/nginx/o/2025/01/20/16606491t1h1edf.jpg)
Kepkas, keponi, nagcepure, nāģene, žokejcepure... Tautas paruna saka, ka mīļam bērnam daudz vārdu, un cepure ar nagu to uzskatāmi parāda. Īpaši mīļa tā ir Valdim Verdenhofam un Nikolajam Suhoverhijam, kuri savā darbnīcā uz 19 iekārtām gatavo cepures ar nagu no nulles līdz iesaiņošanai zīdpapīrā. “Kvalitāte ir mūsu reliģija,” viņi ir pārliecināti.
Kad Nikolajs un Valdis vēl gāja skolā, viņiem bija savas kepkas. Cepure bija kā statusa apliecinājums, ka esi superčalis. “Svarīgākais, iegādājoties keponu, bija izskaitīt vīles, kas izšūtas uz naga. Loģiski, jo vairāk bija, jo krutāks čalis,” smej Nikolajs. Savukārt Valdim cepure bijusi ar taisnu nagu, bet “stilīgie staigāja ar ieliektu nagu, tad nu es mēģināju pats saviem spēkiem to ieliekt, kā rezultātā vienkārši nagu pārlauzu,” atminas Valdis.