijas centra vadītājs Elmārs Jasinskis norāda, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem mājputnu nozares modernizācijā ir nepieciešamība līdzsvarot piesārņojošās ietekmes uz vidi samazināšanu vai novēršanu ar pieaugošajām dzīvnieku labturības prasībām, vienlaikus saglabājot rentablu un ekonomiski dzīvotspējīgu uzņēmējdarbību.
“Modernās tehnoloģijas ilgtspējīgai darbībai, kā arī stingri noteiktie vides aizsardzības standarti, samazina negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi jebkurā ražošanas nozarē. Ievērojot emisiju un atkritumu pārvaldības normatīvus, kā arī izmantojot bioloģiskās pārstrādes un atkritumu pārvaldības metodes, salīdzinot ar citiem rūpniecības sektoriem, putnkopības nozare veido ļoti nelielu daļu no kopējās noslodzes uz Latvijas vidi,” norāda Jasinskis.
Līdzsvars starp attīstību un vidi
Putnkopības nozare pierāda, ka ir iespējama ražošana, kas vienlaikus ir efektīva un videi draudzīga. Ar stratēģiskiem ieguldījumiem, inovatīvu domāšanu un sadarbību ar zinātniekiem un politikas veidotājiem, nozare ir gatava būt aktīvs spēlētājs Eiropas zaļās pārejas ceļā.
Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Lietuvas Zemkopības ministrijas pakļautībā esošā Lauksaimniecības aģentūras uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrējiestāde par tiem nevar tikt sauktas pie atbildības.
Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem:https://www.vm.gov.lv/lv/media/3017/download?attachment
/nginx/o/2025/04/09/16766235t1hbca9.png)