Senākais zināmais radījums, kas mēdza doties ziemas guļā (1)

Fosilijās atrast pazīmes par izmaiņām vielmaiņā ir teju vai neiespējami, tomēr tagad zinātnieki noskaidrojuši, ka cūkas izmēra dzīvniekam listrozauram “lystrosaurus” bija ilkņi, kas auga visu tā dzīvi. Tas savukārt ļāva noskaidrot, kāda bija dzīvnieka aktivitāte tā dzīves laikā. 

Salīdzinot sešu Antarktikas listrozauru ilkņu šķērsgriezumus ar listrozauru ilkņiem no Dienvidāfrikas, zinātnieki varēja izšķirt periodus, kuros ilkņi auga lēnāk. Izteikti tas bija tieši Antarktikas listrozauriem. 

Pēdas ilkņos sakrita ar tām, kas ir vērojamas mūsdienu dzīvnieku ilkņos, kuri mēdz gulēt ziemas miegu. Tas nav pavisam drošs pierādījums, ka listrozauri gulēja ziemas miegu, bet noteikti ir senākais. 

“Dzīvniekiem, kuri dzīvo pie poliem, ir jātiek galā ar ekstrēmiem vides apstākļiem. Šis atklājums rāda, ka ieiešana ziemas guļai līdzīgā stāvoklī nav relatīvi jauns pielāgošanās veids. Tas ir antīks,” komentēja mugurkaulnieku paleontoloģe Megana Vitnija. 

Ziemas guļas stāvoklis tajā laikā varēja būt vitāli svarīgs dzīvniekiem, kas dzīvoja netālu no Dienvidpola. Lai arī toreiz klimats šajā reģionā bija siltāks, tomēr pastāvēja ievērojamas temperatūras svārstības.     

Pastāv liela iespēja, ka listrozauri nebija vienīgie dzīvnieki, kas tajā laikā gulēja ziemas miegā. Vēlāk to, iespējams, darīja arī daži dinozauri. Problēma ir tāda, ka lielākajai daļai dzīvnieku sugu nebija ilkņu vai pat zobu, tāpēc zinātnieki nevar noskaidrot, kā tie pārlaida ziemas. 

“Lai redzētu īpašas pazīmes vai pēdas, kuras izraisījusi ziemas guļa, ir nepieciešams aplūkot kaut ko, kas dzīvniekam audzis visu mūžu un ir pārakmeņojies. Daudziem dzīvniekiem nekā tāda nav, bet listrozauriem, par laimi, ir,” stāstīja biologs Kristiāns Sidors. 

Plānots, ka tālākie pētījumi sniegs daudz detalizētāku informāciju par to, vai listrozauri mēdza doties ziemas guļā vai ne. 

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Communications Biology”.